Saulainā un karstā vasara bija dāsna un gādāja, lai rudenī būtu bagāta raža. Ja vien saimnieks varēja atļauties dārzus laistīt, viss izauga. Šoruden daudzviet novākta krietna ķirbju raža.
Apsala, bet izauga
“Visu vasaru laistīju, labi, ka dārzam blakus dīķis. Tas gan tagad vēl ir sauss, zivīm spuras var redzēt,” saka taureniete Anita Trezune. Ik gadu viņa mammas mājā “Jaunozolos” rudenī vāc lielo ogu – ķirbju – ražu. Arī šoruden tie priecē saimnieci. Taču Anitai ne viens vien teicis, ka izdevies izaudzēt vien dažus nelielus ķirbīšus.
Siltumnīcā tiek izaudzēti stādi, tad iestādīti vagā kartupeļu tīruma malā. “Stādi izauga spēcīgi. 50 iestādīju vagā, labi ieaugās, bet maijā uznāca salna un ķirbjiem lapas palika melnas. Vēl otrā naktī bija salna, jau domāju, ka ķirbji būs nosaluši. Palaistīju, tie ātri vien saņēmās,” pastāsta Anita.
Šovasar dārzā auga divu šķirņu ķirbji. Citus gadus bijusi lielāka dažādība. Vienu vasaru izaudzis daudz dekoratīvo ķirbju, tos uzdāvināja skolai, bibliotēkai noformējumam. “Kaut ir tikai divas šķirnes, ķirbji ir ļoti dažādi. Krāsa atkarīga, cik daudz augšanas laikā tos no saules noslēpušas lapas,” pastāsta Anita.
Viņa atzīst, ka ķirbji īpašas rūpes neprasa. Tikai vajag bagātu augsni un ūdeni. “Tiem, kuri nevarēja dārzu laistīt, arī nekas prātīgs neizauga. Dzirdēts, kā citi baro ķirbjus, lai tie izaugtu milzeņi, manējie dabū tikai dīķa ūdeni un labu augsni,” stāsta taureniete. Viņa laistīja visu dārzu. Sīpolu, kaut iestādīts mazāk nekā pērn, izauga vairāk. Tāpat laba ir burkānu un biešu raža.
Anita atzīst, ka vienmēr jau gribas, lai izaug lieli ķirbji, bet ģimenei izmantošanai tādi ir par lieliem, tad var dalīties ar citiem. Ziemassvētkos ķirbji ir laba dāvana.
“Dabas muzejā būs ķirbju izstāde, gribas aizbraukt un nopirkt kādu interesantu šķirņu sēklas. Tad jau nākamruden būs lielāka dažādība,” atklāj Anita Trezune.
Ražai un skaistumam
Jaunpiebaldziete Inta Akina no “Jaunpaupiem” saka: “Kuram tad nepatīk ķirbji. Tie ir mūsu lielākās ogas, gan ēdami, gan dekoratīvi.” Šoruden, novākusi ap 200 ķirbju, saimniece atzīst – raža ir laba. Septembra sākumā bija neliela salna, kas aprāva lapas, bet ķirbjiem neskādēja.
Inta ķirbjus audzē uz vecu mēslu kaudzes. “Jau sešus gadus nav govju, bet mēslu kaudze palikusi. Lai vasarā nestāvētu ar nezālēm saaugusi, tur stādu ķirbjus. Lapas nosedz kaudzi, nezāles neaug, pagalmā ir skaists, zaļš paugurs,” pastāsta jaunpiebaldziete. Inta atzīst, ka ne katru gadu ķirbji izaug, tiem ļoti svarīgi laikapstākļi. “Laistījusi netiku. Kaudze ir augsta, ķirbjiem dziļas saknes, tie paši atrod mitrumu,” bilst saimniece.
Parasti izaug tik ķirbju, lai pietiktu pašiem un radiem. “Bija skaidrs, ka pašiem tik daudz nevajag, tāpēc aicināju, lai brauc, kam vajag. Apmēram trīsdesmit cilvēki tagad ēd manus ķirbjus. Nu jau palicis tikai pašiem,” pastāsta Inta un uzsver, ka šai ražai vajadzētu labi glabāties, jo ogas ir nobriedušas, miza cieta. “Kad novācu šīgada ražu, no pērnās bija palicis viens ķirbis. Pārgriezu, tikai sēkliņas bija sākušas pelēt, nekādu bojājumu, ēdams,” atklāj jaunpiebaldziete. Arī viņa tāpat kā taureniete Anita pa ziemu ķirbjus glabā istabās.
Ražošanai un pašu galdam
SIA “Latnature” Raunā no ķirbjiem gatavo čipsus un sausmaizītes. “Raža izauga gandrīz laba. Ķirbju nav tik daudz, bet tie, kas aizmetās, izturēja karstumu, izauga. Šoruden ķirbji paguva nobriest, jācer, ka labi glabāsies. Pagājušajā rudenī novācām vairākas tonnas, bet neizdevās saglabāt, jo rudens uznāca agri,” stāsta SIA vadītāja Zane Krēsliņa – Plētiena. Viņa atzīst, ka ķirbju čipsi nav tie, kas būtu ļoti pieprasīti, sausmaizītes gan. “Ne tikai jaunatne, arī cilvēki gados nav iecienījuši ķirbjus. Protams, nozīme ir šķirnei. Muskatriekstu ķirbji ir ļoti garšīgi. Ekskursijā bija atnākuši otrklasnieki, cienāju ar sagrieztu ķirbi. Visi ēda un slavēja. Daudzi pirms tam nebija pagaršojuši ķirbjus,” pārdomās dalās uzņēmēja. Zane pastāsta, ka muskatriekstu ķirbji ir garšīgi arī grilēti, tos var cept arī cepeškrāsnī kopā ar bietēm un sīpoliem. “Ir jāmācās ikdienā ēst ķirbjus. Par tiem vairāk jāstāsta. Nav tā, ka ķirbjus var tikai marinēt, tos var izmantot dažādos ēdienos,” saka raunēniete.
Anita Trezune no bērnības atceras, kā vecāmamma vārīja piena zupu ar ķirbi un mannu. “Cepam ķirbju maizi. Ķirbjus izvāra un liek raudzēties, tad pievieno miltus, un iznāk garda raudzētā baltmaize. Var arī sagatavot ziemai – sagriež gabaliņos, uzlej sīrupu, tad pielej etiķi un pasterizē. Garšīgas ir ķirbju sukādes, daudzi dzer sulu,” pieredzē dalās taureniete.
Arī Inta Šakina atzīst, ka daudzi nenovērtē ķirbjus. Viņas ģimenē tie ir iecienīti. “Dzeram sulas. Ķirbis kopā ar burkānu, ābolu – vitamīnu bagātība. Ķirbjus var cept tāpat kā kabačus, ķirbji ir maigāki. Lielās ogas var sacept ar papriku, sīpoliem – ātri pagatavojams ēdiens. Ķirbis ir neaizstājams biezzupās. Te noder nenobriedušas ogas. Ķirbjus var izmantot arī kūkās,” pieredzē dalās jaunpiebaldziete.
Lai pateiktu, ķirbji garšo, kuras šķirnes labākās, tās vienkārši jānogaršo. Visticamāk, tas arī nākamreiz nokļūs uz šķīvja.
Komentāri