Dainis Volberts ir steidzīgs. Darbs steidz darbu, viss jāpagūst laikā.
“Lai katram būtu tāds darba devējs un darbs,” viņš saka. Dainis jau četrus gadus strādā gaļas cehā Straupē. “Kad ienācu cehā, neko nemācēju. Katrs darbs jau ir jāapgūst. Vajag pacietību. Tagad brīnos, kā kādreiz varēju visu darīt tik lēni. Protams, pieredzi iegūst ar laiku,” pārdomās dalās straupietis.
Pēc profesijas Dainis ir zemkopis ar agronoma specializāciju. Breša laikā, kad dibināja zemnieku saimniecības, kā daudzu laucinieku bērni, aizgāja mācīties saimniekošanu laukos. Bet pati dzīve izdarīja korekcijas. Dainis izmēģināja savu biznesu, lai saprastu, ka tas tomēr nav tas, ko gribētos darīt.
“Atgriezos vecāku mājās. Abi ar sievu strādājam cehā. Mums ir māja. Vecākā meita strādā Rīgā, jaunākā pabeigs vidusskolu, tālāk mācīsies vai nu par policisti, vai robežsardzi. Viņai tāpat kā man patīk dzīvnieki,” atklāj straupietis. Dainis smej, ka gaļas ceha darbiniekam visi suņi un kaķi ir draugi. Viņš pastāsta, ka diemžēl ne reizi vien garāmbraucēji centrā izmet dzīvniekus, domājot, ka gan jau kāds par viņu mīluļiem parūpēsies. “Runcis Kaķis katru rītu pie darba mani sagaida, zina, kad brīvdiena un nebūšu,” pastāsta Dainis.
Mājās viņam ir arī kucīte Zuze, kuru kāds bija pametis. “Zuze ir ļoti pateicīga, ka pieņēmu. Mēnesi klejoja, bija sasista, bēga no cilvēkiem. Arī tagad no citiem cilvēkiem vairās. Man ir ļoti uzticīga,” stāsta Dainis Volberts. Viņš gaida pavasari. “Ābelēs” tad darāmā netrūkst. Bet skaistākais ir ābeļu ziedēšanas un ražas laiks. “Te ir skaisti visos gadalaikos. Vai tad ziema nav skaistāka par vasaru, vai otrādi?” smaidot saka straupietis ceturtajā paaudzē.
Komentāri