Ir tēmas, par kurām var runāt gadu no gada nenoguruši. Un tie noteikti ir atkritumi mežā, ceļmalās, cilvēku neizprotamā rīcība. Kaut kas jau mainās, tiesa, pamazām, bet vismaz vairs nav tā, kā pirms gadiem desmit. Kad Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītājam Guntaram Muceniekam kaut ko pavaicā par mežu piemēslotājiem, viņš kļūst dusmīgs. Diemžēl katru mēnesi mežos tiek atrastas vismaz divas vietas, kurās kāds ir atvedis sadzīves atkritumus. Tikai neatlaidīgi rīkojoties, policijas vadītājam izdodas vainīgos atrast. Viņiem uz mežu atvestais pašiem jāsavāc, tad jāstājas administratīvās komisijas priekšā un jāmaksā sods.
“Katros atkritumos, kurus kāds nelegāli atvedis uz mežu, var atrast liecības par cilvēku, kurš to izdarījis,” pārliecināts Guntars Mucenieks. Teikto viņš apliecina ar darbiem. “Cilvēki starp drazām izmet arī rēķinus, uz kuriem ir adrese, vārds, uzvārds, personas kods, tur var atrast arī vēstules, skolēnu burtnīcas. Kad zināms vārds, uzvārds, adrese, atliek tikai vainīgo sameklēt,” pastāsta pašvaldības policijas vadītājs.
Pagājušomēnes mežā pretī biatlona šautuvei atkal kāds bija atvedis atkritumus. Starp dažādām drazām atradās arī vēstule no Kremļa, apsveikumi kara veterānam. Dēls, jau vīrs pusmūžā, izmetis tēva saņemto. Policistam stāstījis, ka no Cēsīm braucis uz Latgali, pa ceļam iebraucis mežā.
Šoks ne tikai Guntaram Muceniekam, visiem pašvaldībā bija pavisam nesens notikums. “Māte mirusi, meita mantojumā Cēsīs saņēmusi dzīvokli un izīrējusi jaunai ģimenei. Tā veic remontu un visu, kas neder, aizved uz mežu pie Priekuļiem, arī dokumentus. Jaunieši skaidroja, ka neesot bijis, kur likt. Viņi nezinājuši, ko drīkst mest konteinerā,” pastāsta Guntars Mucenieks.
Liepā, vecajā dzelzceļa ēkā, kas ilgu laiku jau stāv tukša, bija ierīkota kārtīga atkritumu izgāztuve. Izrevidējot savesto, tika atrasti čeki, valsts iestāžu vēstules. “Ģimene dzīvo Valmierā, privātmājā, un regulāri brauc ciemos pie radiem uz Nītauri. Mašīnā tiek sakrauti atkritumi, kas pa ceļam izgāzti šajā ēkā Liepā. Kad vainīgos atradu, viņi brīnījās, vai tad tā nedrīkst darīt, māja taču stāv tukša. Visu to bagātību ar smago mašīnu bija veduši vairākas reizes,” par vēl vienu nesaprātīgu gadījumu stāsta policijas vadītājs.
Veselavas bijušajā karjerā atkritumus bija atveduši no Rāmuļiem. Smagās mašīnas kravā atradās arī piektklasnieces burtnīca. “Atkritumu vedēju nebija grūti noskaidrot. Pats arī visu atvesto savāca, vietu satīrīja. Veselavas kapsētā, kur ierādīta vieta atkritumiem, bieži vien tie, kuri brauca sakopt tuvinieku atdusas vietas, uz atkritumu kaudzi no mājas atveda arī sadzīves atkritumus. Pēdējā laikā tas vairs nenotiek,” pastāsta Guntars Mucenieks.
Netālu no Niniera, braucot uz Purmaļu dīķi, pērn bija sagāzti atkritumi. Starp tiem tika atrasta veterinārārsta izrakstīta zāļu recepte. Lai atrastu atkritumu īpašnieci, policists interesējās pat Daugavpilī, līdz viņu atrada. “Atbrauca kundze dārgā džipā. Viņai neesot bijis, kur likt atkritumus,” ar ironisku smaidu un neizpratni par tādu solīda cilvēka rīcību saka pašvaldības policijas vadītājs.
Pērn kuriozs notikums bija Veselavā. Kāds kaimiņš sūdzējās par otru, ka tam, lūk, nav noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju un tā nedrīkst būt. Kā atgādinājums, ka līgums jāslēdz un konteineram jābūt, tika noformēts administratīvo pārkāpumu protokols, kaimiņš samaksāja sodu, iegādājās konteineru. Pēc kāda laika Guntars Mucenieks mežā Veselavā atrada desmit maisus ar atkritumiem, kas bija salikti bedrē. “Tur bija pudeles, konservu kārbas, mašīnu gumijas un vēl daudz kas. Vienā maisā bija tālruņa rēķins, kurā, protams, minēts arī uzvārds. Vainīgais bija tas, kurš neatlaidīgi sūdzējās par kaimiņu,” pastāsta Guntars Mucenieks un piebilst, ka, protams, atkritumu vedējs bijis ļoti dusmīgs, jo pašam viss bija jāsavāc, vieta jāsatīra un vēl jāmaksā simts eiro sods.
Skaidrs, ka ne jau katrā klusā vietā mežā, kur ieved ceļš, var stāvēt policists un gaidīt, kad kāds vedīs atkritumus. Tāpat kā citās pašvaldībās, arī Priekuļu novada pagastu mežos un mežmalās, ceļmalās, kuras iecienījuši nelegālie atkritumu vedēji, ir uzstādītas novērošanas kameras. Policijas vadītājam tikai atliek noskatīties ierakstu, un var doties pie vainīgā. “Par to, ka zinu, ko sliktu cilvēks izdarījis, viņš, protams, ir pārsteigts,” bilst Guntars Mucenieks un atgādina, ka drīzumā novērošanas kamera tiks uzstādīta arī Bērzkrogā.
“Ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir (..) iekļauties pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savākt sadzīves atkritumus un nogādāt tos nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja norādītajā vietā.” Tā teikts likumā. “Tiem, kuri pieķerti, ka atkritumus nelegāli veduši uz mežu vai kur citur, sodu uzliek administratīvā komisija. Parasti tas nav augstāks par simts eiro. Manuprāt, tas ir krietni par maz. Ja vainīgo neatrod, dabai nodarītais kaitējums būs krietni lielāks,” domās dalās Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks, piebilstot, ka ne jau visus mežu mēslotājus izdodas atrast. Ja būsim saudzīgi pret pārkāpējiem, kāds var iedomāties, ka nedara neko sliktu.
Protams, sodam jābūt samērīgam, lai to varētu samaksāt. Taču ne jau nabagi ved atkritumus uz mežu. Visiem šiem cilvēkiem ir mašīnas, nauda, lai bākā ielietu degvielu. Vai tie ir mazāki izdevumi, nekā, dzīvojot privātmājā, samaksāt par vēl vienu konteinera izvešanas reizi? Protams, daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji piktojas, ka kopīgajos konteineros kāds samet pārāk daudz atkritumu un viņiem jāmaksā. Vai tad labāk, lai ved uz mežu? Vismaz Cēsīs ir arī konteineri, kas nav paredzēti tikai vienas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem. Pameklēt tos noteikti būs lētāk, nekā braukt uz mežu Priekuļos.
Ne jau ar sodiem visus atturēsim no šīs nepieņemamās rīcības. Pārsteidz tas, ka atkritumus uz mežu ved dažādas paaudzes. Guntars Mucenieks uzsver, ka ir svarīgi jauniešiem atgādināt, ja viņi slikti rīkojas. “Kad redzu, ka jaunieši smēķē, pavēroju, kur viņi liek izsmēķus. Ja nomet zemē, pieeju un pajautāju, kas viņi ir pēc tautības. Brīnās par jautājumu. Latviešiem nav pieņemts savu zemi piemēslot! Tad puiši ķeras klāt un salasa izsmēķus. Tas ir ietekmīgāk, nekā uzlikt sodu,” pārdomās dalās Guntars Mucenieks.
Ne jau tikai uz Priekuļu novada pagastu mežiem tiek vesti atkritumi, diemžēl drazas var atrast pat visnomaļākajā vietā. Vides reklāmas ar uzrakstiem “Nemēslo! Mēs te dzīvojam” diemžēl nevar pielikt pie katras takas, kas ved mežā.
Komentāri