Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Kaķi prot pārsteigt

Druva
05:49
29.03.2018
159
Kakis Dzerbene Sarmiites Foto 1

“Dzērbenieši jau pieraduši, ka kaķi man staigā līdzi,” saka Inese Gusmane. Viņa noglauda Lesiju, kura uzlēkusi uz rakstāmgalda un grib saņemt vajadzīgo mīļuma devu.

Inese strādā bibliotēkā, retas ir dienas, kad tur nevar satikt arī kaķeni. Pat grūti pateikt, vai bērniem Lesija vai kaķenei bērni patīk vairāk. Lesijai ikdienā ļoti svarīga ir cilvēku klātbūtne.

Pirms gadiem bibliotēka atradās tuvāk Ineses mājai, bērnudārza telpās. Tas Lesijai bija jauks laiks – apkārt bērni un turpat arī saimniece. Kad bibliotēku pārcēla uz sabiedrisko centru, Lesija vēl ilgi ik dienas gāja pie bērniem, līdz tomēr izdomāja iet uz darbu kopā ar saimnieci. Inese iet pa priekšu, Lesija seko, kad tuvojas galapunktam, kaķene paskrien priekšā.

“Lesija visur nāk līdzi. Uz kapiem Svecīšu vakarā vienu rudeni nāca līdzi abas ar mammu Betiju. Laikam jau Lesiju par kapsētu ieinteresēja mamma, jo citur nekur viņa līdzi nenāca. Izstaigāju visu kapsētu, abas turējās līdzās, arī mājās atnācām kopā. Tikušas pāri slieksnim, abas tūlīt nolikās garšļaukus. Ķepiņas bija ļoti nogurušas,” par Lesiju un viņas mammu Betiju pastāsta saimniece.

Lesijai nav arī bail no suņiem. Ja pretī gadās ļoti liels, tad gan lepnums nedaudz noplok. Bet Betija negriež ceļu nevienam. Kaimiņiene Inesei stāstījusi, kā Betija reiz uzlēkusi dalmācietim mugurā. Suns kaucis, kaķene turējusies mugurā un bijusi ļoti nikna.

Lesijas meita Keta mājās ir karaliene, kura nosaka kārtību, arī mamma nedrīkst iebilst. Dažreiz kāds nepaklausīgais arī dabū ar ķepu. Tēvoci Dūbiju gan komandē mazāk. “Lesija varbūt nav tik intelektuāla, bet Ketai ir raci­onāls prāts un laba atmiņa. Reiz, ejot uz dārzu, no vienas mājas izskrēja suns un Ketai bija jāmūk. Nākamreiz, ejot garām šai mājai, kaķene pārgāja ceļa otrā pusē un gāja pa grāvi, tikko bijām mājai garām, pārnāca atpakaļ. Arī pa ziemu nebija aizmirsusi, kā šajā vietā būtu drošāk,” atklāj Inese un pastāsta par Dūbiju. “Viņš ir ļoti gudrs. Kādreiz kāds ar viņu bija parotaļājies ar lenti. Reiz skatos, kaķis atradis lentīti, paņēmis zobos un pienes dēlam, skatās acīs un ņurkst. Reiz pati sekreterā kaut ko meklēju, Dūbijs arī ieinteresējās un izķeksēja lentīti, aizgāja pie mana vīra, nolika zemē un skatījās acīs,” pastāsta Inese un piebilst, ka Dūbijs neņaud, tikai ņurkst. Tā darījusi kaķenīte Petronella, ar kuru viņš labi sapratās. Kad marta vēji kļūst spēcīgāki, tad gan runcis atceras, ka kaķi ņaud.

“Dūbijs vienmēr ir blakus, kad mazgāju traukus. Cītīgi seko līdzi katrai kustībai. Tāpat ir līdzās, kad brokastoju. Pagājušonedēļ Dūbijam bija gada jubileja. Viņam tika pasniegts kārtīgs cienasts. Runcis tā pieēdās, ka no rīta, izbāzis galvu pa durvju spraugu, izskatījās kā jau pēc kārtīgas balles. Nākamajā dienā pie kārumiem pielaida arī citus mājiniekus,” stāsta kaķa saimniece.

Inesei mājās pavisam ir četri kaķi – divi runči un divas kaķenītes. Par katru viņa var pastāstīt ko interesantu. Arī par tiem, kuru vairs nav. Ketai piedzima trīs rudi kaķēni. Meita ielikusi internetā sludinājumu. Inese smej, kaķēnu pietrūcis, cik liela bijusi interese. Divi tagad ir Alūksnē, viena saim­nieki dzīvo pie Valmieras. Jaunie saimnieki sūta bildes, ziņas, kā kaķiem klājas, ko dara.

Tūta Vafele bija jau vairāk nekā gadu veca, kad kādu vakaru bērnu istabā sacēlās milzīgs troksnis. Inese pavērusi durvis, Tūta pārbijusies, metusies ārā no istabas, un kaķenei pakaļ… pelīte, maziņa, maziņa. Vēlāk gan kaķene sākusi ķert peles.

Savulaik bijis runcis vārdā Gludeklis. Istabā sienā bija caurums. Kaķim pie tā izdevās noķert divas peles. “Reiz vīrs sauc, lai nāku skatīties. Runcis pie peļu cauruma atnesis vistu gaļas ādiņas, nolicis, un pats sēž,” stāsta saimniece un uzsver – ja cits to stāstītu, neticētu.

Runcis Maksis arī ļoti labprāt pavadījis saimnieci viņas gaitās. Reiz Inese gājusi pie draudzenes uz jubileju, kaķi līdzi ņemt nebūtu prāta darbs, jo tur jau bija trīs kaķi. Maksis neatkāpies, tik gājis līdzi. Mājā iešmaucis pa priekšu un vēsā angļu mierā iegājis virtuvē pie kaķu trauka, kārtīgi paēdis. Tas nekas, ka mājinieki turpat blakus šņākuši. Tad Maksis aizgājis lielajā istabā, ielēcis gultā un atlaidies. Kad saimniece posusies mājās, pacēlis galvu, paskatījies uz saimnieci un bijis gatavs doties mājās. Bijis arī, ka Maksis saimnieci pie kādas mājas gaidījis četras stundas, kamēr viņa dodas prom, un tad pa priekšu, kā ceļu rādīdams, gājis mājās.

“Katrs kaķis ir citāds, un visi forši,” saka dzērbeniete Inese Gusmane un ir pārliecināta, ka tie, kam mājās ir kaķi, ir dzīvespriecīgāki, mierīgāki un kopumā laimīgāki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
22

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
20

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
279
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1055
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
9
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi