Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Kaķi prot pārsteigt

Druva
05:49
29.03.2018
51
Kakis Dzerbene Sarmiites Foto 1

“Dzērbenieši jau pieraduši, ka kaķi man staigā līdzi,” saka Inese Gusmane. Viņa noglauda Lesiju, kura uzlēkusi uz rakstāmgalda un grib saņemt vajadzīgo mīļuma devu.

Inese strādā bibliotēkā, retas ir dienas, kad tur nevar satikt arī kaķeni. Pat grūti pateikt, vai bērniem Lesija vai kaķenei bērni patīk vairāk. Lesijai ikdienā ļoti svarīga ir cilvēku klātbūtne.

Pirms gadiem bibliotēka atradās tuvāk Ineses mājai, bērnudārza telpās. Tas Lesijai bija jauks laiks – apkārt bērni un turpat arī saimniece. Kad bibliotēku pārcēla uz sabiedrisko centru, Lesija vēl ilgi ik dienas gāja pie bērniem, līdz tomēr izdomāja iet uz darbu kopā ar saimnieci. Inese iet pa priekšu, Lesija seko, kad tuvojas galapunktam, kaķene paskrien priekšā.

“Lesija visur nāk līdzi. Uz kapiem Svecīšu vakarā vienu rudeni nāca līdzi abas ar mammu Betiju. Laikam jau Lesiju par kapsētu ieinteresēja mamma, jo citur nekur viņa līdzi nenāca. Izstaigāju visu kapsētu, abas turējās līdzās, arī mājās atnācām kopā. Tikušas pāri slieksnim, abas tūlīt nolikās garšļaukus. Ķepiņas bija ļoti nogurušas,” par Lesiju un viņas mammu Betiju pastāsta saimniece.

Lesijai nav arī bail no suņiem. Ja pretī gadās ļoti liels, tad gan lepnums nedaudz noplok. Bet Betija negriež ceļu nevienam. Kaimiņiene Inesei stāstījusi, kā Betija reiz uzlēkusi dalmācietim mugurā. Suns kaucis, kaķene turējusies mugurā un bijusi ļoti nikna.

Lesijas meita Keta mājās ir karaliene, kura nosaka kārtību, arī mamma nedrīkst iebilst. Dažreiz kāds nepaklausīgais arī dabū ar ķepu. Tēvoci Dūbiju gan komandē mazāk. “Lesija varbūt nav tik intelektuāla, bet Ketai ir raci­onāls prāts un laba atmiņa. Reiz, ejot uz dārzu, no vienas mājas izskrēja suns un Ketai bija jāmūk. Nākamreiz, ejot garām šai mājai, kaķene pārgāja ceļa otrā pusē un gāja pa grāvi, tikko bijām mājai garām, pārnāca atpakaļ. Arī pa ziemu nebija aizmirsusi, kā šajā vietā būtu drošāk,” atklāj Inese un pastāsta par Dūbiju. “Viņš ir ļoti gudrs. Kādreiz kāds ar viņu bija parotaļājies ar lenti. Reiz skatos, kaķis atradis lentīti, paņēmis zobos un pienes dēlam, skatās acīs un ņurkst. Reiz pati sekreterā kaut ko meklēju, Dūbijs arī ieinteresējās un izķeksēja lentīti, aizgāja pie mana vīra, nolika zemē un skatījās acīs,” pastāsta Inese un piebilst, ka Dūbijs neņaud, tikai ņurkst. Tā darījusi kaķenīte Petronella, ar kuru viņš labi sapratās. Kad marta vēji kļūst spēcīgāki, tad gan runcis atceras, ka kaķi ņaud.

“Dūbijs vienmēr ir blakus, kad mazgāju traukus. Cītīgi seko līdzi katrai kustībai. Tāpat ir līdzās, kad brokastoju. Pagājušonedēļ Dūbijam bija gada jubileja. Viņam tika pasniegts kārtīgs cienasts. Runcis tā pieēdās, ka no rīta, izbāzis galvu pa durvju spraugu, izskatījās kā jau pēc kārtīgas balles. Nākamajā dienā pie kārumiem pielaida arī citus mājiniekus,” stāsta kaķa saimniece.

Inesei mājās pavisam ir četri kaķi – divi runči un divas kaķenītes. Par katru viņa var pastāstīt ko interesantu. Arī par tiem, kuru vairs nav. Ketai piedzima trīs rudi kaķēni. Meita ielikusi internetā sludinājumu. Inese smej, kaķēnu pietrūcis, cik liela bijusi interese. Divi tagad ir Alūksnē, viena saim­nieki dzīvo pie Valmieras. Jaunie saimnieki sūta bildes, ziņas, kā kaķiem klājas, ko dara.

Tūta Vafele bija jau vairāk nekā gadu veca, kad kādu vakaru bērnu istabā sacēlās milzīgs troksnis. Inese pavērusi durvis, Tūta pārbijusies, metusies ārā no istabas, un kaķenei pakaļ… pelīte, maziņa, maziņa. Vēlāk gan kaķene sākusi ķert peles.

Savulaik bijis runcis vārdā Gludeklis. Istabā sienā bija caurums. Kaķim pie tā izdevās noķert divas peles. “Reiz vīrs sauc, lai nāku skatīties. Runcis pie peļu cauruma atnesis vistu gaļas ādiņas, nolicis, un pats sēž,” stāsta saimniece un uzsver – ja cits to stāstītu, neticētu.

Runcis Maksis arī ļoti labprāt pavadījis saimnieci viņas gaitās. Reiz Inese gājusi pie draudzenes uz jubileju, kaķi līdzi ņemt nebūtu prāta darbs, jo tur jau bija trīs kaķi. Maksis neatkāpies, tik gājis līdzi. Mājā iešmaucis pa priekšu un vēsā angļu mierā iegājis virtuvē pie kaķu trauka, kārtīgi paēdis. Tas nekas, ka mājinieki turpat blakus šņākuši. Tad Maksis aizgājis lielajā istabā, ielēcis gultā un atlaidies. Kad saimniece posusies mājās, pacēlis galvu, paskatījies uz saimnieci un bijis gatavs doties mājās. Bijis arī, ka Maksis saimnieci pie kādas mājas gaidījis četras stundas, kamēr viņa dodas prom, un tad pa priekšu, kā ceļu rādīdams, gājis mājās.

“Katrs kaķis ir citāds, un visi forši,” saka dzērbeniete Inese Gusmane un ir pārliecināta, ka tie, kam mājās ir kaķi, ir dzīvespriecīgāki, mierīgāki un kopumā laimīgāki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
285

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
35
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi