Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kā ātri un efektīvi sagatavot ķermeni pludmales sezonai

Druva
13:06
15.05.2014
5

“Pludmales sezona nepavisam nav aiz kalniem, taču, novelkot ziemas drēbes, saprotam, ka šādi pludmalē nevaram rādīties. Mums palaimējies – ir vēl laiciņš, lai izstrādātu rīcības plānu un pie tā turēties, lai iegūtu lielisku formu pludmales sezonai. Lai kā negribētos ticēt, bet fakts ir tāds – mēs esam tas, ko mēs ēdam! 70% no lieliska pludmales sezonas auguma ir veselīga un pareiza uztura rezultāts, atlikušie 30% ir fiziskas aktivitātes,” panākuma atslēgu iezīmē City Fitness trenere, Rexona aktīva dzīvesveida akcijas “Uzdrīksties vairāk!” eksperte Luīze Priedīte. Viņa sagatavojusi piecus efektīvus padomus, kā vienkārši sagatavoties vasarai. L.Priedīte tiec, ka pirmais, kas nepieciešams, ir iedvesma. “Novieto savu fotogrāfiju, kur esi bijis lieliskā formā, ikdienā bieži redzamā vietā. Der arī no žurnāla vai kataloga izgriezta kāda cilvēka fotogrāfija, kas kalpo kā lieliska motivācija. Nākamais solis, neklausies cilvēkos, kuri saka, ka tev tas nav vajadzīgs, vai arī cilvēkos, kuri apšauba tevi! Neklausies! Centies izvairīties no komunikācijas ar viņiem, komunicē ar cilvēkiem, kuri tevi atbalsta, vislabākajā gadījumā ejiet kopā uz šo mērķi, dalieties pārdzīvojumos, palīdziet un motivējiet viens otru,” iesaka trenere. Otrkārt, vērt pievērst uzmanību tam, cik svarīgs ir ūdens. “Bez ūdens dzīvība nepastāvētu, cilvēks ilgstoši spētu izdzīvot bez ēdiena, taču ne bez ūdens. Ūdens ir jāuzņem regulāri, nedrīkstam pieļaut slāpes. Ja organisms izjūt slāpes, tas jau nozīmē, ka organisms kliedz pēc ūdens. Cenšamies izdzert glāzi ūdens ik pēc pusstundas. Fiziskas slodzes gadījumā jādzer pat biežāk. Dzerot pietiekami daudz ūdens, mēs atvieglojam organisma darbību, tam vairs nebūs jālauza “galva”, kam organismā atņemt ūdeni un kam iedot, jo pietiks visam, tādējādi organisms varēs pievērsties tam, lai vielmaiņa tiktu uzturēta aktīva un mums tik nevēlamie tauciņi tiktu sadedzināti,” skaidro L.Priedīte. Trešais padoms ir par pareizu un veselīgu uzturu. “Izslēdz vienkāršos ogļhidrātus – nekādu saldumu, bulciņu, maizes, jo sevišķi baltmaizes. Dienas pirmajā pusē vēl vari lietot graudu maizes, rudzu un auzu doniņas sapratīgos daudzumos. Nost ar kartupeļiem un makaroniem! Ēd rīsus, it īpaši brūnos rīsus, griķus, pilngraudu makaronus!” instruē eksperte, stingri piesakot: “Nekādu “fast food”!” Runājot par ēšanas paradumiem, trenere norāda arī citus ieteikumus, ko vērts ņemt vērā, gatavojoties vasarai.

Ēd ik pēc 3 stundām, neizlaid ēdienreizes! Katrā otrā ēdienreizē var būt kāds auglis, taču paturi prātā, ka vakarā ar augļiem gan nevajadzētu aizrauties. Regulāri uzņem olbaltumvielas! Bagātīgi olbaltumvielas ir atrodamas gaļā, zivīs, olās un biezpienā. Olbaltumvielas ir pamatu pamats, tās ir jāuzņem regulāri! Un tieši olbatumvielas ir tās, kuras mēs bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem varam ēst. Un ir jāēd pēc pulksten sešiem vakarā! Neēst neko nav pats labākais variants, tā mēs tik aizmidzinām vielmaiņu. Vakarā līdz pat pulksten desmitiem – vienpadsmitiem mēs varam ēst vistas, tītara fileju vārītu – tvaicētu vai cepeškrānī ceptu, zivis, olas, vājpiena biezpienu. Uzturā nelieto sliktos dzīvnieku valsts taukus, bet neaizmirsti uzņemt labos taukus – olīveļļa pie salātiem, avokādo, rieksti, graudi u.c. Paturi prātā: bez taukiem nedeg tauki! Pavisam nepareizi ir izslēgt no uztura visus taukus. Labie tauki organisma funkcijām ir gaužām nepieciešami, tie vielmaiņu uztur aktīvu, nodrošinot aktīvu dabīgo fermentu sintēzi un darbību organismā. Šķiedrvielas nodrošina vislabāko pārtikas pārstrādi un uzturvielu uzsūkšanos organismā. Lielisks šķiedrvielu uzņemšanas veids ir no rītiem ēst auzu pārslu putru, es nedomāju ātri pagatavojamās putriņas, vārām vai pa nakti briedinam kārtīgas auzu pārslas. Dārzeņi ir neatņemama ikdienas pilnvērtīga uztura būtiska sastāvdaļa – bagātīgs dabīgo vitamīnu, šķiedrvielu un antioksidantu avots. Skaties, lai pusi šķīvja aizņemtu tieši dārzeņi – svaigi, salātos vai tvaicēti. Nesmēķē un nelieto alkoholu! Tas dos ātrāku un kvalitatīvu rezultātu. Ceturtais padoms, ko dod Luīze Priedīte ir par labu un kvalitatīvu miegu: “Miegs ir ļoti būtisks laba rezultāta iegūšanai. Miega laikā organismā notiek atajunošanās procesi un organisms atgūst sev nepieciešamo līdzsvaru un sagatavojas nodrošināt kvalitatīvu un pilnvērtīgu organisma darbību nākamās dienas laikā. Pieaugušam aktīvam cilvēkam ir nepieciešamas sešas līdz astoņas stundas laba miega.” Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgas ir fiziskās aktivitātes. Ir dažādi treniņi, kam pievērsties, piemēram, eksperte min kardiotreniņus un spēka treniņus. “Savā grafikā ir jāatrod vieta vismaz divām reizēm nedēļā, lai ietu ārā skrietu, brauktu ar velosipēdu, skrituļslidām. Šai aktivitātei ir jābūt ne īsākai kā 30 minūtes, tas var būt pat ilgāk kā stunda. Šāda veida aerobie jeb kardiotreniņi ir neatņemami, lai iegūtu tik kāroto vasaras augumu un ne tikai to, bet arī uzlabotu veselību un pašsajūtu! Ir tikai un vienīgi pozitīvi, ja apmeklē sporta klubu – trenējies trenažieru zālē vai apmeklē grupu nodarbības, bet es ieteiktu papildus, kad ārā ir tik lielisks laiks, iet ārā un skriet vasarai pretī. Neizvairies no aktīvās atpūtas. Ej, piedalies! Skrien, kāp, lien, lēc! Piedalies laivu braucienos, nebaidies sēsties pie airiem! Kusties un priecājies!” ieteikumos dalās L.Priedīte un norāda arī uz spēka treniņa vingrinājumiem: “Es ieteiktu vislielāko uzsvaru likt uz vēdera preses un sēžas muskulatūras veidošanu, tieši vasaras sezonai gatavojoties. Nebaidies taisīt izklupienu, pietupienus, iesēdienus! Taisi tos trīs piegājienos pa 20 reizēm katru, un katru dienu! Vienīgais lūgums būtu to darīt pareizi – skaties, lai iesēžoties, papēži netiktu atrauti no zemes, dibens iet uz aizmuguri un ceļi, no augšas skatoties, neietu pāri pirkstgaliem. Tātad uzdevums ir katru dienu taisīt vingrinājumus sēžas musklulatūrai un vēdera presei! Bet, protams, neaizmirsti trenēt arī citas muskuļu grupas! Kā tas izskatīsies, ja mums ir skaists vēders un dibens, taču mugura mums ir kūkumā un pleci nolaisti. Domājam līdzi un darām! Neaizmirstam piedomāt pie labas stājas – taisna mugura, pleci atpakaļ, vēders uz iekšu un krūtis uz āru, tas vien liks izskatīties slaidākam! Sēžam ar taisnu muguru! Pleci atpakaļ! Ir vērts censties! Lai rezultāts būtu ideāls, nekādā gadījumā neaizmirstam par personīgo higiēnu, savedam kārtībā ādu, matus, nagus un parūpējamies par ķermeņa aromātu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi