Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Joga – ceļš pie mums pašiem

Druva
09:32
02.12.2014
143
Alviine Joga

Cēsniece Alvīne Raituma jeb Alisha ir jogas pasniedzēja. Sākotnēji strādāja Rīgā, bet ar šo rudeni arī Cēsīs ir iespēja pieteikties grupas vai privātām jogas nodarbībām. Kā norāda Alvīne, joga ir kaut kas tāds, kas noteikti pēdējos desmit gadus nav svešs arī Latvijā un Cēsīs.

Var teikt, ka joga ir sena dvēseles pašizziņas zinātne. Tas ir ceļš, kura laikā izzinām sevi – gan garīgi, gan fiziski. Alvīne

pirms sešiem gadiem sāka pastiprināti apgūt jogu, bet pēdējos divus sevi sauc par jogas pasniedzēju. “Druva” mēģināja uzzināt kaut ko vairāk gan par Alvīni, gan to, kas tad ir joga. – Kā tu nonāci līdz jogai? – Kas ir joga? Mūsdienās par jogu ir dzirdējuši visi, bet, ko tas nozīmē, zina retais. Joga nav tikai vingrošana uz paklājiņa. Tas ir darbs ar sevi, arī garīgs darbs. Joga ir vienotība – ķermeņa, prāta un dvēseles harmonija. Joga ir ceļš pie sevis paša. Mana pieredze rāda, ka pat cilvēki, kuri divus gadus nāk pie manis uz nodarbībām, to mēdz aizmirst. Arī es sākumā neizpratu, kas ir joga. Ar jogu sākotnēji nodarbojos tikai savam ķermenim, lai būtu labā formā. Tikai vēlāk, kad sāka brukt materiālās pasaules ilūzijas, dzīve pati solīti pa solītim man parādīja, ka joga ir arī mans ceļš pie sevis. Pie mana patiesā Es. Man šī apziņa nāca caur smagu mācībstundu – ka es neesmu mans ķermenis. It kā šķiet viegli saprotama lieta, bet patiesībā mana pieredze un novērojumi kā jogas pasniedzējai, strādājot diendienā ar cilvēkiem, rāda, ka tā nav viegla atklāsme un tas nenotiek vienā dienā. Bet tas ir tā vērts. Mēs ļoti ciešam šīs maldīgās identifikācijas dēļ – es esmu mans ķermenis. Un kas seko? Seko – es būšu laimīgs, ja …. Mēs visu dzīvi pakārtojam tam, skrienam un dzenamies, lai apmierinātu dažādas vajadzības, nemitīgas vēlmes un jutekļus. Arī man bija tāds posms. Bet joga iemācīja, ka es varu būt laimīga nevis tad, ja man būs tas un tas, un vēl kaut kas. Man pietiek ar to, ka es esmu. Un mēs nereti esam aizmirsuši būt. Lielākā daļa no mums nemaz nedzīvo. Cilvēki kavējas pagātnē vai sapņos lidinās nākotnē. Bet dzīve ir šeit un tagad. Un tas ir tas, ko mēs mācāmies jogā – vispirms apstāties. Un beidzot būt. Ieklausīties sevī. Tas ir tas, ko es arī mācu jogas nodarbībās.

– Esat mācījusies par jogas pasniedzēju ārpus Latvijas?

– Jā, Joga Shiramoni – jogas skolotāju starptautisku titulu – ieguvu Austrijā Sivananda jogas skolotāju apmācības programmā. Šī ir starptautiski atzīta jogas pasniedzēja izglītība, kas ļauj man jogu vadīt jebkur pasaulē. Tā kā joga ir ne tikai mans darbs, mana profesija, bet vispirms tas ir mans dzīvesveids, tad ar ģimeni, vīru, ik gadu cenšamies sevi izglītot, attīstīt, dodamies uz jogas ašramiem, piemēram, šovasar trīs nedēļas dzīvojām Anandas ašramā Kalifornijā. Tā ir iespēja diendienā būt kopā ar cilvēkiem, kuriem arī joga ir kas vairāk nekā tikai vingrošana uz paklājiņa. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka cilvēki bēg no ārējās pasaules, dodoties uz šādām vietām kā ašramiem. Bet patiesībā tieši otrādi, ikdienas steigā mūsdienās cilvēki ir aizbēguši paši no sevis. Meklē piepildījumu ārpusē. Bet ārējā pasaule nekad mūs nespēs darīt patiesi laimīgus.

– Kāpēc nespēs darīt laimīgus?

– Jo tā ir mainīga. Vienkāršiem vārdiem runājot – vienu dienu spīd saule, bet citu līst lietus. Vienu dienu mēs vēlamies tālrunis Apple 5, bet nākamajā dienā jau iznācis Apple 6. Vienu dienu mēs esam veseli, citu – slimi. Vienu dienu mūsu bērns atnes mājās liecību ar desmitniekiem, citu ar trijniekiem! Tāda ir ārējā pasaule… Tās nepastāvība pati parāda, ka savu laimi tajā nevar balstīt. Viena vēlme pēc otras… Mūsu prāta daba ir būt nemierīgam. Tajā pašā laikā – mūsu ārējā pasaule ir mūsu iekšējās atspulgs. Mēs jogā redzam, kā sakārtot savu iekšējo pasauli. Vispirms sākot ar sevi, nevis ar citiem, mainās arī mūsu ārējā pasaule. Bet ir būtiska atšķirība, mēs varam būt laimīgi arī tad, ja ārējā pasaule brūk un gāžas. Jogā ir tāda ērgļa poza ar teicienu “Dzīves vētru centrā es stāvu rāmi.”

– Un kas ir laime?

– Laime ir apziņas stāvoklis. Es pazīstu cilvēkus, kuri ,paši sirgstot ar kādu slimību, spēj saglabāt sevī mieru un vēl palīdzēt citiem. Šādi cilvēki mani iedvesmo! Un man ļoti patīk mūziķa Renāra Kaupera paustais viedoklis: “Mēs esam dzimuši, lai būtu laimīgi ,lai citus darītu laimīgus, tas skan pārāk laimīgi, bet es ticu, ka tā tas ir. ” – Esat sākusi pasniegt jogu arī Cēsīs. Kāda ir cilvēku interese? – No rudens jogas nodarbības pasniedzu arī Cēsīs. Vispirms saņēmu vēstules no cēsniekiem ar lūgumu strādāt Cēsīs, pēc tam sāku vadīt privātas nodarbības, tad nolēmu arī cēsniekiem piedāvāt jogas nodarbības. Mani patīkami pārsteidz, ka tieši cēsnieki, piesakoties nodarbībām, man jautā – vai tā būs tikai vingrošana uz paklājiņa, vai kas vairāk. Un man ir prieks dzirdēt, ka viņi no šīm nodarbībām vēlas sagaidīt ko vairāk.

– Jūsu jogas pasniedzējas vārds ir Alisha, ko tas nozīmē? – Jā, šo vārdu es saņēmu no Svami Krijanandas, Ananda Jogas autora. Tas nozīmē Dieva aizsargāta. Kad šo vārdu saņēmu, man nebija nekādu jautājumu. Es sajutu Augstākā klātbūtni un aizsardzību! Tāpēc arī šajā vārdā esam nosaukuši mūsu jogas studiju. Es saku mūsu, jo es to nedaru viena, mans lielais atbalsts ir vīrs Mārtiņš Raitums. Viņš ar savu klātbūtni un atbalstu kā vīrietis un profesionāls sportists Ališas Jogas nodarbībās ienes savu – spēcīgu vīrišķo- enerģiju, struktūru un iedvesmu arī vīriešiem sākt nodarboties ar jogu. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi