Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Jaunās mājas – Islandē

Madara Ozoliņa
13:45
07.03.2018
47
Katrina Kruzmane 1

Cēsniece Katrīna Kruzmane jau desmit gadus dzīvo Islandē. Atgriezties Cēsīs viņa neplāno, tam esot vairāki iemesli.

Katrīna kopā ar savu dzīvesbiedru Kasparu Islandē audzina divus bērnus – 13 gadus veco dēlu Henrihu un 4 gadus veco meitu Gabrielu. “Latvijā dzīvojot, man katru mēnesi bija jāskatās makā un jāskaita nauda – tā pietiks iztikšanai līdz nākamajam mēnesim vai nē. Toreiz, kad pirms desmit gadiem pametu Latviju, ne tikai Cēsīs, bet kopumā visā Latvijā es neredzēju pārmaiņas, neredzēju to, ka kaut kas varētu uzlaboties. Pēc tam, kad pie mums ciemos bija atbraukuši latviešu draugi no Islandes un pastāstīja, cik viņiem iet labi, arī mēs pieņēmām lēmumu laimi meklēt ārpus dzimtās valsts robežām,” par to, kā izlēma doties uz Islandi, stāsta Katrīna. Ja sākotnēji Katrīna plānojusi ārzemēs pavadīt vien pāris gadu, lai iekrātu līdzekļus mājas iegādei Latvijā, tad tagad viņa ir pārliecināta – atpakaļ ģimene neatgriezīsies. “Sākums bija grūts. Atrast darbu nemaz nebija tik vienkārši. Tomēr nu esam tā pamatīgi iedzīvojušies un mums šeit ļoti patīk. Kad dēls bija Latvijā – vienaudži par viņu smējās. Gan krievu valodas akcenta dēļ, gan arī brillīšu dēļ, kas ikdienā jāliek. Man kā mammai uz to bija ļoti grūti noskatīties. Kad pēc pārcelšanās dēls uzsāka mācības skolā Is­landē, bažījos par to, kāds būs adaptācijas laiks. Biju ļoti priecīga, redzot, cik ļoti manu dēlu pieņem, cik ātri viņš ar visiem sadraudzējas. Islandē bērniem tiek mācīta tolerance un iejūtība pret līdzcilvēkiem – ne tikai savas valsts iedzīvotājiem, bet arī iebraucējiem,” stāsta Katrīna. Kad Henrihs uzsācis mācības, viņam piešķirta privātskolotāja, kas palīdzējusi apgūt valodu un mācību priekšmetus. “Es piekrītu tam, ka izglītības līmenis Latvijas skolās ir krietni augstāks, nekā tas ir šeit. Tomēr man šobrīd svarīgāk ir – lai bērns gribētu iet uz skolu, lai viņam blakus būtu cilvēki, uz kuriem paļauties,” nosaka Henriha mamma. Katrīnai Islandē piedzima otrs bērns – meitiņa, kura šo­brīd apmeklē bērnudārzu. Arī paši mazākie islandieši esot jauki un draudzīgi. Bet, lai arī bērni apgūst islandiešu valodu, Katrīna bērniem māca, ka viņu dzimtene ir Latvija, mammas dzimtā pilsēta ir Cēsis un viņu dzimtā valoda ir latviešu valoda: “Ir bijušas reizes, kad dēls sevi sauc par islandieti, bet es uzreiz viņu palaboju un atgādinu, ka tas tā nav. Latvija vienmēr būs mana valsts, un neatkarīgi no visiem blakus apstākļiem arī bērniem mācīšu visu, kas viņiem par Latviju jāzina.” Katrīna atzīst – dažādu svētku laikā, kā arī klausoties dziesmas latviešu valodā, bieži birstot asaras: “Bet es zinu, ka esmu pieņēmusi pareizu lēmumu. Es vairs nedrīkstu domāt tikai par sevi, man ir jādomā arī par bērniem.

Reālā situācija ir tāda, ka, dzīvojot šeit, man nav jāskaita kapeikas, lai izvilktu līdz nākamajai algai. Esam iegādājušies māju, bērni ir adaptējušies. Skatoties uz pensionāriem Latvijā, paliek viņu žēl. Savukārt šeit seniori smejas un bauda dzīvi, liela daļa dodas ceļojumos un tik tiešām izbauda savas vecumdienas. Šeit, apgūstot valodu, ir labas darba iespējas. Turklāt mammas ar bērniem darbā pieņem ar atplestām rokām – bērni šeit nav šķērslis.” Katrīna ir novērojusi, ka apkārt latviešu paliekot arvien vairāk, arī cēsniekus uz ielām varot redzēt bieži. Divu bērnu mamma seko līdzi tam, kas jauns notiek Cēsīs, un priecājas, dzirdot, ka pašvaldības domā, ko darīt, lai aizbraucēji atgrieztos: “Protams, par to ir liels prieks. Mūsu gadījumā gan tas neko nemainīs. Esam šeit pārāk iedzīvojušies. Bet zinu cilvēkus, kas, dzirdot par vilinošiem piedāvājumiem, kas mudinātu tautiešus atgriezties, daudz nedomājot dotos atpakaļ uz Cēsīm.” Katrīna atzīst – lai arī nu jau gadu pēc gada dienas tiek vadītas svešumā, Cēsis vienmēr paliks viņas sirdī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
285

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
35
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi