Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Izprast rozes noslēpumu

Līga Eglīte
10:46
29.03.2017
319
Sarmite Engele 1

Sarmītes Eņģeles ikdiena paiet, mācot dejas soļus piecos kolektīvos un dejojot pašai. Dzīve nemitīgā kustībā, kas ir viens no veselības noslēpumiem un ne tikai. Nemaz citādi nevar būt – ja sievietei ir tik skaists uzvārds, tad piemīt prasmes, kurās palīdz īpaši debesu spēki.

Sarmīte Eņģele ir sertificēta dziedniece, pieņem pacientus Nītaurē un Mārupē, palīdz, ja kādam vajag novārdot rozi, muguru ielikt vietā, masēt vai ieteikt zāļu tēju. Reklāmas nav, cilvēki paši atrod, iesaka viņu viens otram. Sākums, kā daudziem, kuri meklē savu ceļu, nebija viegls, dzīve uzlika pārbaudījumu nastu, lai pagrieztu dziedniecības virzienā. Sarmīte stāsta, ka, iestājoties Dziedniecības akadēmijā, uzzinājusi par vecmāmiņas spējām: “Viņa vārdojusi rozes un noņēmusi kaulu sāpes. Man bija pieci gadiņi, kad vecmāmiņa nomira, nepaspēja nodot zināšanas, tikai papaijāja rociņu, noglaudīja bizīti un aizgāja.

Viss sākās, meklējot ceļu uz pašizveseļošanos. Man bija 36 gadi, ik pa laikam slimoju, dejojot salauzu kāju. Liktenis nolika pagulēt un apdomāt dzīvi. Meklēju ceļu pie dabas, jo citādi bija divas izvēles: dzert zāles un nomirt vai nedzert zāles un arī nomirt. Dziedniece Lūcija Platenberga pamudināja ārstēties ar tējām un augu tinktūrām. Palīdzēja arī Bites tēvs no Juglas. Sapratu, ka daudzas slimības cilvēki paši var izārstēt. Dziednieks Oskars Peipiņš pārsteidza: “Ko tu nāc pie manis? Tu taču vari palīdzēt gan sev, gan citiem!” Izgāju no kabineta un raudāju, jo tobrīd sadzirdēju tikai to, ka viņš man nevar palīdzēt. Neticēju sev, tomēr nopirku “Zintnieku” un izlasīju, ka Dziedniecības skolā sākas mācības. Noskaidroju, ka viņi uzņem arī tādus, kuri neko nezina un nevar. Pieteicos. Tā tas sākās.”

Roze ir viena no vismīklainākajām saslimšanām, pat daudzi ārsti sūta pie dziedniekiem. Sarmīte par šo tēmu rakstījusi diplomdarbu, Dziedniecības akadēmijā lasa lekcijas un stāsta, ka zināmi 49 rožu veidi: “Vēl neesmu praksē sastapusies ar visiem, bet pakāpeniski dzīve mani māca – vai tā ir parastā, zilā vai sarkanā, kaulu, migrējošā vai jostas roze, vai tā ir rozes bullozā forma. Esmu braukusi uz slimnīcu, ja mediķi redz, ka nav nozīmes pašiem mēģināt ārstēt, strādājam kopā. Ir ķirurgi, kuri eksperimentē un griež, dod antibiotikas. Ja tā ir īstā roze, var beigties traki. Uzskatu, ka vispirms vajag rozi novārdot, bet tad, ja tā ir smagākas formas vai radušies iekaisumi, doties uz slimnīcu. Ar antibiotikām var izārstēt, taču tās tomēr kavē organisma atveseļošanās procesu, viss notiek daudz ilgāk. Jau tā novājinātais organisms grūti cīnās. Ja ir vēnu roze, iesaku pārbaudīt vēnas un asinsvadus. Rozes nosaukumam nav tik liela nozīme, galvenais ir ticība un vārdi. Esmu pārbaudījusi gan rožu vārdus, gan tautasdziesmas, bet vairāk savā darbā izmantoju lūgšanas un Tēvreizi.”

Tomēr paliek neatbildēts jautājums, kā šī slimība pēkšņi piemetas un kā, šķietami vienkārši, ar papīru un vārdiem, var no tās atbrīvoties. Sarmīte Eņģele skaidro, ka roze var piemesties, ja cilvēkam ir bijis ilgstošs stress, nav bijis laika parūpēties par sevi – tad zūd imunitāte un slimība trāpa vājākajā vietā: “Pēc rozes atrašanās vietas uz cilvēka ķermeņa bieži vien var noteikt, kur ir problēma. Roze deg, kliedz un rāda – paskaties uz mani! Dari kaut ko! Palīdzi savam ķermenim! Ja cilvēks nav strādājis ar sevi, nav labojies, nav piedevis, ja nepārtraukti kreņķējas par kaut ko sadzīvisku un problēmu neatlaiž, roze var atkārtoties. Parasti jautāju: “Ja tu kreņķējies, vai kaut kas mainās?”

Ir gadījušies ļoti ticīgi pacienti, kuri nepieņem dziednieka palīdzību. Tādos gadījumos iesaku, lai par viņu lūdz draudze. Izstāstu, kādas tējas jādzer, kādi vitamīni jālieto un kas jāēd, lai ātrāk izveseļotos. Ja ir iekaisuma procesi, nepieciešama augu palīdzība: mārsils, kumelīte, avenāji, piparmētra, raspodiņi, melnais plūškoks. Vībotne mazina temperatūru un enerģētiski attīra.”

Visi resursi ir cilvēkā pašā, un arī tik dramatiskas saslimšanas radītās sekas katrs pats var mazināt. Sarmīte Eņģele vada arī pašdziedināšanas kursus, kur izmanto zīmes un māca pacientiem, kā samazināt iekaisumus. Piemēram, uzvelkot ap rozi ar briljantzaļo šķīdumu trīs apļus, noteikti to darot pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, izdodas ne tikai ierobežot, bet samazināt iekaisumu. Šī metode noder arī ceļgalu vai citām locītavu sāpēm, kur ar pirkstiem katrs pats var pret pulksteni apvilkt apļus.


Dziednieces Sarmītes Eņģeles “mazā programma” veselībai un mājai:

  • Var pavasarī, pirms sulu laika, martā dienā ēst 10 bērza vai 10 liepas pumpurus, sulu laikā dzert bērza sulas.
  • Reizi nedēļā, kopjot māju, mazgājamam ūdenim jāpieliek trīs šķipsniņas sāls un jāiepilina kāda ēteriskā eļļa, kas labāk patīk, – priedes, egles, tējas koka vai jasmīna.
  • Ja jūt, ka mājā nav kaut kas labi, tad virs ūdens skaita vārdus, lūdz Ūdens garam, lai attīra māju no skauģiem, burvjiem un ļauniem cilvēkiem, lai dod svētību un labu veselību, vai arī skaita Tēvreizi un pārkrusta ūdeni.
  • Pēc grīdas mazgāšanas izmantotais ūdens jāizlej taciņas malā, lūdzot Zemes mātei to pieņemt un attīrīt. Svarīgi vienmēr pateikt paldies. Paldies, ka mēs dzīvojam zemē, kur ir labi laika apstākļi, ir četri gadalaiki, ir miers! Paldies, ka ir naudiņa! Paldies, ka ir labs vīrs (sieva)! Paldies, ka man ir veseli bērni! Paldies, ka ir darbs un laba veselība!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
309

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
28

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi