Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Izprast rozes noslēpumu

Līga Eglīte
10:46
29.03.2017
774
Sarmite Engele 1

Sarmītes Eņģeles ikdiena paiet, mācot dejas soļus piecos kolektīvos un dejojot pašai. Dzīve nemitīgā kustībā, kas ir viens no veselības noslēpumiem un ne tikai. Nemaz citādi nevar būt – ja sievietei ir tik skaists uzvārds, tad piemīt prasmes, kurās palīdz īpaši debesu spēki.

Sarmīte Eņģele ir sertificēta dziedniece, pieņem pacientus Nītaurē un Mārupē, palīdz, ja kādam vajag novārdot rozi, muguru ielikt vietā, masēt vai ieteikt zāļu tēju. Reklāmas nav, cilvēki paši atrod, iesaka viņu viens otram. Sākums, kā daudziem, kuri meklē savu ceļu, nebija viegls, dzīve uzlika pārbaudījumu nastu, lai pagrieztu dziedniecības virzienā. Sarmīte stāsta, ka, iestājoties Dziedniecības akadēmijā, uzzinājusi par vecmāmiņas spējām: “Viņa vārdojusi rozes un noņēmusi kaulu sāpes. Man bija pieci gadiņi, kad vecmāmiņa nomira, nepaspēja nodot zināšanas, tikai papaijāja rociņu, noglaudīja bizīti un aizgāja.

Viss sākās, meklējot ceļu uz pašizveseļošanos. Man bija 36 gadi, ik pa laikam slimoju, dejojot salauzu kāju. Liktenis nolika pagulēt un apdomāt dzīvi. Meklēju ceļu pie dabas, jo citādi bija divas izvēles: dzert zāles un nomirt vai nedzert zāles un arī nomirt. Dziedniece Lūcija Platenberga pamudināja ārstēties ar tējām un augu tinktūrām. Palīdzēja arī Bites tēvs no Juglas. Sapratu, ka daudzas slimības cilvēki paši var izārstēt. Dziednieks Oskars Peipiņš pārsteidza: “Ko tu nāc pie manis? Tu taču vari palīdzēt gan sev, gan citiem!” Izgāju no kabineta un raudāju, jo tobrīd sadzirdēju tikai to, ka viņš man nevar palīdzēt. Neticēju sev, tomēr nopirku “Zintnieku” un izlasīju, ka Dziedniecības skolā sākas mācības. Noskaidroju, ka viņi uzņem arī tādus, kuri neko nezina un nevar. Pieteicos. Tā tas sākās.”

Roze ir viena no vismīklainākajām saslimšanām, pat daudzi ārsti sūta pie dziedniekiem. Sarmīte par šo tēmu rakstījusi diplomdarbu, Dziedniecības akadēmijā lasa lekcijas un stāsta, ka zināmi 49 rožu veidi: “Vēl neesmu praksē sastapusies ar visiem, bet pakāpeniski dzīve mani māca – vai tā ir parastā, zilā vai sarkanā, kaulu, migrējošā vai jostas roze, vai tā ir rozes bullozā forma. Esmu braukusi uz slimnīcu, ja mediķi redz, ka nav nozīmes pašiem mēģināt ārstēt, strādājam kopā. Ir ķirurgi, kuri eksperimentē un griež, dod antibiotikas. Ja tā ir īstā roze, var beigties traki. Uzskatu, ka vispirms vajag rozi novārdot, bet tad, ja tā ir smagākas formas vai radušies iekaisumi, doties uz slimnīcu. Ar antibiotikām var izārstēt, taču tās tomēr kavē organisma atveseļošanās procesu, viss notiek daudz ilgāk. Jau tā novājinātais organisms grūti cīnās. Ja ir vēnu roze, iesaku pārbaudīt vēnas un asinsvadus. Rozes nosaukumam nav tik liela nozīme, galvenais ir ticība un vārdi. Esmu pārbaudījusi gan rožu vārdus, gan tautasdziesmas, bet vairāk savā darbā izmantoju lūgšanas un Tēvreizi.”

Tomēr paliek neatbildēts jautājums, kā šī slimība pēkšņi piemetas un kā, šķietami vienkārši, ar papīru un vārdiem, var no tās atbrīvoties. Sarmīte Eņģele skaidro, ka roze var piemesties, ja cilvēkam ir bijis ilgstošs stress, nav bijis laika parūpēties par sevi – tad zūd imunitāte un slimība trāpa vājākajā vietā: “Pēc rozes atrašanās vietas uz cilvēka ķermeņa bieži vien var noteikt, kur ir problēma. Roze deg, kliedz un rāda – paskaties uz mani! Dari kaut ko! Palīdzi savam ķermenim! Ja cilvēks nav strādājis ar sevi, nav labojies, nav piedevis, ja nepārtraukti kreņķējas par kaut ko sadzīvisku un problēmu neatlaiž, roze var atkārtoties. Parasti jautāju: “Ja tu kreņķējies, vai kaut kas mainās?”

Ir gadījušies ļoti ticīgi pacienti, kuri nepieņem dziednieka palīdzību. Tādos gadījumos iesaku, lai par viņu lūdz draudze. Izstāstu, kādas tējas jādzer, kādi vitamīni jālieto un kas jāēd, lai ātrāk izveseļotos. Ja ir iekaisuma procesi, nepieciešama augu palīdzība: mārsils, kumelīte, avenāji, piparmētra, raspodiņi, melnais plūškoks. Vībotne mazina temperatūru un enerģētiski attīra.”

Visi resursi ir cilvēkā pašā, un arī tik dramatiskas saslimšanas radītās sekas katrs pats var mazināt. Sarmīte Eņģele vada arī pašdziedināšanas kursus, kur izmanto zīmes un māca pacientiem, kā samazināt iekaisumus. Piemēram, uzvelkot ap rozi ar briljantzaļo šķīdumu trīs apļus, noteikti to darot pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, izdodas ne tikai ierobežot, bet samazināt iekaisumu. Šī metode noder arī ceļgalu vai citām locītavu sāpēm, kur ar pirkstiem katrs pats var pret pulksteni apvilkt apļus.


Dziednieces Sarmītes Eņģeles “mazā programma” veselībai un mājai:

  • Var pavasarī, pirms sulu laika, martā dienā ēst 10 bērza vai 10 liepas pumpurus, sulu laikā dzert bērza sulas.
  • Reizi nedēļā, kopjot māju, mazgājamam ūdenim jāpieliek trīs šķipsniņas sāls un jāiepilina kāda ēteriskā eļļa, kas labāk patīk, – priedes, egles, tējas koka vai jasmīna.
  • Ja jūt, ka mājā nav kaut kas labi, tad virs ūdens skaita vārdus, lūdz Ūdens garam, lai attīra māju no skauģiem, burvjiem un ļauniem cilvēkiem, lai dod svētību un labu veselību, vai arī skaita Tēvreizi un pārkrusta ūdeni.
  • Pēc grīdas mazgāšanas izmantotais ūdens jāizlej taciņas malā, lūdzot Zemes mātei to pieņemt un attīrīt. Svarīgi vienmēr pateikt paldies. Paldies, ka mēs dzīvojam zemē, kur ir labi laika apstākļi, ir četri gadalaiki, ir miers! Paldies, ka ir naudiņa! Paldies, ka ir labs vīrs (sieva)! Paldies, ka man ir veseli bērni! Paldies, ka ir darbs un laba veselība!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
141

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
637
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
249

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi