Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Izbaudīt ziemas priekus

Jānis Gabrāns
18:11
24.01.2018
12
Ziemas Prieki Fotomarta 2 1

Lai cik neparasti tas arī nebūtu, šogad ziemas priekus tā pa īstam varēja sākt baudīt tikai janvāra vidū. Aizvadītās nedēļas nogale, kad laika apstākļi bija ļoti labvēlīgi, uz daždažādām aktivitātēm brīvā dabā aicināja lielus un mazus.

No sniega tika attīrīts ledus uz dīķiem un ezeriem, lai slidotu, spēlētu hokeju; kalnu slēpošanas entuziasti devās uz kalnu slēpošanas kompleksiem, kas dienu un nakti ražoja sniegu, lai iespējami ātrāk piedāvātu iespējami vairāk nogāžu slēpotājiem un snovotājiem. Mazākie no nogāzēm parkos un māju tuvumā brauca ar ragaviņām un citiem braucamrīkiem, bet distanču slēpošanas cienītāji meklēja iespējas nodoties šai nodarbei.

Cēsu pievārtē ir vieta, kur aktīvisti pamanās nodoties dažādām aktivitātēm. Ir interesanti vērot notiekošo uz Niniera ezera. Uz ledus uzsnigušais sniegs distanču slēpotājiem ļauj izveidot lielisku trasi. Slidošanas cienītāji vai nu attīra sev laukumus, vai izmanto vietas, kur sniegu nodzinuši autobraucēji, kuri uz ezera cenšas ķert savas emocijas. Te gan derētu atgādināt, ka ezers atrodas Priekuļu novadā un šīs pašvaldības Sais­tošie noteikumi aizliedz atrasties ar transportlīdzekli uz aizsalušām tilpēm (ezeriem, dīķiem, upēm). Par šo pārkāpumu paredzēts naudas sods. Līdzīgs aizliegums iestrādāts arī Pārgaujas novada Sais­tošajos noteikumos. Šiem adrenalīna ķērājiem der atgādināt, ka pagājušā gada janvārī neveiksmīgi beidzās ledus drifts uz Driškina ezera, kur automašīna ie­lūza ledū un cilvēkiem tikai par mata tiesu izdevās izvairīties no letālām sekām.

Atgriežoties pie notiekošā uz Niniera, savu vietu uz tā atrod arī zemledus makšķernieki, pastaigu cienītāji un pat ziemas peldētāji, kuru izveidotais āliņģis arī svētdien bija atbrīvots no ledus, apliecinot, ka pelde joprojām notiek.

Satiktie cēsnieki atzinīgi novērtē ezera tuvumu, kur aktivitātes var atrast gan ziemā, gan vasarā. Vieni īpaši atzīmē tuvumu pilsētai, jo nav nepieciešama automašīna, bet var ar slēpēm vai slidām mierīgi atnākt, var arī pastaigāties no pilsētas līdz ezeram un atpakaļ.

“Prieks redzēt cilvēku aktivitāti, kad katrs atrod ko savu un cits citam netraucē baudīt ziemas priekus,” atzina cēsniece Aivita, kura izbaudīja lēnu pastaigu, kamēr meita centās atjaunot slidošanas iemaņas.

Vērojot daudzo cilvēku dažādās nodarbes, jāsecina, ka gadu no gada pieaug izpratne, ka izkustēties brīvā dabā ir patiešām noderīgi. Citējot “tās dullās Paulīnes” vārdus – svaigs gaiss un kustības, tad ir veselība un sejas krāsa.

Lai arī par “Cēsu Olimpiskā centra” Priekuļu slēpošanas un biatlona trasi tiek lauzti šķēpi, ir izdevies saražot mākslīgo sniegu aptuveni 800 metru garam aplim, lai distanču slēpotāji un Cēsu Sporta skolas audzēkņi varētu trenēties. No dažiem slēpotājiem gan izskanējuši pārmetumi par neprofesionālo darbu, bet, zinot situāciju bāzē, laikam šogad jāpieņem piedāvātās iespējas.
Ziemas prieki tiek baudīti arī pilsētā. Uzlieta slidotava Cēsu tirgus laukumā, stadionā iespējams paslēpot, iespēju nodoties fiziskajām aktivitātēm – daudz. Pils parka dīķis un Dubinska dīķis kļuvuši par slidošanas un hokeja spēlēšanas arēnām. Dažs lasītājs gan satraucies, vai ledus drošs, bet nekāda centralizēta ledus biezuma kontrole netiek veikta, tas, vai kāpt uz ledus, vispirms atkarīgs no katra paša vai bērniem no vecākiem, ja jaunietis nav sasniedzis pilngadību.

Bez brīvdienām kopš sezonas at­klāšanas strādā arī “Žagar­kalns”, un, kamēr vienas nogāzes jau tiek atvērtas, citās ražo sniegu, lai piedāvājums būtu arvien lielāks. Sniega ražošana turpinās arī “Ozol­kalnā”, jo pagaidām nav zināms, cik daudz vēl ziema to ļaus darīt, tāpēc jāizmanto katra iespēja.

Kalnu slēpošanas kompleksa “Žagarkalns” pārstāvis Vadims Kameņevs stāsta, ka cilvēku pieplūdums brīvdienās bijis liels: “Bija patīkami redzēt, ka cilvēki ļoti gaidījuši šo iespēju. Varbūt dažbrīd nācās pastāvēt ilgāk pie pacēlāja, bet domājam, ka pozitīvās emocijas tas nesabojāja. Ta­gad turpinām sagatavot sniegu, jo biezāka sniega sega, jo drošāk varēs pārlaist īslaicīgu atkusni.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi