Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Īstais brīdis X faktoram

Iveta Rozentāle
13:36
12.11.2019
19
0a4c 5dc6b721da885 1

Cēsniece Elīna Gluzunova piedalās televīzijas šova “X faktors” trešajā sezonā. Viņa izturēja ne tikai vairākas atlases kārtās, bet arī krēslu izaicinājumā saglabāja savu vietu līdz beigām un kļuva par Reiņa Sējāna komandas dalībnieci. Viņš šogad ir mentors grupai 25+.

Elīna dzīvojusi Cēsīs, tikai pirms gada ar ģimeni pārcēlās uz Vaidavu, tas ir kā vidusceļš starp vīra dzimto pilsētu Valmieru un viņas – Cēsīm. “Vīram tuvāka daba, nepatīk kņada, cilvēku plūsmas, bet man ir pretēji. Ik dienu esam Valmierā, un Vaidava savā ziņā ir kā mazā miera osta, kur pēc darbīgās dienas atgriezties. Lai gan uz Cēsīm nevaru aizbraukt tik bieži, kā gribētos, lai apciemotu vecākus, vecmāmiņu un draudzenes, nekad neesmu domājusi piedēvēt sevi citai pilsētai. Manas saknes ir Cēsīs, te jūtos kā mājās, no šejienes esmu paņēmusi mieru un labestību.”

Trešā sezona un trešais mazulis

Lai pieteiktos dalībai “ X faktorā”, Elīnai bija nepieciešams nobriest par visiem simts procentiem: “Pirmajā sezonā nebiju emocionāli gatava, nākamajā gadā biju sagatavojusies Valmieras atlasei, taču burtiski pēdējā brīdī – dažas minūtes pirms atlases – atrunāja mana grūtniecība. Biju otrā bērniņa gaidībās, tuvojās dzemdību termiņš, nobijos. Tuvo­joties trešajai šova sezonai, draudzenes tirdīja, lai piesakos, apliecinot, ka šis ir pats labākais laiks. Par spīti garajam pārdomu peri­odam, saņēmu dūšu un aizgāju uz atlasi. Galvā bija tikai viena doma – kā būs, tā būs. Ļoti motivēja vēlme pēc panākumiem un fakts, ka bērni paaugušies un beidzot varētu nedaudz laika veltīt sev, savai izaugsmei.” Jāteic, ka dzīvei gan ir laba humora izjūta, jo, tiekot līdz krēslu izaicinājumam, Elīna jau bija trešā mazuļa gaidībās.

Bieži vien dalībniekiem vislielākais satraukums ir nevis atlases, bet brīdis, kurā dziedātājiem ļauj iesēsties krēslā, kas paredz iespēju darboties šovā tālāk, taču labi arī zināms, ka kāds nākamais kandidāts var izrādīties labāks, tad krēsls un cerība darboties tālāk zūd. Tomēr Elīna atzīst, ka uz šo izaicinājumu gāja ar absolūtu pārliecību, ka ieņems vienu no krēsliem: “Tomēr necerēju, ka palikšu starp galvenajiem trīs pretendentiem. TV ekrānos noteikti varēja redzēt milzīgo satraukumu pirms pēdējo pretendentu uzstāšanās, biju gatava aiziešanai. Tā kā man ir prasīga mamma, jau kopš bērnības zinu, kāda ir sajūta, ja no tevis tiek daudz gaidīts. Vienmēr var labāk! Kritiku uztveru veselīgi, galvenais, lai tā ir konstruktīva un pamatota.”

Strādāt ar labākajiem

Kad televīzijā varējām vērot krēslu izaicinājumu raidījumus, pašiem dalībniekiem lielais darbs tiešraidēm jau sācies. Vienmēr ir jautājums, cik viegli vai grūti ir šādos šovos piedalīties, vai realitāte atšķiras no iedomātā. Elīna atzīst, ka nebija domājusi, ka dalība X faktorā paprasīs tik daudz resursu: “Sākot ar tik svarīgo laiku, beidzot ar naudu. Sākotnēji likās, ka aizbraukšu, padziedāšu un viss. Tikai nesen apjautu, cik tas viss ir nopietni. Tas nav tā – hobija līmenī-, ir jābūt mēģinājumos, intervijās, filmēšanās. Bet ir darbs un, galvenais, ģimene. Tā man ir vissvarīgākā, tomēr uz kādu laiciņu man viņi jānoliek nedaudz otrā plānā ar cerību, ka tas tiks saprasts.”

Elīnai ir neizsakāms prieks un gandarījums mācīties no labākajiem: “”X faktorā” man ir iespēja strādāt ar profesionāļiem, tas palīdz izaugsmei.” Raksturojot savu mentoru Reini, Elīna teic: “Reinis ir fenomenāls cilvēks, viņš otru jūt ar visām maņām, zina, ko vēlas. Pilnībā uzticos viņam un viņa izvēlēm.”

Elīnas divas dabas

“X faktora” pieteikumos Elīna tiek raksturota ar vārdiem – trausla, emocionāla, sievišķīga. Jaunā sieviete atklāj, ka pēc horoskopa ir Dvīnis: “Man tiešām ir divas dabas. Ikdienā esmu jautra, nedaudz pat haotiska, viegli saprotos ar cilvēkiem. Esmu pieticīga, bet tajā pašā laikā apzinos savu vērtību. Arī vizuāli esmu vienkārša. Un tad ir otra Elīna, kuru var redzēt uz skatuves. Tur nedrīkst būt haosa. Visam jābūt ar glanci, īpašam un pārdomātam. Frizūrai, apģērbam, attieksmei. Katrs uznāciens uz skatuves man ir svētki. Tur varu būt īstā es, tāda, kāda vēlētos būt vienmēr. Ikdienas steiga to neatļauj.”

Elīna teic, ka dzied, lai atbrīvotu dvēseli no pārdzīvojumiem, lai atrastu sevi: “Dziedāšana ir veids, kā atbrīvoties no emocijām, galvenokārt negatīvajām. Dziedu, lai kļūtu vieglāk. Agrāk tā bija neatņemama dzīves sastāvdaļa, tad bija lielāka pauze, un tagad gribētos teikt, ka vairs nekad neapstāšos. Ir ļoti daudz cilvēku, kuriem patīk mana balss, kuri jūt manas emocijas un saņem manis sūtīto vēstījumu. Ne vienmēr vajadzīga milzu atzinība vai glaimojoši komentāri. Kad esmu uz skatuves, tad jūtu to atbalstu un strāvojumu, kas nāk no klausītājiem.”

Bērnības sapnis būt dziedātājai

Jau bērnībā Elīna sapņoja kļūt par dziedātāju un atzīst, ka vēl ir ceļā uz to, bet dzied jau no mazotnes. Viņas pirmā vokālā pedagoģe bija Ina Aizgale bērnu vokālajā ansamblī “Sienāzītis”, pēc tam dziedāja Inas vadītajā popgrupā “Hey”, līdztekus apgūstot solo dziedāšanu. “Bez Inītes nebūtu iemācījusies mūzikas mīlestību. Viņa vienmēr bijusi kā otra mamma,” saka Elīna. Savukārt mācoties A.Kalniņa Cēsu Mūzikas skolā, Elīna apguvu kokles spēli: “Pēdējos mūzikas skolas gados mācījos dziedāt pie džeza un kantri dziedātājas Ināras Rubīnas. Viņa bija ļoti stingra, ar savu redzējumu. Bija nodarbības, kurās raudāju, jo nespēju izpildīt prasīto. Tomēr tieši viņai esmu ļoti pateicīga par balss nostādīšanu un daudzajām godalgotajām vietām vokālistu konkursos. Bez viņas palīdzības noteikti nespētu tik tehniski labi izpildīt skaņdarbus.”

Pēc pamatskolas beigšanas Elīna iestājās Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā džeza un populārās mūzikas nodaļā: “Vēlējos apgūt džeza vokālu. Stājoties skolā, dziedāšanā dabūju desmit balles. Vienīgā. Maigi sakot, “aplauzos”. Laikam jau par daudz sadomājos no sevis. Salielījos, un beigās čiks. Par maz pievērsos mācībām, viss aizgāja pašplūsmā. Lai arī vokālā atzīmes bija ļoti labas, citos priekšmetos neveicās. Pirmo gadu burtiski nolauzu, pārgāju uz parastu vidusskolu, dziedāšanai atmetu ar roku.” Tagad, pēc septiņu gadu ilga pārtraukuma, Elīna ir atgriezusies ar jaunu sparu, lielām darbaspējām un pārliecību, ka šoreiz visu izdarīs, kā nepieciešams, un viss izdosies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi