Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Ir pieprasījums, jāgādā par piedāvājumu

Jānis Gabrāns
12:43
20.10.2020
26
Suveja1 1

Valdības lēmums, ka mutes un deguna aizsegi būs jālieto arī tirdzniecības vietās, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās, radījis pastiprinātu pieprasījumu pēc aizsargmaskām.

Cilvēki steidz pirkt gan vienreizējās, medicīniskās aizsarg­maskas, gan atkārtoti lietojamās. Kam mājās šujmašīna, var masku uzmeistarot pats, kam nav – jāmeklē šuvēja vai jālūko pasūtīt aizsargmasku internetā. Arī tur piedāvājums ar katru brīdi palielinās, maskas cena ir no trīs līdz pat 10 eiro.

Šobrīd viss kā ekonomikas pamatos, ja ir pieprasījums, jābūt piedāvājumam, tāpēc arī šuvējas noliek malā kārtējos pasūtījumus un ķeras pie masku šūšanas. Par darba apjoma palielināšanos šuvējām, šķiet, labi liecina arī uzzinātais Cēsu veikalā “Kameja”, kur nopērkami izejmateriāli maskām – audums, gumijas. Kopš otrdienas pēcpusdienas pārdevējām atelpas nav. “Kamejas” darbiniece Liene Kļaviņa stāsta, ka pirkšanas bums sācies otrdienas pēcpusdienā pēc valdības lēmuma izsludināšanas: “Visu otrdienas pēcpusdienu, arī trešdien to vien darām, kā mērām audumu un gumijas, kas der masku šūšanai, pircējas nāk cita pēc citas. Īpaši pieprasīts ir melnais kokvilnas audums, viss jau izpirkts. Pircēji prasa arī jau gatavas maskas, jo mūsu internetveikalā tās ir piedāvājumā. Bet mūsu veikalu tīklam ir tikai viena šuvēja Valmierā, kurai ir gara rinda arī citiem pasūtījumiem, galvenokārt aizkaru šūšana, tāpēc masku gatavošanai daudz laika neatliek.”

Koprades mājā “Skola6” strādā divas šuvējas, kurām arī pasūtījumu saraksts ar katru brīdi palielinās. Madarai Zaharovskai, kura ikdienā strādā Rīgā, šūšanai atliek vakari un brīvdienas, viņa atzīst, ka nāksies pastrādāt garākas stundas, lai pasūtījumus izpildītu. Lielākoties šuj trikotāžas maskas, dažkārt arī kokvilnas, ar to sākusi nodarboties jau maijā, galvenokārt pārdodot maskas internetā uz ASV: “Vislielākais pieprasījums bija jūlijā, kad Latvijā jau situācija bija nomierinājusies, te maskas vajadzēja retajam, jo latvietim tā skepse pret maksām diezgan izteikta, bet no Amerikas bija liels pieprasījums. Tagad pēc otrdienas valdības paziņojuma arī latvieši pamodušies, pieprasījums palielinās, un darbnīcā nākas iegriezties biežāk.”

Uz piebildi, ka šīs ir situācija, kas jāizmanto, ja reiz pieprasījums, M. Zaharovska norāda, ka viņa daudz priecīgāka jutīsies brīdī, kad tas būs beidzies. Te var minēt arī “Kamejas” pārdevējas L. Kļaviņas teikto, ka šī nav tā situācija, kad jāpriecājas par tik krasu pieprasījuma palielināšanos.

“Skola6” darbnīcā “Druva” satika šuvēju Baibu Bērziņu, kura darināja kārtējās aizsargmaskas. Iepriekš viņas piedāvājumā masku nav bijis, bet situācija valstī likusi mainīt darba specifiku: “Līdz otrdienas pēcpusdienai viss bija mierīgi, strādāju pie pasūtījuma, tad arvien biežāk un biežāk atskanēja telefona zvans, jautāja, vai var pasūtīt masku. Nācās likt vienu darba malā, izņemt piegrieztni maskām un ķerties pie darba. Pēc lielā pieprasījuma audumu veikalā var secināt, ka neesmu vienīgā, kas Cēsīs šuj maskas, tagad, ko darīt, ir visām šuvējām. Darbs nav sarežģīts, jo esmu izvēlējusies vienkāršāko risinājumu, bez kabatiņas, kas ir papildu darbs. Izmantoju linu vai kokvilnu, pieprasītākā krāsa ir melnā, tāpēc arī “Kamejā” viss melnais kokvilnas audums izpirkts.”

Šuvēja atzīst, ka pārējos pasūtījumus nācies nolikt malā. Tas nozīmē, ka vai nu būs jāstrādā garākas stundas, jāatnāk brīvdienās, vai jāinformē klients par nelielu aizķeršanos. Uzrunātie šo iespēju uztvēruši ar sapratni.

Visticamāk, šis ir īslaicīgs bums, šajā nedēļā lielais pieprasījums būs apmierināts, tad šuvējas varēs atgriezties pie kārtējiem pasūtījumiem.

Patiesībā lielo pieprasījumu pēc maskām var salīdzināt ar situāciju ar auto riepu maiņu ziemā. Ļoti daudzi autovadītāji nogaida pēdējo brīdī, kad uzsnieg pirmais sniegs, tad sasteidz uz servisiem, lai samainītu riepas, bet tur atklājas, ka jāgaida rindā pat vairākas dienas. Starp citu, jau šīs nedēļas nogalē sola pirmo salu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi