Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Ir ceļi un iespējas. Tikai jāatrod

Sarmīte Feldmane
08:27
01.05.2020
39
Madara Radzina 1 1

“Šajā laikā jāmāk virzīties tālāk, nevis domāt – kā būtu, ja būtu -, un spriest, kāpēc tik slikti,” saka Madara Radziņa.

Viņai Vecpiebalgas muižas pilī ir kosmētikas ražotne un laboratorija. Pērn septembrī kopā ar māsu Ievu Boginsku izveidoja uzņēmumu “Apimi”. “Par to, ka vajadzētu darīt pašām, ideja radās vēl pirms gada. Jāpamēģina, jāīsteno ieceres, tad var uzzināt, vai izdodas. Mums ar māsu ir līdzīgs domāšanas veids, tas ir svarīgi, strādājot kopā,” teic Madara.

Viņai ir ķīmijas tehnoloģes bakalaura grāds un maģistra grāds pārtikas zinātnēs. Pēc studijām piebaldziete strādāja kosmētikas firmā Rīgā, atgriezās Piebalgā. “Un kāpēc gan nedarīt, lai piepildītu savu sapni, veidotu savu vidi, savu uzņēmumu,” bilst Ma­dara un uzsver, ka ļoti noder iepriekšējā pieredze un zināšanas, bez tām grūti iedomāties, ka varētu radīt kosmētiku. “Zinu, kā visam jānotiek, kā jākārto dokumenti. Nevarētu to izdarīt, ja nebūtu izglītības. Pieredze ir, bet, strādājot pašai, daudz jāmācās. Lielā uzņēmumā par katru funkciju kāds atbildēja, tagad pašai jāpārzina visi ražošanas posmi. Tas nav vienkārši, bet tas ir izaicinājums, ko esmu pieņēmusi. Viss atkarīgs no pašas. Kā strādāšu, tādi būs augļi,” pārliecināta Madara. Viņa pastāsta, ka telpas pilī iekārtotas atbilstoši prasībām. “Prasības ir jāpilda. Vie­nam tas varbūt sarežģīti, bet citādi strādāt nevar,” uzsver uzņēmēja.

Madara atgādina, ka dabīgā kosmētika cilvēkiem ir gadsimtiem pazīstama, lai klientus iepazīstinātu ar saviem radītajiem un ražotajiem produktiem, sāka ar kosmētiku. Uzņēmumam dots nosaukums “Apimi”, kas jau vedina domāt par bišu produktiem. Tā piedāvājumā ir propolisa ziede, lūpu balzams, bišu vaska daudzfunkcionāla, sildoša, vairākkārt lietojama aplikācija, roku krēms. Top pēdu un sejas krēmi. “Izmantojot bišu produktus, gribu radīt ne tikai kosmētiku, bet arī līdzekļus, kas stiprina, uzlabo veselību,” atklāj Madara.

Ar savu ražoto kosmētiku uzņēmēja regulāri klientus iepazīstināja tirdziņos. To var nopirkt arī veikalos Rīgā un citviet. Tagad tiek piedāvāta arī iespēja iepirkties e-veikalā. Ievas pārziņā ir produktu dizains un mārketinga lietas.

“Šis ir tāds satraukts laiks. Esam jauns uzņēmums, jāmeklē jauni risinājumi. Aizņēmumu nav, tikai pašu ieguldījums, tas dod drošību. Tagad ir lieliska iespēja diendienā būt laboratorijā un izstrādāt jaunus produktus. Man patīk darboties laboratorijā,” saka Madara.
Madara ar lepnumu vairākkārt uzsver, ka ir piebaldziete, ka viņa ir Piebalgai piederīga un te jūtas vislabāk. “Man patīk Piebalgas daba. Neesmu pūļa cilvēks, te varu būt pati. Man vajag iekārtotu darba vidi. Mājās, kaut pilnībā no darba nevar atslēgties, gūstu iedvesmu jaunām idejām,” atklāj Madara.

Brīvajā laikā viņa brauc ar velosipēdu, dejo Ērgļu deju kolektīvā “Rūdis”, skrien. Un priecājas par Piebalgu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi