Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Ieteikumi un vērtīgākie produkti rudens vīrusu laikam

Druva
15:16
18.09.2017
7

Šogad rudens atnācis negaidīti ātri, un šim gadalaikam līdzi nāk arī dažādas saaukstēšanās un vīrusi. Kā savlaicīgi sagatavoties negantajai vīrusu sezonai? Ko ikdienā lietot uzturā, lai stiprinātu savu imunitāti un baudītu rudeni bez raizēm par saaukstēšanos? Par pieciem svarīgākajiem produktiem cīņai ar vīrusiem un rudens saaukstēšanos stāsta sertificēta farmaceite Rūta Vasiļevska. Viņa uzsver, ka imunitāti stiprina visas dabīgās vielas, tāpēc iesaka vairāk lietot sezonas produktus, kas aug tepat Latvijā.

Mazgāt rokas un vēdināt telpas

Ikdienā noteikti jāatceras par biežu roku mazgāšanu, īpaši pēc braukšanas sabiedriskajā transportā vai arī cilvēkiem, kuriem ikdienā jāstrādā ar naudu. Pašā gripas sezonas aktīvākajā posmā ieteiktu mēģināt izvairīties no sabiedriskā transporta lietošanas vai lielu, publisku pasākumu apmeklēšanas. Tāpat ir regulāri jāvēdina telpas – gan mājās, gan birojā. Nelielo pauzi telpu vēdināšanai var apvienot ar izkustēšanos, kas lieti noderēs cilvēkiem, kuri visu dienu pavada sēžot pie datora.

Medus un bišu produkti

Vēl viens no labākajiem palīgiem cīņā ar vīrusiem ir medus un bišu produkti, piemēram, ziedputekšņi. Šeit gan ieteiktu atcerēties, ka ļoti maziem bērniem nevajadzētu dod pārāk daudz bišu produktus. Kopumā medus satur aptuveni 70 vērtīgas vielas. Svarīgi iegādāties tādu medu, kas ievākts Latvijā, jo tas ir dabīgāks un satur vairāk bioloģiski aktīvu vielu. Lai nepazustu vērtīgās vielas, medu nedrīkst karsēt, tāpēc medus kūkas ēšana īsti nepiederēs pie imunitātes stiprināšanas.

Upenes kā labākais C vitamīna avots

Lai gan dažādos rakstos tiek slavēta citrusu labā iedarbība, mūsu klimatiskajos apstākļos pats labākais C vitamīna avots ir upenes. Turklāt, tās var lietot kā bērni, tā pieaugušie. Ja vasaras laikā nav apēsts gana daudz svaigu ogu, tās var saldēt vai vārīt ievārījumā, ko lietot visas ziemas garumā. Saldētās ogas būs nedaudz vērtīgākas nekā ievārījums.

Ūdeni jālieto cauru gadu!

Svarīgs palīgs un atbalsts mūsu imunitātei ir arī ūdens. Pārsvarā mūsu organismos PH vide ir skāba, taču ūdens palīdz to noregulēt vēlamajā – bāziskajā līmenī. Skābā vidē organismam ir grūti uzturēt dabiskās aizsargspējas, tāpēc esam uzņēmīgāki pret vīrusiem. Tīrs ūdens palīdz līdzsvarot mūsu apēsto cukura, maizes vai izdzertās kafijas daudzumu. Ja dzeram daudz kafijas vai zaļās tējas, jāpalielina arī izdzertā ūdens daudzums, jo šie produkti “izdzen” ūdeni. Vēl jāņem vērā, ka auksts ūdens veicina organisma vielmaiņu – iedzerot aukstu ūdeni, organisms sāk darboties ātrāk un labāk pārstrādā barības vielas. Neskatoties uz to, ka laika apstākļi mūs vairs nelutina ar siltumu un sauli, nevajag samazināt ikdienā izdzertā ūdens daudzumu. Ūdens jādzer cauru gadu! Vislabāk ieteiktu lietot negāzēto dabīgo minerālūdeni vai avotu ūdeni, kas ir bagāti dažādām minerālvielām. Gāzētais ūdens nebūtu vēlams tiem, kuriem ir problēmas ar kuņģi. Nevajag baidīties arī no mītiem par plastmasas pudelēm, galvenais, izvēlēties pārbaudītu un zināmu ražotāju. Ja ūdens ieliets pudelē, kas ražota no pārtikas uzglabāšanai izmantojamas plastmasas, problēmu nebūs.

Mazā brīnumodziņa – smiltsērkšķis

No dabisko produktu klāsta noteikti varu ieteikt arī smiltsērkšķus – tas ir vēl viens vietējais produkts, kas palīdzēs cīņā ar vīrusiem. Tos var iegādāties un lietot visdažādākajos veidos: ja kādam labāk garšo tēja, var dzert smiltsērkšķu tēju, tikai jāņem vērā, ka tas neaizstās tīra ūdens lietošanu. Vēl noteikti var lietot smiltsērkšķus ievārījuma vai sulas veidā. Domāju, gandrīz ikviens veikalos ir redzējis koši dzeltenās sulas, kas noteikti garšos arī bērniem. Smiltsērkšķu sulā ir ļoti liela vitamīnu un citu bioloģiski aktīvo vielu deva, tāpēc pirms lietošanas to droši var atšķaidīt ar ūdeni vai kādu citu sulu.

Citrons un ingvers – importētie palīglīdzekļi pret vīrusiem

Bāzisko vidi organismā palīdz uzturēt arī citrons, ko ikdienā var uzņemt, piemēram, dzerot citronūdeni. Derētu gan atcerēties, ka C vitamīna labākais avots tomēr ir manis jau pieminētās upenes. Citronā nav daudz C vitamīna, taču tas palīdz attīrīt organismu. Organismam par sliktu nenāks arī pēc skata mazais un necilais ingvers. Tajā ir daudz ēteriskās eļļas, kurām ir spēcīga pretiekaisuma un pretvīrusu iedarbība. Ingveru var lietot, piemēram, ar tēju, taču jāatceras, ka tas nav mūsu klimatiskās zonas augs. Ingvers var līdzēt ne tikai pie saaukstēšanās, bet arī Rotavīrusa gadījumā, jo novērš sliktu dūšu.

Noder arī C vitamīns tabletēs

Ja vasarā esam noslinkojuši ar C vitamīna uzņemšanu ogu un augļu veidā, tad var glābt arī C vitamīns tabletēs. Šeit gan iesaku atcerēties, ka pats lētākais ne vienmēr būs tas labākais. Aptiekās var iegādāties gan sintētisko C vitamīnu, gan dabīgo, tāpēc noteikti ir vērts pakonsultēties ar farmaceitu. Saaukstēšanās laikā vismaz pāris dienas jālieto ļoti lielas C vitamīna devas, ar vienu mazo ripiņu nebūs līdzēts. Ja gadījies apēst pārāk daudz C vitamīna, var uzmesties pumpas, taču pārlieku lielo vitamīna daudzumu organismā var neitralizēt, dzerot daudz ūdens.

Zivju eļļa un D vitamīns

Mūsu klimata apstākļos rudens un ziemas periodā noteikti vajadzētu lietot zivju eļļu un D vitamīnu, kam ir būtiska ietekme organisma imunitātes veidošanā.

Pastāv ļoti daudz un dažādi saaukstēšanās un gripas veidi, tāpat kā ir daudz un dažādi līdzekļi, kā pasargāt sevi. Galvenais, būt aktīvam, censties maksimāli daudz atrasties svaigā gaisā, ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, dzert daudz ūdens un atrast sev tīkamāko vitamīnu avotu! Profilakse ir daudz svarīgāka par ārstēšanu. Pie farmaceita pēc padoma uz aptieku ir jādodas pirms vīruss ir noķerts, taču, ja tomēr ir gadījies saaukstēties, nevajadzētu doties uz darbu vai skolu, jo tas nepalīdzēs ne pašam, ne apkārtējiem, tas tikai veicinās slimības izplatību. Rinovīrusi izplatās ar puņķiem un siekalām, tādēļ ir ļoti svarīgi nešķaudīt, neklepot citiem virsū. Paracetamolu saturošo karsto dzērienu reklāmas veicina tikai to, ka cilvēki ar iesnām, temperatūru un klepu iet uz darbu. Jo šie līdzekļi tikai mazina simptomus uz dažām stundām, bet neārstē vīrusus un nestiprina organisma imunitāti. Rezultātā saslimst vairāk cilvēku, un atveseļošanās periods pagarinās, jo organisms ir novājināts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi