Lai gan daudzi jau paspējuši sasēt lauka gurķus, dārznieki zina, ka steigties nav bijis pamata, jo āra gurķiem vislabākie augšanas apstākļi ir tad, kad zeme iesilusi virs plus 12 grādiem.
Tiesa, sēklas labāk uzdīgs un attīstīsies, ja uztur vienmērīgu temperatūru, kas ir ap 15 grādiem gan dienā, gan naktī. Tā stāsta dārzkopis Jānis Bražūns no saimniecības “Dārzniecība “Neslinko”, kurš dalās ar pieredzi gurķu audzēšanā.
Lai izraudzītos piemērotāko laiku gurķu sējai, jāskatās astroloģiskajā kalendārā. Ticējumi vēsta, ka gurķus sēj pilnā mēnesī, tad tie zied un nogatavojas, ja sēj tukšā mēnesī, tad gurķi neizaug un zied līdz rudenim. Pats labākais sējas laiks ir augošā mēnesī. “Ja gurķi iesēti jau aprīlī vai maija sākumā aukstā zemē, varu teikt – tā ir laimes spēle. Var izdīgt, var arī neizdīgt. Cita lieta, ja dēstiņus audzē podiņā vai siltumnīcā, kur ir piemērota vide,” pārliecināts J.Bražūns.
Gurķi dod ražu pēc diviem mēnešiem – iesēj, izstādi, sāk ziedēt, un otrā mēneša beigās jau ir raža. Lauka gurķiem piemērotais augu biežums esot – 2,5 stādi uz kvadrātmetru. Mazdārziņu īpašniekiem Jānis iesaka izvēlēties pašapputeksnes šķirnes (kurām apputeksnēšanai nav nepieciešami kukaiņi). Tās galvenokārt ir jaunās paaudzes hibrīdās šķirnes, kas būs gan ražīgas, gan gurķiem nebūs rūgti gali.
Gan zem plēves, gan uz lauka Latvijas apstākļos labi aug tādas šķirnes kā 'Melody' (agrīna hibrīdā gurķu šķirne ir izturīga pret gurķu mozaīkas vīrusu un īsto miltrasu), 'Fuga' (kur uz viena auga reizē ienākas vairāki augļi), tāpat daudzi iecienījuši 'Componist' šķirni, kas ir augstražīga un ar vienmērīgu ražas atdevi visas sezonas laikā. Interesanti ir arī 'Mirabella' šķirnes augļi. Kad nogatavojas, tie ir izskatīgi, spīdīgi, ar gaišām svītrām, kraukšķīgi. “Šķirnes izvēle paliek katra paša ziņā. Gurķu šķirņu lielākās atšķirības ir redzamas ražas ienākšanās laikā – pēc augļu tipa – rupjām vai smalkām kārpiņām, formas – garaugu vai īsie,” min J.Bražūns. Jāatceras, ka gurķu raža vasaras sezonā novācama ik pēc trim dienām. Lielākai ražībai
Ne tikai siltumnīcā, bet arī uz lauka gurķus iespējams audzēt arī vertikāli. “Vertikālajai audzēšanai ir vairākas priekšrocības. Augi ir labāk apgaismoti, labāk vēdinās. Ir novērots, ka vertikāli augušiem gurķiem raža ir līdz pat trīs reizēm lielāka. Šādos apstākļos mazāk izplatās arī slimības. Augiem ir kur izvērsties augšanā, tāpat vieglāk pamanīt gurķus. Tas nozīmē, ka nolasīti tiek arī tie, kas citā gadījumā būtu palikuši zem lapām. Tādā veidā tiek iegūta ne tikai lielāka, bet arī kvalitatīvāka raža, jo dārzeņi ir tīri,” uzsver J.Bražūns.
Viņš saka, ka nodrošināt lauku gurķu augšanu vertikāli nemaz nav sarežģīti. Var darīt pavisam elementāri – zemē iesprauž divus mietus, trešo pārliek pāri, tad pie tā ar auklu piesien augu. Var izmantot dažāda augstuma līstītes, līdz pat 1,5 metriem, pie kurām augus uzsien kā siltumnīcās. Tāpat var pagatavot arī kaut pusmetru augstu sētiņu un pārlikt tai pāri gurķu stublājus. Var arī 60 līdz 70 grādu slīpumā nostiept tīklu, sākumā nedaudz palīdzēt gurķim uz tā pakāpties, bet vēlāk tas turēsies pats ar savām stīgām. Šķirnes konservēšanai Ja burkā gribas likt mazus gurķīšus, bet ne vienmēr dārzkopis var pagūt tos ievākt pirmajās gatavības dienās, tad veikalos nopērkamas arī šķirnes, kas pipargurķīšu iegūšanai būs piemērotākas par citām (jo veido gana daudz aizmetnīšu). Pie tām var minēt 'Harmonie', 'Alex', 'Adam' -ļoti agrīna hibrīdā gurķu šķirne ar smalkkārpainu augļu virsmu.
“Pamatā pipargurķīšu iegūšanai derēs jebkura pašapputeksnes hibridiālā šķirne, taču jāvērš uzmanība arī, cik daudz un bieži augam veidojas jaunie aizmetnīši,” saka dārzkopis.
Gana laba ir šķirne 'Majestosa', kurai ir īsi stublāja posmi, kas atvieglo ražas novākšanu. Šķirnei raksturīgi gaiši zaļi augļi, kas piemēroti svaigam patēriņam, kā arī sālīšanai un marinēšanai. Ilze Fedotova
Komentāri