Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Gatavs mainīt ikdienu

Jānis Gabrāns
12:56
03.03.2020
10

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš piedalās "Latvijas Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" rīkotā uzņēmēju aptaujas rezultātu prezentācijā "Kāpēc biznesa uzsācējus nebaida ekonomikas izaugsmes palēnināšanās?" "Birojnīcā".

“Mēs palīdzam Latvijai augt!”- tā savu misiju definē valsts attīstības finanšu institūcija “Altum”, kuras pakalpojumus izmantojuši daudzi uzņēmēji un privātpersonas.

Šo institūciju vada valdes priekšsēdētājs Reinis Bēr­ziņš, dzimis Rīgā, audzis, skolojies Cēsīs. Arī tagad regulāri atbrauc ciemos, te mīt tēvs, viens no brāļiem, kurš vēl mācās. Strādājis dažādos augstos amatos, nu jau gandrīz piecus gadus vada “Alt­um”.

– Kā notiek izvēle – privātais bizness vai karjera valsts institūcijās?

– Var likties, ka tās ir divas it kā pretējas lietas, bet patiesībā valsts uzņēmuma vadīšanā ir abas šīs puses. Atbildam par to, lai mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, noteiktām iedzīvotāju grupām tiek sniegts valsts atbalsts, tajā pat laikā strādājam pēc biznesa principiem. Saucam sevi par uzņēmumu, rūpējamies par savu peļņu, kuras rādītāji kopš “Altum” dibināšanas nemitīgi auguši.

– Par ko no “Altum” vadītāja amatā paveiktā varat teikt, ka tā ir jūsu iniciatīva, kas veiksmīgi īstenota.

– “Altum” izveidojās pirms pieciem gadiem. Jau no pirmās dienas bija pilnīgi precīzs redzējums, ko gribam sasniegt, ko attīstīt. Vairākās jomās strādājam kā finanšu iestāde, kā banka, tajā pat laikā nekonkurējot ar tām. Ļoti strauji attīstījām garantijas, kur sekmīgi sadarbojamies ar bankām. Tās dod aizdevumus, bet reizēs, kad ir labs projekts, bet iesniedzējam trūkst nodrošinājuma vai bankām tas šķiet pārāk riskants, šo aizdevumu garantējam līdz 80 procentiem no darījumu summas līdz pieciem miljoniem eiro. Piecos gados garantiju portfelis izaudzēts no 130 miljoniem līdz 300 miljoniem eiro. Arī “Altum” kopējais finanšu portfelis audzis no 350 līdz 600 miljoniem eiro. Visu šo laiku konsekventi augusi peļņa – divi miljoni, četri, seši miljoni, un pilnīgi droši – arī pērnā gada peļņa būs augusi. Tie ir precīzi izmērāmi lielumi, nav tikai vārdi. Jūtamies pārliecināti.

Par to esmu lepns, bet ir vēl viena joma, kurā tāds varu būt. Ierasti, augot darba , naudas apjomam, aug arī administratīvais apa­rāts, bet mums noticis pretējais, no 240 darbiniekiem šobrīd ir 195. Tas tāpēc, ka esam iepazinuši labāko pieredzi Rietum­eiropas līdzīgas institūcijās, noderīgāko pārņemot Latvijai.

Mums ir izcila komanda, bet nedrīkstam arī sevi novērtēt par augstu. Pēdējos gados komandā ienākuši speciālisti, kuri pirms tam guvuši lielu pieredzi bankās, privātajā sektorā. Mums jāseko tam, kas norisinās finanšu sektorā, bet nekad nevaram teikt, ka Rīga ir gatava. Ja kāda joma sakārtota un privātais sektors gatavs tajā iet iekšā, mums jāmeklē nākamā neapgūtā joma. Tāda ir mūsu misija, sakārtot konkrēto jomu tik spēcīgu, ka tā paliek interesanta privātajiem finansētājiem. Un, kad redzam, ka sākam ar viņiem konkurēt, ejam no šīs nišas prom, lai mestos nākamajā.

– Ar izcilību esat beidzis divas augstskolas, vai tas ir paša uzstādījums – visu paveikt iespējami labāk -, un tas attiecas arī uz “Altum” vadīšanu?

– Man ir ļoti svarīgs rezultāts. Banku augstskolā ieguvu grādu starptautiskajās finansēs un banku darbībā, un tur iegūtais lieti noder šajā amatā. Pagājušajā nedēļā uzstājos Banku augstskolā, tajā pašā auditorijā, kur apguvu savu programmu, un man bija jārunā prominentas auditorijas priekšā kā valsts uzņēmuma, kas ir piemērs šīm finanšu institūcijām, vadītājam. Tajā skaitā tāpēc, ka esam spējuši trīs reizes emitēt obligācijas ar izciliem panākumiem un ieguvuši augstu reitingu aģentūras Moodey’s novērtējumā. Tas, protams, ir patīkami.

– Ja valsts institūcijās cilvēks ticis augšā un sevi pierādījis, vai ir drošība, ka labs amats atradīsies vienmēr?

– Tas jau attiecas arī uz privāto sektoru, ja savā nišā, jomā esi veiksmīgs profesionālis, tu tiksi novērtēts. Taču nekur nevar gulēt uz lauriem, visu laiku jāiet uz priekšu. Tas, ka daži iepriekšējie gadi bijuši veiksmīgi, vēl negarantē, ka tāds būs arī nākamais. Sevi jāpierāda atkal un atkal, visu laiku jābūt formā. Jebkurā vietā kaut kas var mainīties, tam jābūt gatavam, un vienmēr jau vērtēts tiks paša paveiktais.
Nav svarīgi, ko tu dari, esi finansists, skolotājs, celtnieks, galvenais, lai to dari ar prieku. Dzīve ir īsa, liels tās laiks jāpavada darbā, tāpēc svarīgi, lai patīk tas, ko
dari.

– Sākumā vajag kādu politiski ietekmīgu personu, kura pabīda, jo diezin vai bez kādas pazīšanās var tikt uz priekšu?

– Ļoti daudz var sasniegt ar savu ieguldīto darbu. Ja gribi kaut ko sasniegt, tev jāizdara nedaudz vairāk, nekā jūti, ka ar to jau būtu pietiekami. Tieši tavs darbs, tā rezultāti būs labākā vizītkarte. Esmu Rīgā redzējis ļoti daudzus, kuriem bijuši visdažādākie kontakti, bet kuri iedomājušies, ka tie viņiem palīdzēs mūžīgi, un ir piedzīvojuši kritienus. Un ļoti daudz arī tādus, kuri konsekventi darījuši savu darbu pēc labākās sirdsapziņas neatkarīgi no politiskajām pārmaiņām un gājuši uz priekšu. Viņiem darbs nav jāmeklē, darbs pats viņus atrod.

Arī es visu esmu sasniedzis ar darbu. Varu patiekties vecākiem, kuri man iemācījuši darba ētiku, vēlmi paskatīties plašāk, apgūt un sasniegt vairāk. Ja tas apgūts jau pamatskolā, tas turpinās arī visu dzīvi. Uzskatu, ka ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts. Man ir veicies ar lielisku sievu un meitām Nikolu un Gabrielu, kurām cenšamies sniegt to labāko.

– Esat teicis, ka, darot jebkuru darbu, ir iespējams saglabāt savu nostāju un neietekmēties no vairākuma viedokļa. Valsts uzņēmumā var saglabāt savu viedokli, vai tur tomēr darbojas citi, politiski, noteikumi?

– Jebkuram valsts uzņēmumam, kura akcionārs ir valsts, vienmēr būs tāds rokraksts, kāds tajā brīdī ir valdībā. Tas ir pareizi, jo cilvēki iet uz vēlēšanām, lai ievēlētu Saeimu, tā apstiprina valdību, kura realizē savu programmu, arī attiecībā uz valsts uzņēmumiem.

Man viegli strādāt, saglabāt savu nostāju, jo diskusijās par finansēm ļoti daudz izšķir argumenti ar precīziem skaitļiem. Ja vari savu viedokli ar tiem pamatot, tevi respektēs. Ja tava iniciatīva nav šādi pamatota, sekos jautājumi, uz kuriem nevarēsi atbildēt, un nāksies piekāpties.

– Kāds “no augšas” var piezvanīt un teikt, ka kādam cilvēkam tomēr to aizdevumu vai garantiju vajadzētu iedot, kaut esat lēmuši pretēji?

– Šajos gados bijuši cilvēki, kuri tikai tāpēc, ka pazīst kādu ministru vai citu amatpersonu, grib pretendēt uz kādu īpašu attieksmi. Šādām situācijām jābūt gatavam, tāpēc svarīgi izstrādāt konkrētus nosacījumus, kas jāievēro. Un tad atbildei – jā – jābūt pie vienādiem nosacījumiem visiem, tāpat kā atbildei – nē. Proti, ja nav konkrētu atbilžu uz konkrētiem jautājumiem, projekts vienkārši netiek atbalstīts.
Mums ir precīzi standarti, algoritmi, un nevaram atļauties tādu greznību kā neizskaidrojama pretimnākšana. Kad viss stingri noteikts, ir viegli strādāt.

– Gada nogalē tikāt kā kandidāts virzīts Latvijas Bankas prezidenta amatam, savulaik LDDK ( Latvijas Darba devēju konfederācija) ieteica premjera amatam. Bijāt gatavs uzņemties šos amatus?

– Runājot par virzīšanu uz Latvijas Bankas prezident amatu, tas viennozīmīgi bija milzīgs gods. Bijām tikai četri cilvēki, kuri nokļuva finiša taisnē, kurus aicināja uz pārrunām Saeimā, kuriem bija jāstāsta savs redzējums. Tā bija lieliska pieredze.

Pieci gadi “Altum” vadītāja amatā pagājuši, dažas reizes bijuši kādi piedāvājumi, bet man ļoti patīk pašreizējais darbs. Protams, ir amati, kas liek izdarīt izvēli. Latvijas Bankas gadījumā un vēl jo vairāk toreiz, kad LDDK virzīja premjera amatam, saproti, ka kādā brīdī jābūt gatavam nolikt ikdienu malā un mesties nezināmajā. Tad patiesībā vairs nav svarīgi, ko esi darījis vai sasniedzis pirms tam, darbs jaunajā amatā sākas pirmajā darba dienā, un jau no pirmās dienas jābūt risinājumiem tai vai citai problēmai, jautājumam. Tur vairs nevarēs atsaukties uz kaut kādiem iepriekšējiem sasniegumiem.

– Pretendējot uz augstākajiem amatiem, jābūt gatavam, ka tava dzīve tiks skrupulozi analizēta, pētīta, meklēta saistība ar kādiem politiskajiem spēkiem un tamlīdzīgi.

– Protams, un, ja kāds nav tam gatavs, lai sev uzdod jautājumu – kāpēc tā. Slikti jājūtas tiem, kam ir kaut kas slēpjams, par ko pašam kauns. Mana profesionālā pieredze ir 15 gadu garumā, darīts ir daudz, droši vien bijušas arī kļūdas, bet neesmu darījis neko tādu, par ko būtu jākaunas. Varu droši skatīties cilvēkiem acīs un atbildēt uz jebkuru jautājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi