Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Garšu un sajūtu ceļojums Ungurmuižas restorānā

Liene Lote Grizāne
14:03
17.05.2016
60
Img 1563 1

Gaidot vasaras sezonu, viesojāmies Ungurmuižā, kur pavasara ēdienkarte veidota pēc seno laiku muižas labākajām tradīcijām. Ungurmuižas vadītāja Ieva Malceniece arī šoreiz laipni uzņēma “Druvas” komandu, lai kopā gatavotu interesantus ēdienus. Ciemiņa lomā iejutās un ēdienus degustēja Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.

Ieva Malceniece norāda, ka jaunatvērtajā Ungurmuižas restorānā īpaši domāts par pavasarīgo ēdienkarti, taču caur to ir mēģināts arī pastāstīt kādu citu stāstu.

“Esam iedzīvinājuši Ungurmuižas vēsturiskos ēdienus, pasniedzot mūsdienīgā izpildījumā. Sākot ar Ungurmuižas pirmajiem cēlājiem un pirmo saimnieci Helēni Juliāni fon Kampenhauzenu, kas 1740. gadā sarakstīja pirmo ēdienkarti, iedvesmojāmies un mēģinājām ko paņemt šodienai. Pieļauju, ka šodien gatavotie pārtikas produkti savulaik izskatījās vai tika pasniegti citādi, taču arī toreiz galdā tika celts jaunlops, dažādi graudi, putraimi, jo tajā laikā kartupeļu šeit vēl nebija. Cieņā bijis medījums, arī vietējās zivis. Šeit 18. gadsimtā bijis pat karpu dīķis. Muižā audzētas garšvielas un daudz kas cits,” saka I. Malceniece un bilst, ka Ungurmuižas restorānā tiek pasniegti latviski un vietējas izcelsmes produkti.

“Muižas vēsture lika aizdomāties par tuvākiem laikiem, ko saimes galdā cēla mūsu vecmāmiņas. Tādēļ kā uzkodu šefpavāre piedāvās ceptas reņģītes, tās ietērpjot mūsdienīgākā veidolā,” bilda Ungurmuižas saimniece.

“Kādreiz varbūt šķita, ka reņģes ir tāds nabadzības ēdiens, bet mūsdienās reņģes ienāk restorānu ēdienkartēs. Lai gan pieļauju, ka reņģes mājās tiek ceptas reti,” norāda I. Malceniece. Arī Raitis Sijāts bilst, ka viņa mājās reņģes nav ceptas diezgan sen, bet viņam ir bijusi iespēja ik pa laikam nobaudīt reņģītes kādās gastronomiskās tūrēs.

“Tā kā esmu cieši saistīts ar tūrismu, bieži vien nākas nobaudīt gan dažādus latviskus ēdienus, viesojoties atšķirīgos Latvijas reģionos, gan baudīt ārvalstīs citu tautu ēdienus. Runājot par reņģēm, tās man garšo. Šogad apmeklēšu arī pirmo Reņģēdāju festivālu Salacgrīvā, kas solās būt interesants pasākums. Un piekrītu, ka mūsdienās reņģe ir gardēžu izvēles cienīgs ēdiens. Tāpat jāteic, ka Eiropā ir valstis, kurās senās tradīcijas, arī kulinārais mantojums nedaudz ticis piemirsts un šobrīd tiek aktualizēts,” bilst R. Sijāts. Vaicāts, ko biežāk ārvalstu tūristiem iesaka kā Latvijas garšu, viņš bilst: “Vispirms tā ir putraimu desa ar brūkleņu ievārījumu. Kaut kas arī no vietējās medījumu gaļas. Tāpat būtiski, kurā Latvijas reģionā esam. Kurzemē jānobauda bukstiņputra. Saldajā – rupjmaizes kārtojums. Bet nereti viesi, kas brauc uz Latviju, ir dzirdējuši par soļanku, lai gan tas nav latviešu ēdiens.”

Vaicāts, cik pats bieži darbojas virtuvē, R.Sijāts atzīst, ka reti. Viņš ar ēst gatavošanu neaizraujas. “Kartupeļus, olu varētu uzcept, bet citādi gan ar smalku ēdienu gatavošanu neaizraujos. To mājās dara citi, bet kopīgu maltīti baudu labprāt un iesaistos arī degustācijās, ja tas mājiniekiem nepieciešams,” smejot saka ciemiņš un pastāsta, ka gan Latvijā, gan ārvalstīs nācies piedalīties dažādās degustācijās. “Vienmēr aizraujoši šķiet, ka ir iespēja redzēt, kā šefpavārs maltīti gatavo. Tā tas bieži ir dienvidu zemēs. Esmu redzējis, kā maltītei gatavo kalmāru. Spānijā esmu piedalījies tradicionālās tomātu maizes gatavošanā un baudīšanā,” atminas R. Sijāts. Viņš norāda, ka, iepzīstot jebkuras valsts tradīciju, kultūru, noteikti jāpievēršas arī kulinārijai.

“Tā jau ir, ka bieži vien tieši garšas paliek prātā. Ir jāmeklē un jābauda atšķirīgais arī gastronomiskajā piedāvājumā. Turklāt ne velti mūsdienās aktuāls ir kulinārais mantojums, degustāciju meistarklases un tūristu iesaistīšana tradicionālo ēdienu gatavošanā,” bilst Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka reņģe, siļķe ar kartupeļiem un biezpienu, putraimu desa, rupjmaize, pelēkie zirņi ir patiesas Latvijas garšas.

“Viss labākais, ko esmu ēdis, ir Latvijā. Mūsu pārtika ir garšīga un kvalitatīva. Turklāt man ļoti garšo mūsu zupas. Protams, kā ziemeļnieki ēdam sātīgāk, treknāk, bet ēdam garšīgi. Un man ļoti pietrūkst Latvijas ēdiena, kad esmu kaut kur prom,” bilst R. Sijāts.

Runājot par vietējās pārtikas iekļaušanu ēdienkartē, I. Malciniece bilst, ka ne vienmēr ir iespējams iegādāties vietējos produktus, jo zemnieki nespēj vienmēr piedāvāt vajadzīgo jēru, jaunlopu gaļu vai ko citu.

“Taču priecājamies par vietējo maizīti, paipalu olām, Braslas foreli un zemnieku audzētajiem dārzeņiem, zaļumiem, ko ceļam galdā viesiem. Arī tēja, ko šodien piedāvājām, ir plūkta Ungurmuižā no pašu liepām. Tās ir patiesās un vietējās garšas,” stāsta I. Malceniece.

IMG_1501Uzkodā – reņģītes ar skābeņu krēmu

Nepieciešams:
Reņģes
Olas
Milti
Skābenes
Filadelfijas siers
Sāls
Pipari

Reņģes iztīra, apkaisa ar sāli un pipariem, apviļā miltos, olā un uz pannas apcep. Pasniedz siltas ar skābeņu krēmu. To pagatavo, samaisot Filadelfijas sieru ar sablenderētām skābenēm.

Glīti kārto uz šķīvja, var dekorēt ar rudzu maizes čipsiem, zaķkāpostu lapiņām. Šefpavāre šajā reizē arī piedāvā melleņu sulā marinētus sīpolus.

IMG_1507Jaunlopa gaļa ar dārzeņiem un grūbām

Nepieciešams:
Jaunlopa muguras vai stilba gabals
Selerijas
Sīpoli
Burkāni
Tomātu pasta
Sarkanvīns

Jaunlopa gaļu sadala gabaliņos un uzber nedaudz sāls, piparu. Gaļas gabaliņus apviļā miltos un apcep uz pannas. Pēc tam gaļu liek pīlē sautēties, pievieno nedaudz sarkanvīna un sutina kopā ar dārzeņiem, kas sagriezti gabaliņos. Gaļu sautē apmēram divas stundas. Kad gaļa gatava, pievieno vienu divas ēdamkarotes tomātu pastas.

Jaunlopa gaļu pasniedz, piemēram, ar grūbām kā šajā gadījumā.

IMG_1511Maizes pudiņš

Nepieciešams:
250 g rupjmaizes
250 g ābolu
3 olas
250 g piena
Cukurs

Maizi sadrupina vai sarīvē. Ābolus sagriež gabaliņos un apkaisa ar cukuru. Cepamtraukā kārtās liek rupjmaizi, ābolus, cukuru. Visu pārlej ar olu, kura sakulta ar pienu. Liek cepeškrāsnī un cep 20 minūtes ar pārklātu foliju un 20 minūtes bez folija. Cep 180 grādos.

Atdzesētu griež gabaliņos, dekorē ar ogām, pārkaisa ar pūdercukuru un pārlej ar pienu.


Paldies restorānam “Ungurmuiža” par sarūpēto pārtikas grozu un laipno uzņemšanu. Īpašs paldies restorāna šefpavārei Andai Ņevečorovai.
Ungurmuiza_logo

tālr. 25652388

epasts: restorans@ungurmuiza.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi