Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Garšu un sajūtu ceļojums Ungurmuižas restorānā

Liene Lote Grizāne
14:03
17.05.2016
303
Img 1563 1

Gaidot vasaras sezonu, viesojāmies Ungurmuižā, kur pavasara ēdienkarte veidota pēc seno laiku muižas labākajām tradīcijām. Ungurmuižas vadītāja Ieva Malceniece arī šoreiz laipni uzņēma “Druvas” komandu, lai kopā gatavotu interesantus ēdienus. Ciemiņa lomā iejutās un ēdienus degustēja Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.

Ieva Malceniece norāda, ka jaunatvērtajā Ungurmuižas restorānā īpaši domāts par pavasarīgo ēdienkarti, taču caur to ir mēģināts arī pastāstīt kādu citu stāstu.

“Esam iedzīvinājuši Ungurmuižas vēsturiskos ēdienus, pasniedzot mūsdienīgā izpildījumā. Sākot ar Ungurmuižas pirmajiem cēlājiem un pirmo saimnieci Helēni Juliāni fon Kampenhauzenu, kas 1740. gadā sarakstīja pirmo ēdienkarti, iedvesmojāmies un mēģinājām ko paņemt šodienai. Pieļauju, ka šodien gatavotie pārtikas produkti savulaik izskatījās vai tika pasniegti citādi, taču arī toreiz galdā tika celts jaunlops, dažādi graudi, putraimi, jo tajā laikā kartupeļu šeit vēl nebija. Cieņā bijis medījums, arī vietējās zivis. Šeit 18. gadsimtā bijis pat karpu dīķis. Muižā audzētas garšvielas un daudz kas cits,” saka I. Malceniece un bilst, ka Ungurmuižas restorānā tiek pasniegti latviski un vietējas izcelsmes produkti.

“Muižas vēsture lika aizdomāties par tuvākiem laikiem, ko saimes galdā cēla mūsu vecmāmiņas. Tādēļ kā uzkodu šefpavāre piedāvās ceptas reņģītes, tās ietērpjot mūsdienīgākā veidolā,” bilda Ungurmuižas saimniece.

“Kādreiz varbūt šķita, ka reņģes ir tāds nabadzības ēdiens, bet mūsdienās reņģes ienāk restorānu ēdienkartēs. Lai gan pieļauju, ka reņģes mājās tiek ceptas reti,” norāda I. Malceniece. Arī Raitis Sijāts bilst, ka viņa mājās reņģes nav ceptas diezgan sen, bet viņam ir bijusi iespēja ik pa laikam nobaudīt reņģītes kādās gastronomiskās tūrēs.

“Tā kā esmu cieši saistīts ar tūrismu, bieži vien nākas nobaudīt gan dažādus latviskus ēdienus, viesojoties atšķirīgos Latvijas reģionos, gan baudīt ārvalstīs citu tautu ēdienus. Runājot par reņģēm, tās man garšo. Šogad apmeklēšu arī pirmo Reņģēdāju festivālu Salacgrīvā, kas solās būt interesants pasākums. Un piekrītu, ka mūsdienās reņģe ir gardēžu izvēles cienīgs ēdiens. Tāpat jāteic, ka Eiropā ir valstis, kurās senās tradīcijas, arī kulinārais mantojums nedaudz ticis piemirsts un šobrīd tiek aktualizēts,” bilst R. Sijāts. Vaicāts, ko biežāk ārvalstu tūristiem iesaka kā Latvijas garšu, viņš bilst: “Vispirms tā ir putraimu desa ar brūkleņu ievārījumu. Kaut kas arī no vietējās medījumu gaļas. Tāpat būtiski, kurā Latvijas reģionā esam. Kurzemē jānobauda bukstiņputra. Saldajā – rupjmaizes kārtojums. Bet nereti viesi, kas brauc uz Latviju, ir dzirdējuši par soļanku, lai gan tas nav latviešu ēdiens.”

Vaicāts, cik pats bieži darbojas virtuvē, R.Sijāts atzīst, ka reti. Viņš ar ēst gatavošanu neaizraujas. “Kartupeļus, olu varētu uzcept, bet citādi gan ar smalku ēdienu gatavošanu neaizraujos. To mājās dara citi, bet kopīgu maltīti baudu labprāt un iesaistos arī degustācijās, ja tas mājiniekiem nepieciešams,” smejot saka ciemiņš un pastāsta, ka gan Latvijā, gan ārvalstīs nācies piedalīties dažādās degustācijās. “Vienmēr aizraujoši šķiet, ka ir iespēja redzēt, kā šefpavārs maltīti gatavo. Tā tas bieži ir dienvidu zemēs. Esmu redzējis, kā maltītei gatavo kalmāru. Spānijā esmu piedalījies tradicionālās tomātu maizes gatavošanā un baudīšanā,” atminas R. Sijāts. Viņš norāda, ka, iepzīstot jebkuras valsts tradīciju, kultūru, noteikti jāpievēršas arī kulinārijai.

“Tā jau ir, ka bieži vien tieši garšas paliek prātā. Ir jāmeklē un jābauda atšķirīgais arī gastronomiskajā piedāvājumā. Turklāt ne velti mūsdienās aktuāls ir kulinārais mantojums, degustāciju meistarklases un tūristu iesaistīšana tradicionālo ēdienu gatavošanā,” bilst Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka reņģe, siļķe ar kartupeļiem un biezpienu, putraimu desa, rupjmaize, pelēkie zirņi ir patiesas Latvijas garšas.

“Viss labākais, ko esmu ēdis, ir Latvijā. Mūsu pārtika ir garšīga un kvalitatīva. Turklāt man ļoti garšo mūsu zupas. Protams, kā ziemeļnieki ēdam sātīgāk, treknāk, bet ēdam garšīgi. Un man ļoti pietrūkst Latvijas ēdiena, kad esmu kaut kur prom,” bilst R. Sijāts.

Runājot par vietējās pārtikas iekļaušanu ēdienkartē, I. Malciniece bilst, ka ne vienmēr ir iespējams iegādāties vietējos produktus, jo zemnieki nespēj vienmēr piedāvāt vajadzīgo jēru, jaunlopu gaļu vai ko citu.

“Taču priecājamies par vietējo maizīti, paipalu olām, Braslas foreli un zemnieku audzētajiem dārzeņiem, zaļumiem, ko ceļam galdā viesiem. Arī tēja, ko šodien piedāvājām, ir plūkta Ungurmuižā no pašu liepām. Tās ir patiesās un vietējās garšas,” stāsta I. Malceniece.

IMG_1501Uzkodā – reņģītes ar skābeņu krēmu

Nepieciešams:
Reņģes
Olas
Milti
Skābenes
Filadelfijas siers
Sāls
Pipari

Reņģes iztīra, apkaisa ar sāli un pipariem, apviļā miltos, olā un uz pannas apcep. Pasniedz siltas ar skābeņu krēmu. To pagatavo, samaisot Filadelfijas sieru ar sablenderētām skābenēm.

Glīti kārto uz šķīvja, var dekorēt ar rudzu maizes čipsiem, zaķkāpostu lapiņām. Šefpavāre šajā reizē arī piedāvā melleņu sulā marinētus sīpolus.

IMG_1507Jaunlopa gaļa ar dārzeņiem un grūbām

Nepieciešams:
Jaunlopa muguras vai stilba gabals
Selerijas
Sīpoli
Burkāni
Tomātu pasta
Sarkanvīns

Jaunlopa gaļu sadala gabaliņos un uzber nedaudz sāls, piparu. Gaļas gabaliņus apviļā miltos un apcep uz pannas. Pēc tam gaļu liek pīlē sautēties, pievieno nedaudz sarkanvīna un sutina kopā ar dārzeņiem, kas sagriezti gabaliņos. Gaļu sautē apmēram divas stundas. Kad gaļa gatava, pievieno vienu divas ēdamkarotes tomātu pastas.

Jaunlopa gaļu pasniedz, piemēram, ar grūbām kā šajā gadījumā.

IMG_1511Maizes pudiņš

Nepieciešams:
250 g rupjmaizes
250 g ābolu
3 olas
250 g piena
Cukurs

Maizi sadrupina vai sarīvē. Ābolus sagriež gabaliņos un apkaisa ar cukuru. Cepamtraukā kārtās liek rupjmaizi, ābolus, cukuru. Visu pārlej ar olu, kura sakulta ar pienu. Liek cepeškrāsnī un cep 20 minūtes ar pārklātu foliju un 20 minūtes bez folija. Cep 180 grādos.

Atdzesētu griež gabaliņos, dekorē ar ogām, pārkaisa ar pūdercukuru un pārlej ar pienu.


Paldies restorānam “Ungurmuiža” par sarūpēto pārtikas grozu un laipno uzņemšanu. Īpašs paldies restorāna šefpavārei Andai Ņevečorovai.
Ungurmuiza_logo

tālr. 25652388

epasts: restorans@ungurmuiza.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
631
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi