Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Garšu un sajūtu ceļojums Ungurmuižas restorānā

Liene Lote Grizāne
14:03
17.05.2016
310
Img 1563 1

Gaidot vasaras sezonu, viesojāmies Ungurmuižā, kur pavasara ēdienkarte veidota pēc seno laiku muižas labākajām tradīcijām. Ungurmuižas vadītāja Ieva Malceniece arī šoreiz laipni uzņēma “Druvas” komandu, lai kopā gatavotu interesantus ēdienus. Ciemiņa lomā iejutās un ēdienus degustēja Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.

Ieva Malceniece norāda, ka jaunatvērtajā Ungurmuižas restorānā īpaši domāts par pavasarīgo ēdienkarti, taču caur to ir mēģināts arī pastāstīt kādu citu stāstu.

“Esam iedzīvinājuši Ungurmuižas vēsturiskos ēdienus, pasniedzot mūsdienīgā izpildījumā. Sākot ar Ungurmuižas pirmajiem cēlājiem un pirmo saimnieci Helēni Juliāni fon Kampenhauzenu, kas 1740. gadā sarakstīja pirmo ēdienkarti, iedvesmojāmies un mēģinājām ko paņemt šodienai. Pieļauju, ka šodien gatavotie pārtikas produkti savulaik izskatījās vai tika pasniegti citādi, taču arī toreiz galdā tika celts jaunlops, dažādi graudi, putraimi, jo tajā laikā kartupeļu šeit vēl nebija. Cieņā bijis medījums, arī vietējās zivis. Šeit 18. gadsimtā bijis pat karpu dīķis. Muižā audzētas garšvielas un daudz kas cits,” saka I. Malceniece un bilst, ka Ungurmuižas restorānā tiek pasniegti latviski un vietējas izcelsmes produkti.

“Muižas vēsture lika aizdomāties par tuvākiem laikiem, ko saimes galdā cēla mūsu vecmāmiņas. Tādēļ kā uzkodu šefpavāre piedāvās ceptas reņģītes, tās ietērpjot mūsdienīgākā veidolā,” bilda Ungurmuižas saimniece.

“Kādreiz varbūt šķita, ka reņģes ir tāds nabadzības ēdiens, bet mūsdienās reņģes ienāk restorānu ēdienkartēs. Lai gan pieļauju, ka reņģes mājās tiek ceptas reti,” norāda I. Malceniece. Arī Raitis Sijāts bilst, ka viņa mājās reņģes nav ceptas diezgan sen, bet viņam ir bijusi iespēja ik pa laikam nobaudīt reņģītes kādās gastronomiskās tūrēs.

“Tā kā esmu cieši saistīts ar tūrismu, bieži vien nākas nobaudīt gan dažādus latviskus ēdienus, viesojoties atšķirīgos Latvijas reģionos, gan baudīt ārvalstīs citu tautu ēdienus. Runājot par reņģēm, tās man garšo. Šogad apmeklēšu arī pirmo Reņģēdāju festivālu Salacgrīvā, kas solās būt interesants pasākums. Un piekrītu, ka mūsdienās reņģe ir gardēžu izvēles cienīgs ēdiens. Tāpat jāteic, ka Eiropā ir valstis, kurās senās tradīcijas, arī kulinārais mantojums nedaudz ticis piemirsts un šobrīd tiek aktualizēts,” bilst R. Sijāts. Vaicāts, ko biežāk ārvalstu tūristiem iesaka kā Latvijas garšu, viņš bilst: “Vispirms tā ir putraimu desa ar brūkleņu ievārījumu. Kaut kas arī no vietējās medījumu gaļas. Tāpat būtiski, kurā Latvijas reģionā esam. Kurzemē jānobauda bukstiņputra. Saldajā – rupjmaizes kārtojums. Bet nereti viesi, kas brauc uz Latviju, ir dzirdējuši par soļanku, lai gan tas nav latviešu ēdiens.”

Vaicāts, cik pats bieži darbojas virtuvē, R.Sijāts atzīst, ka reti. Viņš ar ēst gatavošanu neaizraujas. “Kartupeļus, olu varētu uzcept, bet citādi gan ar smalku ēdienu gatavošanu neaizraujos. To mājās dara citi, bet kopīgu maltīti baudu labprāt un iesaistos arī degustācijās, ja tas mājiniekiem nepieciešams,” smejot saka ciemiņš un pastāsta, ka gan Latvijā, gan ārvalstīs nācies piedalīties dažādās degustācijās. “Vienmēr aizraujoši šķiet, ka ir iespēja redzēt, kā šefpavārs maltīti gatavo. Tā tas bieži ir dienvidu zemēs. Esmu redzējis, kā maltītei gatavo kalmāru. Spānijā esmu piedalījies tradicionālās tomātu maizes gatavošanā un baudīšanā,” atminas R. Sijāts. Viņš norāda, ka, iepzīstot jebkuras valsts tradīciju, kultūru, noteikti jāpievēršas arī kulinārijai.

“Tā jau ir, ka bieži vien tieši garšas paliek prātā. Ir jāmeklē un jābauda atšķirīgais arī gastronomiskajā piedāvājumā. Turklāt ne velti mūsdienās aktuāls ir kulinārais mantojums, degustāciju meistarklases un tūristu iesaistīšana tradicionālo ēdienu gatavošanā,” bilst Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka reņģe, siļķe ar kartupeļiem un biezpienu, putraimu desa, rupjmaize, pelēkie zirņi ir patiesas Latvijas garšas.

“Viss labākais, ko esmu ēdis, ir Latvijā. Mūsu pārtika ir garšīga un kvalitatīva. Turklāt man ļoti garšo mūsu zupas. Protams, kā ziemeļnieki ēdam sātīgāk, treknāk, bet ēdam garšīgi. Un man ļoti pietrūkst Latvijas ēdiena, kad esmu kaut kur prom,” bilst R. Sijāts.

Runājot par vietējās pārtikas iekļaušanu ēdienkartē, I. Malciniece bilst, ka ne vienmēr ir iespējams iegādāties vietējos produktus, jo zemnieki nespēj vienmēr piedāvāt vajadzīgo jēru, jaunlopu gaļu vai ko citu.

“Taču priecājamies par vietējo maizīti, paipalu olām, Braslas foreli un zemnieku audzētajiem dārzeņiem, zaļumiem, ko ceļam galdā viesiem. Arī tēja, ko šodien piedāvājām, ir plūkta Ungurmuižā no pašu liepām. Tās ir patiesās un vietējās garšas,” stāsta I. Malceniece.

IMG_1501Uzkodā – reņģītes ar skābeņu krēmu

Nepieciešams:
Reņģes
Olas
Milti
Skābenes
Filadelfijas siers
Sāls
Pipari

Reņģes iztīra, apkaisa ar sāli un pipariem, apviļā miltos, olā un uz pannas apcep. Pasniedz siltas ar skābeņu krēmu. To pagatavo, samaisot Filadelfijas sieru ar sablenderētām skābenēm.

Glīti kārto uz šķīvja, var dekorēt ar rudzu maizes čipsiem, zaķkāpostu lapiņām. Šefpavāre šajā reizē arī piedāvā melleņu sulā marinētus sīpolus.

IMG_1507Jaunlopa gaļa ar dārzeņiem un grūbām

Nepieciešams:
Jaunlopa muguras vai stilba gabals
Selerijas
Sīpoli
Burkāni
Tomātu pasta
Sarkanvīns

Jaunlopa gaļu sadala gabaliņos un uzber nedaudz sāls, piparu. Gaļas gabaliņus apviļā miltos un apcep uz pannas. Pēc tam gaļu liek pīlē sautēties, pievieno nedaudz sarkanvīna un sutina kopā ar dārzeņiem, kas sagriezti gabaliņos. Gaļu sautē apmēram divas stundas. Kad gaļa gatava, pievieno vienu divas ēdamkarotes tomātu pastas.

Jaunlopa gaļu pasniedz, piemēram, ar grūbām kā šajā gadījumā.

IMG_1511Maizes pudiņš

Nepieciešams:
250 g rupjmaizes
250 g ābolu
3 olas
250 g piena
Cukurs

Maizi sadrupina vai sarīvē. Ābolus sagriež gabaliņos un apkaisa ar cukuru. Cepamtraukā kārtās liek rupjmaizi, ābolus, cukuru. Visu pārlej ar olu, kura sakulta ar pienu. Liek cepeškrāsnī un cep 20 minūtes ar pārklātu foliju un 20 minūtes bez folija. Cep 180 grādos.

Atdzesētu griež gabaliņos, dekorē ar ogām, pārkaisa ar pūdercukuru un pārlej ar pienu.


Paldies restorānam “Ungurmuiža” par sarūpēto pārtikas grozu un laipno uzņemšanu. Īpašs paldies restorāna šefpavārei Andai Ņevečorovai.
Ungurmuiza_logo

tālr. 25652388

epasts: restorans@ungurmuiza.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
16

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
62

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1040
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
59

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi