Gaidot vasaras sezonu, viesojāmies Ungurmuižā, kur pavasara ēdienkarte veidota pēc seno laiku muižas labākajām tradīcijām. Ungurmuižas vadītāja Ieva Malceniece arī šoreiz laipni uzņēma “Druvas” komandu, lai kopā gatavotu interesantus ēdienus. Ciemiņa lomā iejutās un ēdienus degustēja Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.
Ieva Malceniece norāda, ka jaunatvērtajā Ungurmuižas restorānā īpaši domāts par pavasarīgo ēdienkarti, taču caur to ir mēģināts arī pastāstīt kādu citu stāstu.
“Esam iedzīvinājuši Ungurmuižas vēsturiskos ēdienus, pasniedzot mūsdienīgā izpildījumā. Sākot ar Ungurmuižas pirmajiem cēlājiem un pirmo saimnieci Helēni Juliāni fon Kampenhauzenu, kas 1740. gadā sarakstīja pirmo ēdienkarti, iedvesmojāmies un mēģinājām ko paņemt šodienai. Pieļauju, ka šodien gatavotie pārtikas produkti savulaik izskatījās vai tika pasniegti citādi, taču arī toreiz galdā tika celts jaunlops, dažādi graudi, putraimi, jo tajā laikā kartupeļu šeit vēl nebija. Cieņā bijis medījums, arī vietējās zivis. Šeit 18. gadsimtā bijis pat karpu dīķis. Muižā audzētas garšvielas un daudz kas cits,” saka I. Malceniece un bilst, ka Ungurmuižas restorānā tiek pasniegti latviski un vietējas izcelsmes produkti.
“Muižas vēsture lika aizdomāties par tuvākiem laikiem, ko saimes galdā cēla mūsu vecmāmiņas. Tādēļ kā uzkodu šefpavāre piedāvās ceptas reņģītes, tās ietērpjot mūsdienīgākā veidolā,” bilda Ungurmuižas saimniece.
“Kādreiz varbūt šķita, ka reņģes ir tāds nabadzības ēdiens, bet mūsdienās reņģes ienāk restorānu ēdienkartēs. Lai gan pieļauju, ka reņģes mājās tiek ceptas reti,” norāda I. Malceniece. Arī Raitis Sijāts bilst, ka viņa mājās reņģes nav ceptas diezgan sen, bet viņam ir bijusi iespēja ik pa laikam nobaudīt reņģītes kādās gastronomiskās tūrēs.
“Tā kā esmu cieši saistīts ar tūrismu, bieži vien nākas nobaudīt gan dažādus latviskus ēdienus, viesojoties atšķirīgos Latvijas reģionos, gan baudīt ārvalstīs citu tautu ēdienus. Runājot par reņģēm, tās man garšo. Šogad apmeklēšu arī pirmo Reņģēdāju festivālu Salacgrīvā, kas solās būt interesants pasākums. Un piekrītu, ka mūsdienās reņģe ir gardēžu izvēles cienīgs ēdiens. Tāpat jāteic, ka Eiropā ir valstis, kurās senās tradīcijas, arī kulinārais mantojums nedaudz ticis piemirsts un šobrīd tiek aktualizēts,” bilst R. Sijāts. Vaicāts, ko biežāk ārvalstu tūristiem iesaka kā Latvijas garšu, viņš bilst: “Vispirms tā ir putraimu desa ar brūkleņu ievārījumu. Kaut kas arī no vietējās medījumu gaļas. Tāpat būtiski, kurā Latvijas reģionā esam. Kurzemē jānobauda bukstiņputra. Saldajā – rupjmaizes kārtojums. Bet nereti viesi, kas brauc uz Latviju, ir dzirdējuši par soļanku, lai gan tas nav latviešu ēdiens.”
Vaicāts, cik pats bieži darbojas virtuvē, R.Sijāts atzīst, ka reti. Viņš ar ēst gatavošanu neaizraujas. “Kartupeļus, olu varētu uzcept, bet citādi gan ar smalku ēdienu gatavošanu neaizraujos. To mājās dara citi, bet kopīgu maltīti baudu labprāt un iesaistos arī degustācijās, ja tas mājiniekiem nepieciešams,” smejot saka ciemiņš un pastāsta, ka gan Latvijā, gan ārvalstīs nācies piedalīties dažādās degustācijās. “Vienmēr aizraujoši šķiet, ka ir iespēja redzēt, kā šefpavārs maltīti gatavo. Tā tas bieži ir dienvidu zemēs. Esmu redzējis, kā maltītei gatavo kalmāru. Spānijā esmu piedalījies tradicionālās tomātu maizes gatavošanā un baudīšanā,” atminas R. Sijāts. Viņš norāda, ka, iepzīstot jebkuras valsts tradīciju, kultūru, noteikti jāpievēršas arī kulinārijai.
“Tā jau ir, ka bieži vien tieši garšas paliek prātā. Ir jāmeklē un jābauda atšķirīgais arī gastronomiskajā piedāvājumā. Turklāt ne velti mūsdienās aktuāls ir kulinārais mantojums, degustāciju meistarklases un tūristu iesaistīšana tradicionālo ēdienu gatavošanā,” bilst Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka reņģe, siļķe ar kartupeļiem un biezpienu, putraimu desa, rupjmaize, pelēkie zirņi ir patiesas Latvijas garšas.
“Viss labākais, ko esmu ēdis, ir Latvijā. Mūsu pārtika ir garšīga un kvalitatīva. Turklāt man ļoti garšo mūsu zupas. Protams, kā ziemeļnieki ēdam sātīgāk, treknāk, bet ēdam garšīgi. Un man ļoti pietrūkst Latvijas ēdiena, kad esmu kaut kur prom,” bilst R. Sijāts.
Runājot par vietējās pārtikas iekļaušanu ēdienkartē, I. Malciniece bilst, ka ne vienmēr ir iespējams iegādāties vietējos produktus, jo zemnieki nespēj vienmēr piedāvāt vajadzīgo jēru, jaunlopu gaļu vai ko citu.
“Taču priecājamies par vietējo maizīti, paipalu olām, Braslas foreli un zemnieku audzētajiem dārzeņiem, zaļumiem, ko ceļam galdā viesiem. Arī tēja, ko šodien piedāvājām, ir plūkta Ungurmuižā no pašu liepām. Tās ir patiesās un vietējās garšas,” stāsta I. Malceniece.
Uzkodā – reņģītes ar skābeņu krēmu
Nepieciešams:
Reņģes
Olas
Milti
Skābenes
Filadelfijas siers
Sāls
Pipari
Reņģes iztīra, apkaisa ar sāli un pipariem, apviļā miltos, olā un uz pannas apcep. Pasniedz siltas ar skābeņu krēmu. To pagatavo, samaisot Filadelfijas sieru ar sablenderētām skābenēm.
Glīti kārto uz šķīvja, var dekorēt ar rudzu maizes čipsiem, zaķkāpostu lapiņām. Šefpavāre šajā reizē arī piedāvā melleņu sulā marinētus sīpolus.
Jaunlopa gaļa ar dārzeņiem un grūbām
Nepieciešams:
Jaunlopa muguras vai stilba gabals
Selerijas
Sīpoli
Burkāni
Tomātu pasta
Sarkanvīns
Jaunlopa gaļu sadala gabaliņos un uzber nedaudz sāls, piparu. Gaļas gabaliņus apviļā miltos un apcep uz pannas. Pēc tam gaļu liek pīlē sautēties, pievieno nedaudz sarkanvīna un sutina kopā ar dārzeņiem, kas sagriezti gabaliņos. Gaļu sautē apmēram divas stundas. Kad gaļa gatava, pievieno vienu divas ēdamkarotes tomātu pastas.
Jaunlopa gaļu pasniedz, piemēram, ar grūbām kā šajā gadījumā.
Maizes pudiņš
Nepieciešams:
250 g rupjmaizes
250 g ābolu
3 olas
250 g piena
Cukurs
Maizi sadrupina vai sarīvē. Ābolus sagriež gabaliņos un apkaisa ar cukuru. Cepamtraukā kārtās liek rupjmaizi, ābolus, cukuru. Visu pārlej ar olu, kura sakulta ar pienu. Liek cepeškrāsnī un cep 20 minūtes ar pārklātu foliju un 20 minūtes bez folija. Cep 180 grādos.
Atdzesētu griež gabaliņos, dekorē ar ogām, pārkaisa ar pūdercukuru un pārlej ar pienu.
Paldies restorānam “Ungurmuiža” par sarūpēto pārtikas grozu un laipno uzņemšanu. Īpašs paldies restorāna šefpavārei Andai Ņevečorovai.
tālr. 25652388
epasts: restorans@ungurmuiza.lv
Komentāri