Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Gaidot dāliju un tulpju ziedēšanu

Sarmīte Feldmane
11:20
09.09.2019
5
Inesipagastlapa

“Rudenī dārzs ir visskaistākais,” smaidot saka Iveta Valdberga. Iebraucot “Upmaļos”, acis apžilbst no krāsām. Skaistais pagalms no ceļa un pa gabalu nav redzams, žēl, ka tā.

Garās vagās zied dālijas. Vairāki desmiti šķirņu. “Šķirņu nosaukumus nezinu, ” bilst saimniece. Dālijas sastādītas grupās tā, lai veidotos daudzkrāsains paklājs. Un katru vasaru tas ir citāds.

“Dālijas visskaistākās ir brīdī, kad saule riet. Tad gribas pasēdēt dārzā, papriecāties,” saka Iveta un pastāsta, ka šovasar tās sākušas ziedēt jau jūnija beigās, kaut citus gadus ne agrāk kā jūlija sākumā. Inešos pavasarī nedrīkst neko agri stādīt, jārēķinās ar vēlām salnām.

Pagalmā dobēs arī lietainās dienās kā saulītes zied samtenes. Saimniece atgādina, ka tās ir ne vien skaistas, bet arī atbaida kaitēkļus un pasargā citas puķes. Dobēm apkārt kā zari sasprausti kazbāržu kāti. Iveta atzīst, ka tie labi noder, lai kaķi netiek puķēs, un kalpo pat pāris vasaru.
Uz lielā gobas celma salikti puķu podi. Fuksijai krietni vairāk nekā desmit gadu. Lielais koks vienos ziedos. Eņģeļtaure šovasar paslinka, Iveta pastāsta, ka citus gadus tikai rudens pusē mazāk ziedējusi, bet, kad ienes istabā, izzied vairāki desmiti ziedu. Begonijas un pelargonijas steidz ziedēt, cerams, rudens salnas tik drīz nepārsteigs. Pie mājas sienas vasaru izbauda kaktusi, tad tie tumšajā gadalaikā, sasmēlušies sauli, zied jo kupli.

“Citus gadus pagalmu un dobes regulāri pārlūkoja kurmji, šovasar to ir mazāk. Varbūt pērnā sau­sā vasara lika pārcelties tuvāk upei, varbūt tos atbaida no plast­masas pudelēm gatavotās dzirnaviņas. Toties tik daudz pūpēžu pagalmā kā tagad sen nav bijis,” stāsta Iveta un uzsver, ka katrs augs grib, lai to pačubina. Ne viens vien, savu reizi nopirkts lielveikalā, tāds nīkulīgs, bet uzzied krāšņi jo krāšņi.

“Katra vasara ir citāda. Vieniem tā patīk, citiem ne. Tāpat arī augiem. Šī vasara nepatika lilijām. Vēlās šķirnes gan skaisti ziedēja,” pastāsta saimniece un piebilst, ka pavasarī jau daudz kas tiek izdomāts, iecerēts, bet jārēķinās, ka ne viss izdosies.

Tagad jāpriecājas par krāsaino ziedēšanu un jāsāk domāt par salnām, kad daudzie puķu podi būs jānes mājā, bet dālijas uz pagrabu. ““Upmaļos” vīra vecamtēvam zem mājas bijusi ceptuve, desu darbnīca. Tur tagad mums ir pagrabs, pa ziemu dālijas labi glabājas,” pastāsta Iveta.

Pagalmā valda rudenīgs un nesteidzīgs miers, bites lido uz ziediem. “Vasarā taču dienas garas, var strādāt līdz pusnaktij. Un dārzā vienmēr ir, ko darīt. Ja grib, lai viss skaisti zied, jākopj,” piebilst Iveta un uzsver, ka vīra Valda ziņā ir zāles pļaušana un plašajā teritorijā darba daudz. Un, ja patīk skaistais apkārt, ja gribas strādāt dārzā, tad, kaut arī darbā noguris, vakarā vienmēr var rast spēku un prieku, rūpējoties par puķēm. Iveta atminas,kā pirms gadiem bija saimniecība un trīs reizes dienā bija jāslauc govis, jāpagūst daudzi lauku darbi, un atzīst, ka tagad visu pagūt vieglāk.

Ziemā pagalmā sniegs rotāsies uz skujeņiem, bet, tikko saulīte sāks stiprāk sildīt, modīsies sniegpulkstenītes, krokusi. Un tulpes. Tās ir katrā dobē. Tik dažādas un skaistas. Tāpat kā dālijas rudenī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi