Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Formu nomainot pret kleitām

Kitija Ločmele
13:46
23.11.2016
31

Šomēnes “Druvas” rīkotajās Pārvērtībās piedalījās cēsniece Indra Zara (29), kura jau piecus gadus, brāļa pamudināta, dien Zemessardzē. Tāpēc ikdienā viņa nēsā formastērpu. Indra atzīst, ka, dienējot Zemessardzē, ir aizmirsusi, kā nēsāt svārkus un kleitas, arī kosmētika un aksesuāri tiek lietoti reti. “Vien dažreiz ar draudzenēm uzrīkojam meiteņu vakarus, kad pucējamies un palīdzam viena otrai ieveidot matus. Tādās reizēs dodamies uz kādu pasākumu vai vienkārši apmeklējam kafejnīcu, jo no darba brīvajā laikā ir vēlme būt sievišķīgākām. Šie vakari vienmēr izvēršas patīkamos piedzīvojumos,” teic pārvērtību dalībniece.

* Pirms stila pārmaiņām.FOTO: Māris Buholcs

* Pirms stila pārmaiņām. FOTO: Māris Buholcs

Visgrūtāk Indras iestāšanos Zemessardzē pārdzīvojusi viņas vecmamma, kura nu jau aizgājusi aizsaulē. “Arī mans vectēvs, tāpat kā mans brālis un es, dienēja Zemessardzē, bet laikam viņam tur klājās grūtāk, jo vecmamma to uztvēra ļoti personīgi. Tāpat joprojām atminos viņas lūgumu, lai neaizmirstu nēsāt svārkus. Šo lūgumu man īsti nav izdevies izpildīt,” atzīst Indra.

Stiliste Ineta Zariņa teic, ka, no vienas puses, apģērba ziņā Indrai ir viegli, jo, dodoties uz darbu, nav jānopūlas, domājot, ko ģērbt, bet, no otras puses, būdama sieviete, Indra nedrīkst aizmirst par sievišķīgo pusi. “Tas nenozīmē, ka brīvajās dienās Indrai ir jāģērbjas svārkos un kleitās, bet kājās jāvelk augstpapēžu kurpes. Elegantu un sievišķīgu izskatu var panāk ar dažādiem apģērbiem,” viedokli pauž stiliste un piebilst, ka šoreiz tika meklēti apģērbu komplekti, ar kuriem jaunā sieviete varētu doties uz balli par godu Zemessardzes 25. jubilejai.

* Kā pamats pirmajam tērpam, uz kā balstīt pārējos apģērba gabalus un aksesuārus, tika izraudzīta violeta kleita, jo pie gaišiem matiem piestāv spilgtas krāsas, savukārt papildinājums tam - samta žakete. FOTO: Māris Buholcs

* Kā pamats pirmajam tērpam, uz kā balstīt pārējos apģērba gabalus un aksesuārus, tika izraudzīta violeta kleita, jo pie gaišiem matiem piestāv spilgtas krāsas, savukārt papildinājums tam – samta žakete. FOTO: Māris Buholcs

Pēc tikšanās ar stilisti Indra devās uz frizētavu “Elfa”, kur friziere Valentīna Tumuļkāne veidoja mūsdienīgu matu griezumu un ieveidoja frizūru. “Dabīgā matu krāsa man ir Latvijas pelēcīgi blondais, bet vienu brīdi biju aizrāvusies ar matu krāsošanu visdažādākajās krāsās. Tagad matu ir žēl, tāpēc ar to krāsošanu vairs neaizraujos, savukārt matus audzēju, jo darbā tie jānēsā savākti,” stāsta I. Zara, un viņas teikto papildina stiliste: “Indra pēc rakstura ir dzīvespriecīga, tāpēc tumšas krāsas matus viņai nevaru iedomāties.” Pēc friziera apmeklējuma Ineta Zariņa pārvērtību dalībniecei uzklāja grimu. “Acu plakstiņus iekrāsoju tumši brūnā tonī, nevis melnā, jo viņas āda un mati ir gaiši. Ar šādu toni vēlējos panākt, lai Indra izskatās oriģinālāk, agresīvāk, jaunavīgāk un stilīgāk, tomēr viņa nav no tiem tipiem, kuriem ikdienā vajadzētu lietot kosmētiku. Tā var noderēt tikai svētku reizēs,” atzīmē I. Zariņa.

Kā pamats pirmajam tērpam, uz kā balstīt pārējos apģērba gabalus un aksesuārus, tika izraudzīta violeta kleita, jo pie gaišiem matiem piestāv spilgtas krāsas, savukārt papildinājums tam – samta žakete. Modes pasaulē samts ir audums numur viens, bet žaketes josta izceļ vidukli. Tumšais zeķubikšu tonis savienojumā ar augstpapēžu kurpēm vizuāli pagarina augumu. “Indrai ieteicams ģērbties kleitās vai citā viengabalainā tērpā, lai mazo augumu nesadalītu divās daļās. Svarīgi, ka kopskats veido monotonu, viengabalainu tēlu. Pozitīvi vērtējams tas, ka Indrai patīk nēsāt augstpapēžu kurpes, jo viņai tās piestāv,” komentē stiliste.

 * Otrajam tērpam tika izvēlēta kleita, kuras priekšpusē vērojams monotons un ļoti oriģināls raksts. FOTO: Māris Buholcs

* Otrajam tērpam tika izvēlēta kleita, kuras priekšpusē vērojams monotons un ļoti oriģināls raksts. FOTO: Māris Buholcs

Otrajam tērpam tika izvēlēta kleita, kuras priekšpusē vērojams monotons un ļoti oriģināls raksts. Pēc stilistes teiktā, ar šādu kleitu var doties uz dažādiem pasākumiem, jo tā ir universāla. “Kleitas piedurknes, kuras veidotas no tilla, piedod smalkumu, bet vertikālās līnijas padara augumu slaidāku. Akcentam tika piemeklētas tumši zilas augstpapēžu kurpes un klačsoma, kas izceļ zilo toni kleitā,” tā stiliste Ineta Zariņa.

Pēc garās un piedzīvojumu pilnās dienas pārvērtību dalībniece neslēpj, ka diena paskrējusi nemanot, bet emocijas ir neaprakstāmas. “Jau sen vēlējos piedalīties “Druvas” rīkotajās pārvērtībās un parādīt, ka sievietes, kuras ikdienā nēsā zemessarga formu, no darba brīvajos brīžos var izskatīties sievišķīgi un ir sievišķīgas,” domas pauž Indra Zara un atzīst, ka no visa piedāvājuma visvairāk iepatikušās zilās augstpapēžu kurpes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi