Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Formastērpu nomaina pret sievišķīgo

Druva
14:21
08.11.2012
55
Paar Armija 11

Novembris Latvijā ir īpašs mēnesis. Laiks, kad svinam ne tikai valsts jubileju, bet arī godinām Latvijas brīvības cīnītājus. 11.novembri – Lāčplēša dienu – atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gadā.

Tādēļ šajā mēnesī „Druva” uz Pārvērtībām aicināja Anželu Lasmani, kura strādā Nacionālo bruņoto spēku Cēsu Instruktoru skolā.

A. Lasmane pirms deviņiem gadiem iestājās bruņotajos spēkos, iepriekš viņa strādājusi par audzinātāju bērnudārzā, šajā profesijā ir viņas pirmā augstākā izglītība.

„Mans vīrs ir karavīrs. Bruņotajos spēkos nokļuvu, pateicoties tam, ka iepazinos ar viņu. Tas mainīja manu dzīvi diezgan krasi,” smaidot teic Anžela un stāsta, ka tas arī bijis iemesls, kādēļ nācies dzīvot dažādās Latvijas pilsētās un kādēļ viņa tagad atrodas Cēsīs. Anžela atklāj, ka līdztekus militārajai ikdienai viņai tuvi ir arī dažādi radoši vaļasprieki. „Man patīk gatavot konfekšu pušķus, dekorus un daudz ko citu. Manā darba vietā ir kafejnīca, labprāt uz svētkiem to pušķoju un dekorēju,” teic A. Lasmane. Runājot par apģērbu, viņa stāsta, ka darbdienās valkā formastērpu. Ir ikdienas forma – svārki vai bikses un žakete, bet var nēsāt arī lauka formu, tad jāauj kājās zābaki.

„Taču, kaut jānēsā formastērps, sieviete vienmēr paliek sieviete, pat ja ikdienā viņa nēsā vīrišķīgu apģērbu. Ja nepieciešams, protu saposties un labi izskatīties, tāpat arī citas kolēģes. To īpaši var redzēt svinīgos armijas pasākumos, kad sievietes ierodas pat vakartērpos. Runājot par matu krāsu un sakārtojumu, pēc reglamenta sievietēm, kas dien, matiem jābūt vienā krāsā. Matu garums nav noteikts, bet galvenais, lai netraucē darbā,” saka Anžela un atklāj, ka neaizraujas arī ar kosmētiku, ikdienā tiek izmantota vien skropstu tuša un acu zīmulis.

Stiliste un vizāžiste Ineta Zariņa, runājot par acu zīmuļiem, saka: „Sākumā varbūt šķiet, kas gan tur sarežģīts, nopērc acu zīmuli un krāso, kā vēlies. Taču ar acu zīmuli var neizcelt, vai tieši pretēji, izcelt acu formu. Vislabāk acis izcels tā zīmuļa krāsa, kas būs tuvināta acu krāsai. Tumšām acīm piestāvēs koši un izteiksmīgi tumšie toņi, taču gaišām un blāvām acīm no tiem vajadzētu atturēties. Ja rodas grūtības izprast, kādā krāsā ir acis, vismaz reizi var apmeklēt vizāžistu un noskaidrot, kādas krāsas plakstu ēnas un zīmuļi vislabāk piestāv. Acu lainera (šķidrais kontūrzīmulis) lietošana prasa iemaņas. Tādēļ sievietēm, kas vēl nav iepraktizējušās, neieteiktu ar laineri līniju veidot tieši pirms iziešanas no mājas. Lai līnija izdotos precīza, jātrenējas, turklāt ar laineri vilkta līnija ne visiem piestāv. Ja runājam par Anželu, var redzēt, ka viņa mēdz iezīmēt līniju acs apakšējā daļā, taču der atcerēties, ka asa līnija uz apakšējā plakstiņa padara acis šaurākas un saspringtākas.”

I.Zariņa bilst, ka ir daudz profesiju, kurās cilvēki spiesti staigāt formastērpos. Tas parāda attieksmi pret darbu. “Ja formastērps ir kārtīgs, tīrs un kopts, tas liecina, ka cilvēks ir rūpīgs un kārtīgs arī darbā. Turklāt pozitīvais, ka cilvēki, kuri ikdienā staigā formastērpā, daudz vairāk līdzekļu var ieguldīt izejamā apģērbā. Es ierasti saku, vairāk naudas jātērē apģērbam, kas palīdz pelnīt naudu. Darba stundās mugurā jābūt pārdomātam tērpam. Taču forma padara visus valkātājus līdzīgus, it kā nav personisko izpausmju, bet mēs esam indivīdi un mums katram apģērbā tomēr gribas nedaudz parādīt savu attieksmi,” saka stiliste un, komentējot Anželas civilo apģērbu, I. Zariņa norāda: „Redzams, kā no formastērpa laukā, tā Anželas apģērbā parādās izteikta sievišķība, romantisms un seksīgums – atkailināti pleci džemperītim, apģērbos skaisti un smalki raksti.” Pēc iepazīšanās ar stilisti A. Lasmane devās uz friziersalonu, kurā pie matu griezuma veidošanas ķērās “Style 26” Sanita Zariņa. Friziere Anželai nedaudz mainīja matu griezumu, galvenokārt Anželas ierasto taisno poniju. Tas tika veidots slīpajā griezumā. Pārvērtību varones skaistie, garie mati tika ieveidoti sievišķīgās lokās, pirms tam atsvaidzinot Anželas matu toni. Pēc tam manikīra speciāliste Inga Kosteviča parūpējās par Anželas rokām, tās palutinot un sakopjot. Tālāk „Druvas” Pārvērtību komanda devās uz Valmieras tirdzniecības centru „Valleta”, kur stiliste piemeklēja Anželai piemērotu apģērbu. Pēc stilistes izvēlēto apģērbu komplektu pielaikošanas Anžela atzina, ka visvairāk mulsinājušas košās krāsas, jo viņas civilajā garderobē dominē melnā, baltā un pelēkā krāsa. „Citi saka, ka melna krāsa liecina par depresiju, bet man vienkārši šī krāsa patīk. Arī no šodien piedāvātā visvairāk patika melnā vakarkleitiņa, kā arī otrais komplekts – sarkanais mētelis un cepure,” atzina Anžela, kura līdz dienas beigām nespēja pierast arī pie jaunā matu griezuma.

Stiliste I. Zariņa norāda, ka sievietei, domājot par savu apģērbu, ieteicams biežāk pastaigāt pa veikaliem un pavērot piedāvāto tērpu klāstu. „Turklāt var ieteikt sievietēm reizēm būt nedaudz nepraktiskām un nebaidīties no krāsu dažādības. Nebaidīties būt pamanāmai. To šoreiz arī mēģināju ieteikt Anželai. Protams, jāzina, kuras krāsas piestāv. Trešdaļu apģērba garderobē noteikti vajag bez melnās, baltās un pelēkās krāsas,” dod padomu stiliste. Liene Lote Grizāne Pārvērtībām pieteikties var, rakstot uz epastu: liene@druva.apollo.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
242

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi