Sapņi – neatņemama dzīves sastāvdaļa. Šoreiz nerunāsim par nomoda sapņiem, kad domājam par nākotni, bet par sapņiem, ko redzam miegā. Katrs ne reizi vien taču esam iedomājušies, ko redzētais sapnis varētu nozīmēt. Kāpēc vispār redzam sapņus, ko ar tiem zemapziņa cenšas pateikt? Vai tie ir reāli izskaidrojami, vai tajos tomēr ir daļa mistikas?
Sapņi bijuši nozīmīgi visā cilvēces vēsturē, zināma loma tiem Bībelē, kur Vecajā derībā Jāzeps spēja tos izskaidrot faraonam, tā izpelnoties atzinību, bet Jaunajā Derībā Jāzeps sapnī saņēma ziņu no eņģeļa par to, ka viņa saderinātā Marija dzemdēs Jēzu.
Gadsimtiem ilgi sapņu tulkošana izmantota saziņā ar dieviem, nākotnes paredzēšanai un cilvēku zemapziņas dzīļu izprašanai. Ēģiptieši uzskatīja, ka sapņi sniedz pamācības un dod padomus, pareģo nākotni, brīdina par briesmām, kā arī atbild uz jautājumiem.
Grieķiem bija izstrādāti īpaši rituāli, kas palīdzēja radīt un sapņot labus sapņus. Pamatā tas nozīmēja atteikšanos no gaļas, vīna un dzimumsakariem.
Platons jau pirms Freida un Junga apgalvoja, ka sapņus rada dziļāk slēptā apziņa un tie atklāj cilvēka patieso dabu, aizliegtas dziņas, kas ikdienas dzīvē tiek apspiestas.
Aristotelis uzrakstīja trīs grāmatas par sapņu nozīmi un pirmais izteica domu, ka sapņus rada fizioloģiskas funkcijas.
Sapņus pētījuši gan mediķi, gan psihologi, gan filozofi. Lai arī pastāv daudzi pieņēmumi par sapņu rašanos un to interpretāciju, neviens nav spējis sniegt nepārprotamu atbildi, arvien palicis kāds neizskaidrots aspekts.
Pirms vairāk nekā simts gadiem psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids publicēja savu darbu “Sapņu interpretācija”, kurā viņš norāda, ka sapņi un to interpretācija ir svarīga psihoanalīzes sastāvdaļa. Šis darbs būtiski mainīja izpratni par cilvēka prātu un tā darbības principiem, kaut arī kritiski vērtēta Freida teorija, ka sapņu un to simbolikas pamatā galvenokārt ir seksuālās dziņas. Freids uzskatīja, ka sapni ir iespējams interpretēt, taču precīzi to var izdarīt tikai pats sapņotājs. Pēc viņa domām, nevienas emocijas, kas tiek apspiestas, neizzūd, bet paslēpjas zemapziņā, gaidot izdevību izlauzties uz āru brīdī, kad cilvēka rīcību nekontrolē apziņa, proti, brīdī, kad viņš aizmidzis un sapņo.
Karls Gustavs Jungs paplašināja izpratni par sapņiem. Viņš uzskatīja, ka tiem nav slēpta satura, nepieciešama tikai izpratne par simboliskajām spēlēm, ko izraisa zemapziņa, radot sapņus. Viņš norādīja, ka katrs sapnis ir unikāls, būdams raksturīgs tikai cilvēkam, kurš to redz.
Šīm teorijām piekrīt arī psihoterapeits Aivis Dombrovskis, norādot, ka sapņiem ir reāls pamats, tā ir savdabīga simbolu sistēma, kas darbojas cilvēkā: “Sapņu pētniecība notiek joprojām, jo cilvēkiem gribas saprast, kas īsti ir sapnis, kas ir tie simboli, ko redzam. Ir daudz teoriju, bet tas liecina, ka pilnīgas skaidrības nav un patiesība ir kaut kur pa vidu.
Vecākās teorijas, kā, piemēram, psihoanalītiskās, uzskata, ka sapņi ir dienā gūtās informācijas pārstrāde. Vai arī pieredzē gūtās informācijas, proti, bijis kāds notikums, kas zemapziņā iekapsulējies un kaut kad naktī par sevi atgādina sapņa veidā. Bet ir arī sapņi, ko šī teorija nespēj izskaidrot, tie ir pravietiskie jeb viedie sapņi. Tie tiek balstīti uz vienotā lauka teoriju, proti, ka visi esam saistīti ar pagātni, tagadni un nākotni, ka mums apkārt ir vienota enerģija un dažiem cilvēkiem smadzenes spēj uztvert šo informāciju tēlu veidā, veidojot šo pravietisko redzējumu. Pagaidām gan nav skaidrs, kas nosaka to, kas, kāpēc un kuram parādās. Teoriju daudz, bet patiesība nav īsti zināma. Ir spēki, ko vēl īsti neizprotam, bet galvenais tos nenoliegt.”
Tātad zināma daļa mistikas tomēr sapnī ir, tā ir katrā procesā, ko līdz galam nespējam izskaidrot. Katrs, ja vien var kaut ko no saviem sapņiem atcerēties, apzinās, cik tie dažādi. Kādreiz tas ir vienots notikums, citreiz dažādu notikumu, tēlu un simbolu savārstījums. Sapņi ir krāsaini, melnbalti, dažkārt gadās, ka vairākas naktis pēc kārtas redzam vienu un to pašu. A. Dombrovskis skaidro, ka tādējādi zemapziņa sūta kādus noteiktus signālus: “Ja sapnis iracionāli abstrakts, jāskatās psihoanalītiskā pieeja, jāanalizē, kādu vēstījumu ar to neuztvēru, ko redzu jau septīto nakti, zemapziņa man dod, ko tā ielikusi šajā simbolā. Redzam šos pārnestos simbolus, jo apziņa nevēlas redzēt patiesību. Cilvēki cenšas kaut kādu notikumu, pārdzīvojumu izslēgt no savas apziņas, bet ar laiku tas vienalga uzpeldēs citā simbolu sistēmā.”
Viņš norāda uz Junga teoriju par vienotajiem arhetipiem. Sapņos mēs taču bieži neredzam ķīniešu pūķus un citus neizprotamus simbolus, mums vairāk būs eiropeiskie sapņi, ar tēliem, kas ir mūsu tautas kolektīvajā zemapziņā.
“Sapņus redzam valodā un simbolos, ko spējam uztvert,” piebilst psihoterapeits.
Lai saprastu sapņa vēstījumu, var meklēt speciālistu, bet kopš seniem laikiem tirgošanā bijušas grāmatas – sapņu tulki, tagad viss atrodams tīmeklī. Vietā jautājums, vai sapņus var izskaidrot, ņemot talkā grāmatas?
A. Dombrovskis norāda, ka uz šādiem izdevumiem skatās skeptiski, jo piekrīt Junga teorijai, ka sapnis vienmēr ir un paliek izteikti individuāls: “Var jau šīs grāmatas lasīt, bet tās nedrīkst uztvert burtiski. Sak, redzēju, izlasīju un sapratu. Tajās var smelties kādas novērotās likumsakarības, bet nedrīkst aizrauties ar grāmatas autora analizētajiem piemēriem. Kā jau teicu, katram skaidrojums būs izteikti individuāls, jo katram cilvēkam konkrētais simbols nozīmēs ko pilnīgi citu. Sapni precīzi var iztulkot vien tad, ja speciālists runā ar konkrēto cilvēku. Pieņemsim, viņš redzējis sapnī zirga ratus, sarunā noskaidrojas, ko konkrētā cilvēka simbolu sistēmā nozīmē šis tēls. Apzinot arī citas nianses, vai rati brauca vai stāvēja, ar zirgiem vai bez, jauni vai veci, un tā tālāk. Sarunā veidojam asociatīvās saites, tikai tad sapni var iztulkot tieši šim cilvēkam.”
Komentāri