Āraišu vējdzirnavu pakājē jau 15. reizi aizvadīta Maizes diena . Neraugoties uz lielo svelmi, svētki pulcēja daudzus maizes cepējus, tirgotājus un ļoti daudz interesentu.
Šogad Maizes diena bija īpašāka, jo tajā svinīgi tika iegriezti atjaunoto vējdzirnavu spārni, simbolizējot atjaunošanas projekta noslēgumu.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Juris Jātnieks, uzrunājot sanākušos, uzsvēra tradīciju dzīvotspēju: “Svarīgi, ka tas, ko esam mācējuši pirms vairākām paaudzēm, dzīvo arī tagad. Lai zināšanas pārņem mūsu bērni, lai spējam maizes ceļu nodot no paaudzes paaudzē!”
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte norādīja, ka šī ir brīnišķīga vieta, ko senči savulaik izvēlējušies par dzirnavu mājvietu: “Āraišu vējdzirnavas ir ne tikai Amatas novada, bet visas Latvijas atpazīstamības zīme. Tāpēc mūs jo īpaši priecē, ka šajā valstij tik svarīgajā gadā tās atdzimušas, lai priecētu apmeklētājus.” Viņa arī izteica visdziļāko cieņu ikvienai saimniecei un saimniekam, kuri prot izcept visgaršīgāko, bet katrs citādāku rudzu maizi.
DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts pirms dzirnavu spārnu iegriešanas uzsvēra, ka šīs ir tiešām funkcionējošas dzirnavas: “Esam nomainījuši jumtu, sakārtojuši fasādi, veikuši uzlabojumus iekštelpās, izveidojuši āra apgaismojumu, izgatavojuši jaunus vējdzirnavu spārnus, bet šīs būves sirds ir dzirnavas, kas maļ graudus. Tajās var samalt miltus, dažāda maluma putraimus un citus graudaugu produktus.” Viņš arī skaidroja, ka, lai dzirnavu spārni grieztos, nepieciešami piemēroti laika apstākļi,. Svētku dienā vējš bija nedaudz par mazu, tāpēc spārni uz brīdi tika iedarbināti ar rokām, lai klātesošie var redzēt burvīgo skatu, lai var ieklausīties dzirnavu “dziesmā”.
Āraišu vējdzirnavas ir vienīgās Latvijā, kurās vēl darbojas senlaiku oriģinālā dzirnavu iekārta. Pēc dzirnavu iedarbināšanas sākās Maizes dienas aktivitātes. Piedāvājums bija plašs. Kā ik gadu, interese bija par maizes degustāciju. Ikviens varēja nogaršot maizes cepēju piedāvājumu. Gan to, kuri cep tradicionālo rupjmaizīti īstās maizes krāsnīs, gan to, kuri izmanto mūsdienīgākas iekārtas un tehnoloģijas.
Apmeklētāji varēja izstaigāt visus dzirnavu stāvus, apskatīt mehānismus, uzzināt par būves vēsturi. Notika arī vairākas gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša/ Taste HansEATica” meistarklases. Kopīgi jaunizveidotajā māla krāsnī tika cepta īsta rudzu maize, klātesošajiem bija iespēja iemēģināt roku kukulīšu veidošanā. Bija arī iespēja atjaunot zināšanas par rudzu maizes deserta gatavošanu, gūt citas iemaņas, iesaistīties rotaļās, nobaudīt uz malkas plīts ceptas pankūkas. Interesentu netrūka arī Kukulīša takā, kurā varēja gan darboties, gan uzzināt daudz jauna un interesanta.
Komentāri