Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Džeina Eira uznāk uz skatuves

Mairita Kaņepe
12:40
28.12.2016
85
Dzeina Eira Foto Markovskis 0227 1

Visi, pareizāk sacīt – visas, kuras jaunības dienās lasījušas Šarlotes Brontē romānu “Džeina Eira” un no sirds dzīvojušas līdzi jaunās sievietes jūtu un domu pasaulei, būs ieinteresētas literārā darba pārcelšanā uz skatuves. Sevišķi tāpēc, ka Latvijā neviens to nebija uzņēmies. Taču, pirms izvēlēties kompāniju braucienam uz Valmieras teātri, ir vērts padomāt, ka tas tomēr ir romāns par sieviešu jūtu pasauli. Vīram, kurš ir slinks teātrī gājējs un par šo romānu zina tikai teorētiski, divarpus stundas teātrī, kur uz skatuves darbības maz, pārsvarā runā, izrāde var būt pacietības pārbaudījums. Klausīties romānu – tas ir jāprot un jāpieņem, ka tas prasīs intelektuālu piepūli. Izklaides te nav.

Par laimi, Valmieras izrādē nedominē tikai sievišķais, tajā ir daudz vīrišķīgā, ja ar to saprotam skarbumu un nejūtināšanos. Režisors Reinis Suhanovs pats veidojis romāna skatuvisko variantu teātra lielajai skatuvei. Tas ir viņš, kurš izdomāja, kā Latvijas vēsturi no grāmatas pārcelt uz teātra skatuves un radīja skatītāju tik iemīļoto izrādi “Balle būs!”.

Tagad tandēmā ar jauno scenogrāfi Eviju Pintāni “Džeinas Eiras” veidotāji radījuši darbībās lakonisku, bet asociācijām bagātu izrādi – 19. gadsimta Angliju, tās skarbumu dabā un cilvēkos. Tas atspoguļojas jūtu dzīvē, kura pilnīgi pakārtota tā laika sabiedrības morāles un uzvedības principiem.

Apbrīnas vērts ir skaistās aktrises Ingas Apines veikums, iemiesojoties augumā sīkās, neizskatīgās, iekšēji vērstās Džeinas tēlā – zvirbulēnā ar mūžīgi sakļautiem spārniem, bet lielu sirdi, kuru apkārtējiem nav lemts ieraudzīt. Skaisto, dzīvespriecīgo aktrisi, kas spēlē Džeinu, pazīt nevar. To, ka tā ir Inga Apine, var izlasīt programmā un vienkārši ticēt. Ročestera loma ir uzticēta Ivo Martinsonam, tam pašam, kuru Latvijā pamanīja Hamleta lomā. Citāds, tā brīža sabiedrībai nepieņemams, vīrietis, kurš jūtu dzīvē vīlies un palicis raupjš attieksmē pret visu un visiem. Tāds ir Martinsona spēlētais Edvards Ročesters. Dziļi ievainots vīrietis, kura jūtas jāglābj – cik mūsdienīgi!

Domājams, skatītājas aizdomāsies par to, kas skāris viņas pašas no tiem jaunības laikiem, kad aizrautīgi lasīts romāns un bijis ideālistisks skats uz dzīvi, kad sapņots par laimīgāko dienu mūžā – līgavas kleitā. Latvijas modes mākslinieku duets – MAREUNROL’S šo sapni materializē Džeinas Eiras fantastiski skaistajā kāzu kleitā. Nespējot atraut acis, nāk prātā, ka uz skatuves Valmierā ir augstā mode un teātris nav knapinājies – bijis gatavs maksāt! Tiem, kuri visjūtīgāk uztver ar ausīm, lielisku vakaru teātrī nodrošinājis izrādes komponists Jēkabs Nīmanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
65

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
62

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
113

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
26

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
301
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
69

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
32
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
49
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
48
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi