Kad liepēnieši Dominika Gagarina un Raimonds Mardasovs dodas pastaigā ar Džefriju Lī, pretimnācēji allaž nopriecājas par suņa pašapzinīgumu, lepnumu.
“Parasti pekinieši ir nervozi, Džefrijs Lī ir ļoti nosvērts, kaut arī nav gājis skolā. Ja kāds cilvēks viņam nepatīk, viņš vienkārši nereaģē,” par ģimenes mīluli stāsta saimniece. Reiz Dominika ar Džefriju Lī gājusi pastaigā gar Lielo Ellīti. Uz soliņa sēdējuši un dzēruši alu. Lepnais Džefrijs Lī ne pa labi, ne kreisi nepaskatījies, cēli pagājis garām. Puiši pat samulsuši un palikuši bez valodas, līdz kāds noteicis: “Eu, veči, mūs nav!”
“Katra diena ar viņu ir interesanta. Nevaram pat iedomāties, ka viņa nebūtu,” saka Raimonds un atceras, kā pirms vienspadsmit ar pus gadiem mājās ienācis mazais sunītis. Kaķenei Pīkai tad jau bija trīs gadi. “Tā uzkāpa uz skapjaugšas un skatījās, ko tas kamols istabā dara. Tagad Džefrijs Lī ir galvenais, kad atnāk mājās, kaķene vienmēr pārbauda, kādas smaržas pārnesis,” pastāsta saimnieks. Starp citiem kucēniem Džefrijs Lī izcēlies ar baltu plankumu uz galvas sirds formā. Dominika atzīst, ka kādreiz domājusi, ka viņai mazi suņi nepatīk, bet izrādījies, ka tā nav. Brālim bijusi pekiniešu dāma, tā arī tikuši pie šīs šķirnes sunīša. Vārdu Dominika meklējusi Suņu kalendārā. Izvēlējusies Džefrijs, bet, tā kā šķirne no Ķīnas, tad klāt pielikts Lī. Džefrijam Auciemā ir māsa Džesika Lī.
“Viņš ilgi nevarēja sev noskaidrot, kurš no mums būs saimnieks. Tikai pēc gadiem mani atzina par saimnieci. Vismaz to tā saprotu, ja jau stāv uz kāpnēm un gaida mani, nevis skrien pakaļ Raimondam. Greizsirdīgs arī viņš ir. Ļoti nepatīk, kad mēs dejojam, tad vienmēr ir pa vidu,” pieredzētajā dalās Dominika, bet Raimonds piebilst, ka reizēm Džefrijs neklausa ne vienu, ne otru.
Džefrijs Lī ir moderns suns, viņam garšo zirnīši, ogas, bietes, bet vislielākais kārums ir cūku pupas. “Pērnruden dārzs jau bija novākts, bet viena pupa, izbirusi no pāksts, gulēja zemē. Džefrijs Lī apsēdās pie tās un sēdēja. Tad smējos, ka ilgi būs jāgaida, līdz izaugs. Parasti dārzā uzvedas pieklājīgi, bet gadās, kad grib palīdzēt – es rušinu ķirbju dobi, Džefrijs no muguras arī kasās pa vagu,” par pekinieša piedzīvojumiem pastāsta saimniece.
Karstajā laikā, kad grūti ne tikai cilvēkiem, bet jo īpaši dzīvniekiem, par Džefriju Lī saimnieki īpaši rūpējas. “Pirms gadiem ļoti karstā laikā braucām uz Gauju. Sunim bija grūti, samitrinājām lēpju lapas un uzlikām uz galvas. Sēdēja un neiebilda,” padomu atklāj Raimonds. Tagad, kad karsts, saimnieki sunim uz galvas uzliek mitru, vēsu dvieli.
“Karstā dienā nācām no dārza, grāvītī ūdens, suns padzeras, es nosaku: “Nu tad iesim, viņš, kā lec, iekrīt grāvītī. Nav jau vairs tik jauns. Tas viņa skatiens, to nevar aizmirst – tu redzi, es iekritu grāvī, lamāsi, žēlosi ? Tad drīz saprata, ka tur ūdenī ir labi, un stāvēja, nemaz nesteidzās tikt ārā,” par Džefriju pastāsta Dominika.
Džefrijs Lī ir inteliģents aktieris, viņam ļoti patīk pozēt. Raimonds atceras, cik suns bijis laimīgs, kad fotografēts uz klints. Tas miers un reizē apkārtējās pasaules ignorēšana neatstāj vienaldzīgu. “Džefrijam Lī ir tikai viena draudzene, par kuru viņš interesējas, pārējiem sugas brāļiem un māsām vienaldzīgs iet garām,” bilst Dominika.
Ik dienu vairākas reizes Džefrijs Lī kopā ar saimniekiem dodas garās pastaigās.
Komentāri