Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Džefrijs Lī – miers un inteliģence

Sarmīte Feldmane
12:08
02.09.2015
27
Img 2295 1

Kad liepēnieši Dominika Gagarina un Raimonds Mardasovs dodas pastaigā ar Džefriju Lī, pretimnācēji allaž nopriecājas par suņa pašapzinīgumu, lepnumu.

“Parasti pekinieši ir nervozi, Džefrijs Lī ir ļoti nosvērts, kaut arī nav gājis skolā. Ja kāds cilvēks viņam nepatīk, viņš vienkārši nereaģē,” par ģimenes mīluli stāsta saimniece. Reiz Dominika ar Džefriju Lī gājusi pastaigā gar Lielo Ellīti. Uz soliņa sēdējuši un dzēruši alu. Lepnais Džefrijs Lī ne pa labi, ne kreisi nepaskatījies, cēli pagājis garām. Puiši pat samulsuši un palikuši bez valodas, līdz kāds noteicis: “Eu, veči, mūs nav!”

“Katra diena ar viņu ir interesanta. Nevaram pat iedomāties, ka viņa nebūtu,” saka Raimonds un atceras, kā pirms vienspadsmit ar pus gadiem mājās ienācis mazais sunītis. Kaķenei Pīkai tad jau bija trīs gadi. “Tā uzkāpa uz skapjaugšas un skatījās, ko tas kamols istabā dara. Tagad Džefrijs Lī ir galvenais, kad atnāk mājās, kaķene vienmēr pārbauda, kādas smaržas pārnesis,” pastāsta saimnieks. Starp citiem kucēniem Džefrijs Lī izcēlies ar baltu plankumu uz galvas sirds formā. Dominika atzīst, ka kādreiz domājusi, ka viņai mazi suņi nepatīk, bet izrādījies, ka tā nav. Brālim bijusi pekiniešu dāma, tā arī tikuši pie šīs šķirnes sunīša. Vārdu Dominika meklējusi Suņu kalendārā. Izvēlējusies Džefrijs, bet, tā kā šķirne no Ķīnas, tad klāt pielikts Lī. Džefrijam Auciemā ir māsa Džesika Lī.

“Viņš ilgi nevarēja sev noskaidrot, kurš no mums būs saimnieks. Tikai pēc gadiem mani atzina par saimnieci. Vismaz to tā saprotu, ja jau stāv uz kāpnēm un gaida mani, nevis skrien pakaļ Raimondam. Greizsirdīgs arī viņš ir. Ļoti nepatīk, kad mēs dejojam, tad vienmēr ir pa vidu,” pieredzētajā dalās Dominika, bet Raimonds piebilst, ka reizēm Džefrijs neklausa ne vienu, ne otru.

Džefrijs Lī ir moderns suns, viņam garšo zirnīši, ogas, bietes, bet vislielākais kārums ir cūku pupas. “Pērnruden dārzs jau bija novākts, bet viena pupa, izbirusi no pāksts, gulēja zemē. Džefrijs Lī apsēdās pie tās un sēdēja. Tad smējos, ka ilgi būs jāgaida, līdz izaugs. Parasti dārzā uzvedas pieklājīgi, bet gadās, kad grib palīdzēt – es rušinu ķirbju dobi, Džefrijs no muguras arī kasās pa vagu,” par pekinieša piedzīvojumiem pastāsta saimniece.

Karstajā laikā, kad grūti ne tikai cilvēkiem, bet jo īpaši dzīvniekiem, par Džefriju Lī saimnieki īpaši rūpējas. “Pirms gadiem ļoti karstā laikā braucām uz Gauju. Sunim bija grūti, samitrinājām lēpju lapas un uzlikām uz galvas. Sēdēja un neiebilda,” padomu atklāj Raimonds. Tagad, kad karsts, saimnieki sunim uz galvas uzliek mitru, vēsu dvieli.
“Karstā dienā nācām no dārza, grāvītī ūdens, suns padzeras, es nosaku: “Nu tad iesim, viņš, kā lec, iekrīt grāvītī. Nav jau vairs tik jauns. Tas viņa skatiens, to nevar aizmirst – tu redzi, es iekritu grāvī, lamāsi, žēlosi ? Tad drīz saprata, ka tur ūdenī ir labi, un stāvēja, nemaz nesteidzās tikt ārā,” par Džefriju pastāsta Dominika.

Džefrijs Lī ir inteliģents aktieris, viņam ļoti patīk pozēt. Raimonds atceras, cik suns bijis laimīgs, kad fotografēts uz klints. Tas miers un reizē apkārtējās pasaules ignorēšana neatstāj vienaldzīgu. “Džefrijam Lī ir tikai viena draudzene, par kuru viņš interesējas, pārējiem sugas brāļiem un māsām vienaldzīgs iet garām,” bilst Dominika.
Ik dienu vairākas reizes Džefrijs Lī kopā ar saimniekiem dodas garās pastaigās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
138

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
631
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi