Ar Lauru Grūbi un viņas bīglu Doroteju tiekamies Cēsu Suņu skolas laukumā, kurā, pēc Lauras sacītā, suns var ne vien izskrieties, bet arī lietderīgi pavadīt laiku.
„Šeit mēs nākam, lai suns ne vien iemācītos uzvesties adekvāti, bet arī atrastos suņu sabiedrībā. Te esam daudz iemācījušās, bet tomēr tas lielākais darbs ir mājās. Pastāvīgi ir jāatkārto iemācītais, ja tas netiek darīts, uzreiz var manīt. Redzams, ka nenotiek progress. Bīgliem suņu skola ir obligāts nosacījums. Neaudzināts bīgls spēj kļūt agresīvs, kas mācītiem šiem šķirnes suņiem nav raksturīgs,” teic Laura.
Viņa atzīst, ka četrkājainā drauga ienākšana ģimenē mainījusi ikdienu. „Doroteja ir mans pirmais suns. Ilgus gadus bija kaķis, bet pirms trim gadiem sapratu, ka gribas kaut ko aktīvāku. Tad nu sākās apceres, kādu šķirnes suni vēlos. Galvenie kritēriji, pēc kuriem vadījos, bija, lai suns ir draudzīgs, ar zemu agresijas līmeni, neliela auguma un viegli kopjams. Pēc šo kritēriju apzināšanās daudz variantu nepalika. Tomēr jāatzīst, ka lēmums par bīgla iegādi bija grūts, jo būt par saimnieku šīs šķirnes suņiem nav viegli. Pirms iegādājos bīglu, biju dzirdējusi, ka viņi ir slaveni ar to, ka mūk prom no saimnieka, mājām, nav paklausīgi un ar zemu inteliģences līmeni. Tomēr, dzīvojot kopā ar Doroteju, esmu sapratusi, ka tā nav patiesība. Visiem suņiem ir vienādas spējas, un nav tāda suņa, kuru nevarētu apmācīt. Protams, tas ir grūts darbs, ir nepieciešama liela pacietība. Taču ar draudzību, rotaļām un kārumiem visu ir iespējams panākt,” norāda Dorotejas saimniece.
Laura stāsta, ka bīgls ir ļoti aktīvs suns, tāpēc jāspēj nodrošināt, ka tas iek nodarbināts. „Ir gan jāskrien, gan jārotaļājas, jo, ja suni pienācīgi nenodarbina, tad mājā viss tiks sagrauzts. Bīgls ir medību suns, kura dabā ir skriet, meklēt un ošņāt. Ja tas netiek izskrieties, tad suns var būt nelaimīgs. Tomēr nav arī tā, ka Doroteja būtu hiperaktīva līdz destruktīvam līmenim. Viss ir normas robežās. Ja mājās visi ir mierīgi, tad arī suns ir nosvērts.
Bīglu var iegādāties tad, ja cilvēks ir aktīvs un ar lielu pacietību, vēlmi suni mācīt. No savas pieredzes varu teikt, ka ļoti daudz kas ir jādod, bet atpakaļ saimnieks saņem vēl vairāk. Kad bīglu apmāca, tad tie augļi patiešām ir saldi. Daudzi iegādājas bīglus, jo tie piesaista ar izskatu, tomēr nerēķinās, ka rūpes par suni var prasīt daudz darba un laika. Tāpēc žēl, ka dzīvnieku patversmēs ir sastopami daudzi bīgli,” teic Laura.
Par to, ka fiziski nodarbināts bīgls ir laimīgs, pārliecinājos intervijas laikā, jo suņu meitene Doroteja ne mirkli neapstājās. Te atskrēja pie saimnieces, lai tiktu pēc kāruma un samīļošanas, te apostīja svešinieku, te steidzās tālāk, lai izskrietu šķēršļus. Pie sētas apstājās, lai saostītos ar citu suni, un devās tālāk, tik garās ausis, vējā plīvojot, pazuda aiz kārtējā šķēršļa.
Laura atzīst, ka bīgls – tā ir draudzība. Šiem suņiem sirdī vienmēr pietiks vietas visiem. Nekad neatteiks, ja kāds gribēs parotaļāties vai samīļot. „Ir pagājis gads, kopš esam kopā ar Doroteju. Jāsaka, ka viņa ir ne vien ģimenes mīlulis, draugs, kompanjons, bet arī mūsu mazā Dieva dāvana, kas atspoguļojas arī viņas vārdā. Grieķu valodā vārds “Doroteja” nozīmē “Dieva dāvana”,” vārda nozīmi atklāj Laura. Tikpat skaists ir bīglu meitenītes uzvārds Dreamtouch, kas no angļu valodas tulkojams kā “sapņa pieskāriens”. Intervijas beigās Laura Grūbe norāda, ka ar bīglu ir ļoti viegli iemīlēt visu apkārtējo. Tas ir mazs ģimenes draugs ar lielu dvēseli.
Komentāri