Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Dārzos ziedēs saulespuķes, augs gurķi, burkāni

Sarmīte Feldmane
11:14
18.03.2022
40
Seeklas 2

Saulīte steidz kausēt sniegu, vēstot, ka pavasaris tuvojas. Dažviet jau uzziedējušas sniegpulkstenītes, brīvdienās ne viens vien darbojas siltumnīcās.

“Cilvēki šopavasar ir rosīgāki nekā iepriekšējos gados. Daudz vairāk plāno paši sēt un stādīt,” saka    IK“Taņas sēklas un ziedi” saimniece Taņa Ozola. Viņas sēklu veikaliņā Cēsu tirgū pircēji ir nepārtraukti. “Daudzi sarosījušies jau no februāra sākuma, uztraukušies, ka stādi būs dārgi, tāpēc mēģinās izaudzēt paši,” pastāsta sēklu pārdevēja un piebilst, ka nav nekā tāda, izņemot puķu sēklas, ko pirktu mazāk nekā citus pavasarus.

Daudzi gadu gaitā pārliecinājušies, ka ir izdevīgāk pirkt profesionālās gurķu un tomātu šķirnes, kaut arī tās ir dārgākas. T.Ozola pasmaida, ka reti kurš nepaprasa ` Adamu`, tā ir pazīstamākā gurķu šķirne, bet ir arī jaunākas.

Burkānu sēklu paciņas plauktā nepārtraukti jāpapildina, sīksīpoliņi no letes ātri pazūd. “Preci pasūtīju sezonai, un bija domāts sortimentu atjaunot maijā, bet jau tagad daudz kas tiek papildināts. Sīksīpoliņiem pievedums bija domāts aprīlī, bet nācās paātrināt jau martā,” stāsta T.Ozola un uzsver, ka    sēklu un sīpoliņu    pietiks, to Latvijā netrūkst.

Cēsniece Mārīte Ķimene iegriezusies nopirkt sēklas pa ceļam uz laukiem Piebalgā. Tur vīram īpašums un tiek izaudzēts viss pašu un savējo galdam, kā arī labiem draugiem. Vēl tagad ir pērnās ražas ķirbji un kabači. “Savulaik negribējās turp braukt, sēt, ravēt, tagad tīri labi patīk parušināties pa zemi. Kad varēšana iet mazumā, gribēšana aug,” ar smaidu saka Mārīte un pastāsta, ka arī mēģinājusi uz palodzes izaudzēt stādus, bet tas nav tik vienkārši. Savulaik sēts un stādīts daudz puķu, pēdējos gados vairs ne. “Ir jākustas, jādara, nevar taču visu dienu dīkā sēdēt uz dīvāna,” teic cēsniece un piebilst, ka vīram savukārt Piebalgā ir drava. Viņam darāmā pietiek.

Cēsniekam Valdim Gorbuno­vam ir dārziņš netālu no daudzdzīvokļu mājas. Tur siltumnīca, dažas vadziņas. “Visu izaudzējam. Kādas sēklas labākas, uzticos pārdevējai. Gurķu šķirne ar muzikālu nosaukumu ir ļoti laba,” pastāsta cēsnieks un piebilst, ka salāti un redīsi siltumnīcā jau iesēti.
Ilgonis  iepirkties atbraucis no Liepas. “ Kundze nevar sagaidīt, kad varēs sēt. Audzējam visu, sākot ar krūmmellenēm, arbūziem līdz burkāniem, sīpoliem, paprikai. Dažus stādus paši izaudzējam,  citus nopērkam tirgū, tomātu stādus gan tikai pie viena audzētāja,” pastāsta Ilgonis un piebilst: “Ja gribi rušināties dārzā, kaut ko izaudzēt, nevar domāt par cenām, jāpērk, ko vajag.”

T. Ozola pastāsta, ka cenas augstākas nekā pērn ir profesionālajām sēklām. “Kurzemes sēklu” prece ir dārgāka par 16 līdz 17 centiem par paciņu. “Izvēlos sēklas, kurām lētāks piedāvājums, bet nešaubos par kvalitāti,” uzsver sēklu veikala saimniece.

Ja citus pavasarus daudzi pirka visdažādāko puķu sēklas, sīpolus un gumus, šogad krietni mazāk. Gladiolu un dāliju cienītāji, kuri veido kolekcijas, meklē konkrētas šķirnes. Pirktākās ir samteņu, cinniju, kliņģerīšu sēklas. “Šovasar dārzos ziedēs saulespuķes. Katrs trešais pircējs nopērk vismaz paciņu saulespuķu sēklu,” pastāsta T.Ozola. Saulespuķu sēklu paciņas stāv uz letes, lai nav jāņem no plaukta. Dažas šķirnes jau izpirktas, bet piedāvājums aizvien plašs – klasiskās, kā arī zaļiem vidiem, sarkanas, pildītas, krēmkrāsas.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
135

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi