Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Dārzos ziedēs saulespuķes, augs gurķi, burkāni

Sarmīte Feldmane
11:14
18.03.2022
14
Seeklas 2

Saulīte steidz kausēt sniegu, vēstot, ka pavasaris tuvojas. Dažviet jau uzziedējušas sniegpulkstenītes, brīvdienās ne viens vien darbojas siltumnīcās.

“Cilvēki šopavasar ir rosīgāki nekā iepriekšējos gados. Daudz vairāk plāno paši sēt un stādīt,” saka    IK“Taņas sēklas un ziedi” saimniece Taņa Ozola. Viņas sēklu veikaliņā Cēsu tirgū pircēji ir nepārtraukti. “Daudzi sarosījušies jau no februāra sākuma, uztraukušies, ka stādi būs dārgi, tāpēc mēģinās izaudzēt paši,” pastāsta sēklu pārdevēja un piebilst, ka nav nekā tāda, izņemot puķu sēklas, ko pirktu mazāk nekā citus pavasarus.

Daudzi gadu gaitā pārliecinājušies, ka ir izdevīgāk pirkt profesionālās gurķu un tomātu šķirnes, kaut arī tās ir dārgākas. T.Ozola pasmaida, ka reti kurš nepaprasa ` Adamu`, tā ir pazīstamākā gurķu šķirne, bet ir arī jaunākas.

Burkānu sēklu paciņas plauktā nepārtraukti jāpapildina, sīksīpoliņi no letes ātri pazūd. “Preci pasūtīju sezonai, un bija domāts sortimentu atjaunot maijā, bet jau tagad daudz kas tiek papildināts. Sīksīpoliņiem pievedums bija domāts aprīlī, bet nācās paātrināt jau martā,” stāsta T.Ozola un uzsver, ka    sēklu un sīpoliņu    pietiks, to Latvijā netrūkst.

Cēsniece Mārīte Ķimene iegriezusies nopirkt sēklas pa ceļam uz laukiem Piebalgā. Tur vīram īpašums un tiek izaudzēts viss pašu un savējo galdam, kā arī labiem draugiem. Vēl tagad ir pērnās ražas ķirbji un kabači. “Savulaik negribējās turp braukt, sēt, ravēt, tagad tīri labi patīk parušināties pa zemi. Kad varēšana iet mazumā, gribēšana aug,” ar smaidu saka Mārīte un pastāsta, ka arī mēģinājusi uz palodzes izaudzēt stādus, bet tas nav tik vienkārši. Savulaik sēts un stādīts daudz puķu, pēdējos gados vairs ne. “Ir jākustas, jādara, nevar taču visu dienu dīkā sēdēt uz dīvāna,” teic cēsniece un piebilst, ka vīram savukārt Piebalgā ir drava. Viņam darāmā pietiek.

Cēsniekam Valdim Gorbuno­vam ir dārziņš netālu no daudzdzīvokļu mājas. Tur siltumnīca, dažas vadziņas. “Visu izaudzējam. Kādas sēklas labākas, uzticos pārdevējai. Gurķu šķirne ar muzikālu nosaukumu ir ļoti laba,” pastāsta cēsnieks un piebilst, ka salāti un redīsi siltumnīcā jau iesēti.
Ilgonis  iepirkties atbraucis no Liepas. “ Kundze nevar sagaidīt, kad varēs sēt. Audzējam visu, sākot ar krūmmellenēm, arbūziem līdz burkāniem, sīpoliem, paprikai. Dažus stādus paši izaudzējam,  citus nopērkam tirgū, tomātu stādus gan tikai pie viena audzētāja,” pastāsta Ilgonis un piebilst: “Ja gribi rušināties dārzā, kaut ko izaudzēt, nevar domāt par cenām, jāpērk, ko vajag.”

T. Ozola pastāsta, ka cenas augstākas nekā pērn ir profesionālajām sēklām. “Kurzemes sēklu” prece ir dārgāka par 16 līdz 17 centiem par paciņu. “Izvēlos sēklas, kurām lētāks piedāvājums, bet nešaubos par kvalitāti,” uzsver sēklu veikala saimniece.

Ja citus pavasarus daudzi pirka visdažādāko puķu sēklas, sīpolus un gumus, šogad krietni mazāk. Gladiolu un dāliju cienītāji, kuri veido kolekcijas, meklē konkrētas šķirnes. Pirktākās ir samteņu, cinniju, kliņģerīšu sēklas. “Šovasar dārzos ziedēs saulespuķes. Katrs trešais pircējs nopērk vismaz paciņu saulespuķu sēklu,” pastāsta T.Ozola. Saulespuķu sēklu paciņas stāv uz letes, lai nav jāņem no plaukta. Dažas šķirnes jau izpirktas, bet piedāvājums aizvien plašs – klasiskās, kā arī zaļiem vidiem, sarkanas, pildītas, krēmkrāsas.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
66

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
657

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi