Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Dārza košums priecē visus

Marta Liepkalne
16:12
15.07.2015
148
Darzs 2

Braucot ceļā no Rīgas uz Raunas Staburagu, skatiens gribot negribot vēršas sakoptajos lauku mazdārziņos. Koki, krūmi un krāšņi ziedi – kopti un skaisti dārzi te nav retums.

Raunas novada Locenčos atrodas “Augstkalnu” māja, kurā saimnieko Rita Krone, kopjot lielu, ziediem bagātu dārzu. Saimniece stāsta, ka kārtības uzturēšana esot saprotama lieta: “Ja apkārtne ir sakopta, ir jauki gan pašiem, gan garāmbraucējiem.” Tomēr nesen kopā ar meitu sastādījusi dažādu krāsu fizokarpu dzīvžogu, lai ceļa malu kaut nedaudz aizsegtu no garāmbraucošo skatieniem.

Dzimtas mājās Rita dzīvo jau 42 gadus un košumdārzā atvēlējusi vietiņu gan meitu, gan mazbērnu veidotajām dobēm un audzētajām puķēm. “Darba pietiek visiem, un katram dārzā ir savi pienākumi. Meitas Iveta un Sanita iekopj dobītes, mazbērni Evita, Dāvis un Madara palīdz ar sakopšanu – krūmiņu apcirpšanu un zālāja nopļaušanu, arī ravēšanu. Es rūpējos par sakņu dārzu. Protams, ja redzu, ka kādam kāda dobīte aizaug, palīdzu ar ravēšanu, taču vislielākais darbs ir tieši mazmeitai Evitai, kura reizi nedēļā pļauj aptuveni pusotru hektāru lielo dārza platību.”

Evita saka: “Darba ir pietiekami. Kad vien ir brīvāks brīdis, braucam palīdzēt vecmammai. Parasti, kamēr nopļauju zāli, pavadu visu dienu, taču rezultāts ir tā vērts, jo dārzs ir skaists un sakopts.”

Dārzā vietu atraduši dažādi košumkrūmi un puķes. “Lielākā puķu kolekcionāre ir Iveta. Ved uz laukiem un iestāda,” stāsta saimniece. Iveta sakopusi arī piemājas dīķi, kuru pati iztīrījusi, sastādījusi ūdensrozes. Darbs bijis ļoti smags, taču tagad dīķī var gan droši makšķerēt, gan karstajās vasaras dienās arī nopeldēties.

“Nav jau tā, ka pati neko nedaru! Ir arī pāris manu dobīšu,” rādīdama uz krāšņu karalisko liliju dobi, saka saimniece. “Vajadzētu pārstādīt, bet bail, ka nenolūst. Turpat podiņos aug pelargonijas, kas pa vasaru tiek iznestas svaigā gaisā, bet zem jumtiņa, lai lietus neaplauž ziedus,” uz krāšņiem sarkanu ziedu podiem rāda Rita.

Vieta atvēlēta arī nelielam akmens dārzam, ko Rita gan solās pārcelt uz citu vietu. “Mājas ziemeļu pusē atrodas hostu dobe, kas skaisti sadzīvo ar papardēm. Hostas gan sastādītas visā dārzā, bet šī dobīte ir ļoti skaista un ērta, jo nav jāravē,” vērtē Rita. Turpat netālu savu vietiņu atradušas arī pirms vairākiem gadiem no meža atnestās mugurenes, kas pavasarī dārzu krāšņo ar baltiem ziediem. Par izopa zilajiem ziediņiem saimniece vien pasmejas, sakot, ka tie sākotnēji bija paredzēti kā skaistas puķes akmensdārzam, bet izrādījies, ka tās ir smaržīgas garšvielas.

“Dārzā ir arī ziedi, ko stādījusi vecmāmiņa un mamma. Pirms pāris nedēļām vēl krāšņi ziedēja vecmammas stādītās peonijas. Arī zilās muskares te aug jau no viņas laikiem,” uz krāsaino dobīti rāda saimniece. Vectēva stādītais klinteņu dzīvžogs pie mājas ir apmēram 70 gadu vecs, arī vecās ābeles esot žēl likvidēt, jo rudenī tās joprojām lutina ar bagātīgu ābolu ražu, bet pavasarī – krāšņiem un smaržīgiem ziediem.

Dārzā sācies rožu ziedēšanas laiks. Dažādu krāsu un lielumu ziedi piepilda apkārtni ar patīkamu smaržu. “Rozes lielākoties ir citu dāvinātas,” atklāj saimniece. Viņa vērš uzmanību arī uz dārza malā augošo kokveida peoniju, kura esot pazīstama ar savu prasīgumu. Pavasaros šī peonija zied krāšņi, cerā ir teju simts lielu un skaistu ziedu.

“Kad kāds nāk ciemos, atnes kādu stādiņu. Tāpēc laikam šajā dārzā puķes zied no pavasara līdz rudenim,” atzīst dārza saimniece. Viņa vērtē, ka sīpolpuķes gan nevarot audzēt, jo pastāvīgi ciemiņi šeit esot ūdensžurkas, kas lieku ēdienreizi garām nelaidīs.

Šķiet, ka Ritas piemājas dārzā aug visas skaistākās puķes. Pati saimniece gan saka, ka pamazām pārejot uz ziemcietēm.

Dārzs “Augstkalnu” mājas iedzīvotājiem un tā ciemiņiem ir ļoti svarīgs. Vairākas reizes gadā te sabrauc radi, gan lai atpūstos, gan svinētu svētkus. “Parasti visi sabrauc uz svētkiem – Ziemassvētkiem, Jāņiem, dzimšanas dienām un izlaidumiem, jo te ir plašums, gan kur atpūsties, gan mazajiem izskrieties,” ar savu dārzu iepazīstina Rita Krone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi