Varam minēt un slēgt derības, vai daba atkārtos iepriekšējā rudens un ziemas scenāriju, ļaujot visiem augiem, kam pie zemām temperatūrām nesalst, zaļot un turpināties. Kamēr nav jārok sniegs, dārzkopjiem atvaļinājums vai mierīga atpūta “nespīd” unlaiks atliktajiem darbiem.
Stādīšana un ieziemošana
Ja augsne nav sasalusi, temperatūra ir virs nulles, tad var stādīt un pārstādīt ne tikai skujkokus un dekoratīvos krūmus, arī ārstniecības augus, piemēram, piparmētru.Tikai jāatceras, ka visiem pēc pārcelšanās uz jauno vietu augsne ap stumbru ir stingri jāpiespiež vai jāpiemīda un papildus jāsasedz ar krietnu mulčas kārtu. Derēs komposta, kūdras un salmu maisījums, kas pasargās saknes no pēkšņa sala.
Pirms ieziemošanas daudzgadīgie garšaugi un ārstniecības augi jāapgriež. Zariņus un atvasītes var sasmalcināt sīkāk un atstāt turpat, sabērt ap stumbru, papildus mulčējot ar trūdzemi un salmiem.
Jāatceras par ciemiņiem no meža – zaķiem, stirnām un staltbriežiem -, kuri ik rudeni nāk apraudzīt dārzus gan laukos, gan arī ciematos un piepilsētā. Viņu dēļ jāsagādā „zvēru drošs” siets, ko aptīt koku stumbriem, vai arī materiāli pēc senču metodēm: niedres, salmi un egļu zari no cirsmām.
Kur likt kurmja kalnus
Kamēr nav bijušas auksts naktis ar kārtīgu salu, sliekas un citas sīkas radības turpina aktīvi strādāt, uzlabojot augsnes struktūru. Protams, rosās arī kurmis, bez dārzkopja atļaujas un pēc sava projekta sabūvējot skaistas piramīdas. No pāris rakumiem dārza ķerra pilna ar jauku, uzrušinātu melnzemi, tīru no nezālēm. Atliek vien savākt un aizvest, kur nepieciešams. Ja šo augsni vēlas izmantot dobēs vai lecektī, tā jāpapildina ar organisko mēslojumu un mulču, jo, kā novērojuši dārzkopji, piemēram, vasaras puķēm nepatīk liesajā „kurmju zemē” augt. Šis padoms nederēs tiem, kuriem melno pazemes vīriņu saime uzklupusi rūpīgi koptajam zālienam. Aizvedot prom izrakto-izstumto augsni, ar laiku alas iebruks un zāliens kļūs bedrains. Kurmju „kalni” jāizlīdzina turpat un jāiesēj zāle.
Lapas – vietējā bagātība
Vieniem ikrudens cīņa ar lapām, kuras nav, kur likt, citiem lapas kā vērtīgs „derīgais izraktenis”, ko sasmalcina ar zāles pļāvēju, lai uzlabo augsni. Ja pļaujmašīnai ir savācējkonteiners, tad sasmalcinātās zāles un lapu maisījumu ber ne tikai kompostā, bet uz dobēm, lieto kā mulču ap krūmiem un augļukokiem, arī vietās, kur paredzētas jaunas dobes. Dārzkopis Edgars Neilands skaidro, ka ozolu lapas kā sedzammateriāls augiem, īpaši ziemcietēm, nepatīk, to var kārtās ar gatavo trūdzemi un pelniem iebērt komposta kastē. Laba mulča ieziemošanai ir piemājas teritorijā augošo lapkoku lapas, piemēram, liepas, kļavas, apses.
Mantojuma sēklas
Agri satumsušajos vakaros laiks sakārtot savu sēklu bibliotēku, gatavojot sarakstu ar to, kas ir, ko vajadzētu nākamajam gadam un ko vēlētos palūgt, lai gada beigās „atnes vecītis”. Jāpāršķiro pirktās, jāpārbauda derīguma termiņi, jāaizlīmē iesāktās paciņas, jāsagatavo iesaiņojums un uzraksti pašu vāktajām sēklām. Tie, kuri nākamajā sezonā vēlas paši iegūt dārzeņu sēklas no kādas īpašas, šogad audzētas šķirnes, var izmēģināt kāpostu, rāceņu, burkānu, pastinaku vai citu sakņaugu pārziemināšanu. Piemēram, Cēsu viduslaiku pils virtuves dārzā, kur nepieciešams saglabāt vēsturisko kultūraugu kolekciju, pārziemina kale jeb lapu kāpostus. Nogriež lapas, atstājot stumbru un kacenu, piesedz ar mulču un salmiem, papildus apsprauž ar egļu zariem.
Dzīvokļi draugiem
Ko vēl var darīt – iekārtot mājvietas nākamsezonas labajiem palīgiem – ežiem, krupīšiem, kukaiņiem apputeksnētājiem -, atstāt kādu mežoņstūrīti ligzdu vīšanai kukaiņēdājiem putniem. Ieteicams nenodedzināt ugunskurā koksnes atlikumus no augļudārza kopšanas. Iesaistot jaunāko paaudzi un liekot lietā radošumu, var veidot nelielu krāvumu kā „vigvamu”, malkas grēdiņu vai „Mežaveča būdu” no celmiem, greiziem bluķīšiem, zariem, papildinot ar salmiem, porainiem ķieģeļiem, māla kārniņiem vai drenu caurulēm, dekorējot ar sūnām, piepēm un akmentiņiem.
Komentāri