Ceturtdiena, 18. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Darboties kopā un domāt vienā virzienā

Iveta Rozentāle
09:52
17.04.2020
107
Daudzbernu Gimene Andris Baiba 2 1

Andra un Baibas Ruču ģimenē aug trīs bērni: Jānis (8 gadi), Zane (6 gadi) un Pēteris (5 gadi). Mamma Baiba dienē Nacionālajos bruņotajos
spēkos un mēro ceļu uz dienestu Rīgā, bet tētis Andris ir zemnieku saimniecības “Pekas” īpašnieks, nodarbojas ar bioloģisko biškopību, kā arī apsaimnieko ģimenes māju Priekuļos.

Pateicoties Andra zināšanām, viņš arī konsultē uzņēmumus ķīmijas jautājumos.
Bērni dzimuši ar gada un septiņu mēnešu starpību, mamma Baiba atzīst, ka laiks, kad būts tikai ar vienu vai diviem bērniem, ir bijis ļoti īss, pierasts, ka bērni ir tieši trīs. Arī bērniem vienmēr bijusi sajūta, ka viņi ir trīs. Andris teic, ka daudzbērnu ģimeņu lielākais izaicinājums ir sadalīt laiku visiem bērniem, lai kāds nejustos piemirsts, savukārt bērniem vairāk attīstās komandas prasmes, jo no mazotnes jāatrod dialogs, jāsadarbojas. Baiba arī piebilst, ka ir svarīgi, lai ģimenē viens otru atbalsta: “Svarīgi, lai domājam vienā virzienā. Man ar vīru ļoti veicies. Esmu strauja pēc dabas, man ir daudz “ātro ideju”. Viņš visas atbalsta.” Andris piebilst: “Ģime­ni redzu kā mazu komandu, kas cīnās kopā. Mūsu gadījumā paliela komanda, kurai patīk pavadīt laiku kopā, atbalstīt citam citu.”

Priekuļi ar pilsētas un lauku auru

Baiba ir no Taurenes, viņai patīk lauki, un ģimenes dzīve tika uzsākta tieši tur. Tomēr viņa atzīst, ka diemžēl Latvijas laukos līdz ar skolu likvidēšanu un dzīves daudzveidības apsīkumu nav iespējas nodrošināt bērniem plašas ārpusskolas aktivitātes. Arī Andris teic: “Bērniem augot, sapratām, ka vēlamies viņiem piedāvāt dažādas iespējas pilnveidoties, bet Taurenē tas nebija pieejams. Kad sievai beigām tuvojās jaunākā bērna kopšanas atvaļinājums, sapratām ka izvadāt bērnus no Taurenes uz pulciņiem būs sarežģīti, jo pats strādāju Cēsīs. Izlēmām par labu Priekuļiem, kur tukšs bija mammas dzīvoklis, viņa dzīvo Lielbritānijā. Tā pārcēlāmies. Priekuļi ir kolosāla vieta, kur dzīvot ģimenei, šeit jūtama gan pilsētas, gan lauku aura. Ir meži, neskarta daba, un tajā pašā laikā ir bibliotēka, baseins, skola, stadions, mākslas skola.” Baiba piebilst: “Priekuļos ir pieejams viss, ko bērni var vēlēties, bet tas, kā šeit nav, pieejams Cēsīs. Priekuļos ir lieliskākais bērnudārzs “Mežmaliņa”, bērni pirms valstī noteiktajiem ierobežojumiem apmeklēja tautu deju kolektīvu, kā arī treniņus baseinā. Savukārt Cēsīs puiši apgūst brīvo cīņu, meita zīmēšanu bērnu un jauniešu centrā.” Baibai vienīgi ir žēl, ka pat Cēsīs nav šaha pulciņa: “Vīrs ir šahists, šahs mūsu ģimenē ir svēta lieta.” Andris uzsver: “Šī spēle attīsta domāšanu, plānošanu un taktiku, tāpēc arī bērniem mācu šahu. Visi jau prot figūru gājienus, abi puikas turnīros jau izcīnījuši medaļas.”

Sapnis par lielu ģimeni

Baiba teic, ka vienmēr vēlējusies lielu ģimeni: “Laikam tāpēc, ka esmu augusi viena, brāļu, māsu nebija, dzīvoju viensētā, nebija iespējas iziet pagalmā ar kaimiņu bērniem. Mūsu ģimenē bērniņi apzināti ir plānoti ar mazu vecuma starpību, lai visiem kopā būtu interesanti, kā arī mums, vecākiem, būtu vieglāk.” Arī Andris atzīst: “Tā viens dzīves nogrieznis tiek pavadīts ar maziem bērniem, praktiskā ziņā arī vecākiem ir vieglāk. Bet dzīve rādīs, iespējams, kad bērni paaugsies, varbūt gribēsim vēl kādu atvasi.” Baiba gan novērojusi, ja ģimenē ir trīs bērni, viņi spēlējoties dalās pāros, tā viens visu laiku ir atstumtais: “Tāpēc pat šķiet, ka labāk būtu, ja ģimenē būtu vai nu divi, vai četri bērni.”

Protams, daudzbērnu ģimenes ritms ir dinamisks. “Šobrīd, kad visi bērni vēl nav patstāvīgi, ir nemitīga laika plānošana: kurš kuru izņem no bērnudārza, kad un kur vedīs, kurš gatavos vakariņas, kurš ies uz sapulcēm, kurš galu galā strādās mazāk,” saka Baiba un uzsver, ka bērni paši izvēlas, kādos pulciņos grib darboties, kādas nodarbības apmeklēt, tomēr, kas uzsākts, jāiztur līdz mācību gada beigām. “Nodarbī­bas bez īpaša iemesla nekavējam, nav – gribu, negribu. Tas piespiež arī pašus neslinkot un vienmēr atrast veidus, kā bērnus nogādāt tur, kur tiem jābūt, lai arī, atzīšu, tas ne vienmēr bijis viegli.”

Andris uzskata, ka ģimenes ar bērniem, tajā skaitā arī daudzbērnu ģimenes, valsts līmenī varētu atbalstīt vairāk, taču viņš kā kuplas ģimenes tēvs jūtas labi: “Skatāmies un priecājamies, kā aug mūsu atvases. Katrs bērns ir atšķirīgs.” Arī Baiba atzīst: “Aizvien brīnos, kā ar vienādu audzināšanas metodi vienā ģimenē bērni var būt tik dažādi. Jānis ir vienpatis – mierīgs un kluss, aizraujas ar lasīšanu un savā vecumā ir īsts gudrinieks. Pēteris ir “vēsais”, aktīvais un komunikablais. Zane ir ģimenes kopā turētāja, par visiem parūpējas, katru aizstāv, katru apčubina un pamāca, kā arī ir viltīga koķete, kas jebkuru situāciju pavērsīs sev par labu un mācēs “paplikšķināt” actiņas, lai iegūtu vēlamo.”

Pienākumu sadale

Tā kā Baiba darba dienās strādā Rīgā, ikdienā ar bērniem vairāk nodarbojas Andris, palīdz viņiem arī izmācīties: “Tomēr ikdienā ar pienākumiem maināmies, nav strikti noteikts, ko kurš dara.” Savukārt arī bērniem ir savi pienākumi palīdzēt mājas darbos. Baiba novērojusi: “Ja darām kopā, arī bērniem ir interese.”

Baiba arī uzsver, ka viņi bērnus cenšas audzināt patstāvīgus. Jānis mācās Cēsu 2.pamatskolā. Kopš skolas gaitu sākšanas vecāki mācīja viņam pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kas arī labi izdevies. Aizbraukt uz skolu, braukt no skolas uz pulciņiem, pēc tam mājā viņš ir apguvis lieliski. “Ir liels atspaids, ka Jānis pazīst pulksteni, māk laikā nokļūt tur, kur nepieciešams. Tas arī viņam ir liels ieguvums – mācīties risināt sadzīviskas problēmas, piemēram, ja nokavēts autobuss, pazaudēts maks vai sporta soma. Domāju, ir svarīgi uzticēties bērnam un ļaut pašam ar to tikt galā, ne vienmēr būt blakus.”

Aktīva un draudzīga ģimene

Baiba teic, ka abi ar vīru uzskata: “Ir svarīgi visu darīt kopā ar bērnu, lai iedotu dzīvei nepieciešamās prasmes. Mēs esam aktīvi, paši esam sportiski, iesaistām arī bērnus, braucam ar riteņiem, skrienam, spēlējam futbolu, regulāri ejam pārgājienos. Bērni iecienījuši galda spēles. Svētdienu pankūku rīti, ikvakara pasaciņas un mīļošanās – tas nekur nepazūd, arī bērniem paaugoties.” Arī Andris piebalso: “Piedalāmies dažādos konkursos, piemēram, platformā miksike – galvā rēķināšana, Zvaigznes ABC lasīšanas un citos, sporta pasākumos, kultūras pasākumos.” Ģimene pieradusi arī reizi gadā doties uz ārzemēm. Andris stāsta: “Pagājušo gadu bijām Maljorkā. Lai bērniem un pašiem paplašinās redzējums, taču ļoti novērtējam arī to, kas ir Latvijā.”

Andris uzsver, ka svarīgākās ģimenes vērtības ir jēgpilni pavadīts laiks, cieņa un atbalsts: “Bērni mums ir mainījuši skatījumu uz dzīvi, likuši noteikt prioritātes. Daudz lielāku gandarījumu dod bērnu sasniegumi, nevis finansiālais stāvoklis.” Domājot par ģimeni, Baiba teic: “Ceru, ka tad, kad bērni izaugs, viņiem būs sajūta, ka bijām visi kopā, ka augām kā stipra un draudzīga ģimene. Man gribētos, lai bērni izaug laimīgi un veiksmīgi. Tas būtu vislabākais pierādījums, ka ar vīru visu esam darījuši pareizi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
87

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
25

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
287
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1066
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi