Darbam jāiet no rokas

Raunas pagasta zemnieku saimniecība “Pintāni” pamazām attīstās, katrugadu tiek modernizēta saimniekošana. Patlaban tajā ir 80 slaucamās govis, bet kopā ganāmpulkā ap 180 mājlopu.

Turpina vecāku sākto

Kārlis Pintāns turpina vecāku iesākto. Viņi 90.gados no kopsaimniecības iegādājās fermu, audzēja cūkas, slauca govis, vēlāk izraudzījās specializāciju piena lopkopībā.
Pirms pieciem gadiem Kārlis, kurš strādāja par elektriķi, no Ogres pārcēlās pie vecākiem.

“Tad bija jāizvēlas, vai nu saimniekošanai met mieru, vai es turpinu,” stāsta Kārlis un uzsver, ka bijis žēl vecāku ieguldītā darba. Taču piena cena bija zema, toties vēl iznomājamas brīvās zemes, jo daudzas saimniecības likvidējās. Jaunais zemnieks pamēģināja audzēt graudus.

“ Bija divi neražas gadi, tad beidzu audzēt graudus. Varbūt labi, lai gan biju domājis nopietni nodarboties ar graudkopību. Taču lopkopība ir stabilāka, ienākumi katru mēnesi. Var pastāvīgiem darbiniekiem nodrošināt darbu. Protams, cenu svārstības ietekmē, no tām visi esam atkarīgi,” pastāsta lopkopis.

Vecāki Kārlim nodeva “Pin­tā­nus” un 30 slaucamās govis. Ganāmpulks palielināts tikai ar pašu ataudzētām telītēm. Kārlis ar lepnumu uzsver, ka tas ir mammas nopelns.
“Ganāmpulks gan atjaunojas, gan palielinās. Līkne pamazām aug, un tas notiek bez stresa,” atzīst zemnieks. Ganāmpulkā ir Holšteinas melnraibās, vēl dažas Holšteinas sarkanās, bet no tām nolemts atteikties, lai būtu tikai vienas šķirnes piena devējas.

Attīsta, izmantojot esošo

Piecos gados daudz ieguldīts ­saimniecības attīstībā.“Skaidrs, ka ar govju piesieto turēšanu nevar saimniekot. Parunāju ar vienu, otru firmu – lai uzbūvētu jaunu kūti, cenas bija milzīgas. Pabra­ukāju pie zemniekiem, paskatījos, kā kurš darījis. Allažos viens saimnieks bija pārbūvējis vecu šķūni. Parunāju ar projektētājiem, dabūju vecu šķūni, tā platība atbilstoša. Divu gadu laikā visu sagādāju, govju guļvietas nopirku no fermas, kas likvidējās. Lai ātrāk pabeigtu, nācās ņemt kredītu. Ferma plaša, ir ventilācija, govis jūtas brīvi. Vecās konstrukcijas ļoti labi noderēja. Viss maksimāli vienkārši un lēti, pašu kokm­ateriāli, pašu zāģēti. Un, cik ­var­ē­jām, arī būvē darījām paši.

Slaukšanai – roboti

Bija domāts ierīkot arī slaukšanas zāli, bet, domājot gadus uz priekšu, skaidrs, ka slaucējas dabūt būs ļoti grūti. Ne katram var uzticēt govis. Ilgu laiku slaucām paši. 50 govis vēl var izslaukt, bet saimniecībā ir arī citi darbi. Bija skaidrs, ka jādomā par robotiem. Ceļot kūti, jau bija saprotams, kā govīm būs ērtāk, kur gulēs, kā ies uz slaukšanu. Tieši tad varēja pieteikties Eiropas Savienības projektam. Ar investīciju firmas starpniecību piesaistīju finansējumu. Fermā ir divi slaukšanas roboti, otru iegādājos lietotu,” pastāsta “Pintānu” saimnieks. Ciet­s­tāvošajām govīm uzcelta nojume, vecā kūts pārbūvēta, sava novietne ir jaunlopiem. Izbūvēta mēslu krātuve. Kārlis atzīst, ka ļoti paveicies ar partneriem, jo pašam nav ne pieredzes projektu rakstīšanā, ne finansējuma piesaistē.

Jaunais lopkopis uzsver, ka darba diena būtiski mainījusies. Ja agrāk trijos no rīta bija jāceļas uz slaukšanu, tagad rīta cēliens ir nesteidzīgs, jo zināms, ka kūtī viss kārtībā. Pēcpusdienā iesāktais nav jāmet pie malas un jāsteidzas uz slaukšanu. “Sākumā, protams, govīm bija jāpierod. Vidēji katra uz slaukšanu iet 2,6 reizes diennaktī,” saka lopkopis un uzsver, ka par izslaukumiem sūdzēties nevar. Protams, ir plāni, kādus izslaukumus gribētos tuvākajos gados sasniegt.

Līdztekus saimniecības modernizācijai sagādāta arī lauksaimniecības tehnika. “Pērku lietotu. Kad saimniecība būs pašpietiekama, tad varēs gādāt jaunu. Uz­­skatu, ka projektu nauda jāpiesaista lieliem darbiem, piemēram, būvniecībai. Ikdienas vajadzībām arī ikdienā jānopelna, “ viedokli pauž zemnieks un piebilst, ka pamazām vien saimniecības, kuras gribēs turpināt strādāt, iegādāsies slaukšanas robotus. Tā ir nepieciešamība, kas atslogo darbu.

Pašizmaksa un Eiropas atbalsts

Zemnieku saimniecība “Pintāni” pienu pārdod LKPS “Piebalga”. Kārlis vērtē, ka kooperatīvs ir stabils iepircējs un cena ir augstāka nekā citiem. “Šovasar jau visiem cenas ir stabili zemas,” nosaka zemnieks un uzsver, ka svarīgi ir iespējami samazināt pašizmaksu. Rūpīgi tiek sekots barības devām. Pirmo vasaru skābbarība salikta bedrē, tā tai var nodrošināt stabilāku kvalitāti.

“Kāda šovasar zāle! Tikai jā­pļauj,” par vasaru priecīgs zemnieks. Sagatavoti ap četri tūkstoši ruļļu siena un skābsiena. Gana ne tikai šai ziemai.

Kārlis Pintāns vairākkārt uzsver: “Tagad tikai jāstrādā. Pagaidām zemes saimniekošanai pietiek.” Viņš gan atzīst, ka ­satra­u­­kumu rada Eiropas Savie­nības nākotne. “Esam vairāk vai mazāk atkarīgi no tās labvēlības, jo paši vien izdzīvot nevaram. Izdevumi mums tādi paši kā citu valstu zemniekiem, bet iespēja nopelnīt mazāka. Ja darbs iet no rokas un patīkami strādāt, tad arī nākotne šķiet labāka,” saka “Pintānu” saimnieks Kārlis Pintāns un piebilst: “Es­­mu trīsdesmitgadnieks, tikai ceļa sākumā, un daudz jām­ācās.”