“Jauni apvāršņi prātā atveras brīdī, kad esi izbraucis no ikdienas, satiec daudz līdzīgi domājošu cilvēku, kurus satrauc tie paši jautājumi, kas tevi. Ārkārtīgi iedvesmojoši,” uzsver grupas Astronaut soliste Māra Upmane – Holšteina. Viņa šogad pirmo reizi devusies uz Amsterdamu, lai papildu ikdienas darbiem apgūtu kursus vokālajā skolā. Lai uzzinātu par jaunumiem solistes dzīvē, “Druva” ar Māru runāja vēlā rudenī, kad līdz jaunā albuma prezentācijai atlicis pavisam maz, taču darāmo darbu saraksts nesarūk. -Kāda atmosfēra valda tev apkārt rudenī? Kā tu pavadi laiku? -Šis rudens ir ļoti darbīgs. Rakstām pēdējos skaņdarbus un filmējam video, risinām daudz organizatoriskas dabas jautājumu saistībā ar jauno albumu. Atmosfēra apkārt ir reizē stresaina, reizē arī ļoti pacilājoša, jo jau tūdaļ iznāks ilgi gaidītais albums un ir sajūta, ka ļoti labs darbs jau ir izdarīts. Katrā ziņā darbs, kas darīts ar visu sirdi. Pēdējās nedēļās ir ļoti maz brīvā laika. Prāts visu laiku ir nodarbināts, galvā tiek paturēti darbi, kas vēl priekšā. Tai pašā laikā ir daudz bezrūpīgu brīžu pa vidu visiem darbiem – turpat studijā vai filmēšanas laukumā. Tas tāpēc, ka grupā valda laba atmosfēra un pa vidu trakajam darba skrējienam ir ļoti daudz smieklu. Daudz jaunu emociju smeļos arī vokālajā skolā Amsterdamā, kur šogad uzsāku mācības. -Novembrī gaidāms jaunais albums “Lauvas”. Kādas emocijas tajā ieliktas un kāpēc tāds nosaukums? -Albums apkopo pēdējo trīs gadu sajūtas. Albumā jūtams, ka grupā bijusi izaugsme profesionālā ziņā, ka prāts kļuvis atvērtāks un visi gatavi vairāk eksperimentēt un meklēt jaunu skanējumu. Tāpēc arī emocionāli albums ir par pieaugšanu, spēku atrašanu sevī, gatavību izaicinājumiem. Mūzika liek apjaust zvēru sevī un, nebaidoties no šķēršļiem, iet tālāk. Albumu var raksturot arī ar vārdu spēks. Pat mierīgajām, ir kā trauslajām dziesmām iet cauri milzīga enerģija. Un lauvas ir kā visa šī iekšējā spēka metafora. -Albuma izveide prasa daudz darba. Kā spēj saplānot laiku tā, lai pietiktu visam – gan karjerai, gan ģimenei, gan draugiem? -Protams, ir brīži, kad kāds tiek atstāts novārtā, jo darbu tik tiešām daudz. Taču manā dzīvē viss notiek kā pa posmiem. Ir laiks, kad mūzika paņem gandrīz visu enerģiju, kad reāli ir 12 stundu darba diena. Tagad beidzamajā albuma tapšanas posmā nav kur atkāpties un, protams, tas prioritāri nostājas pāri citiem pienākumiem. Tāpēc esmu ļoti laimīga, ka mans vīrs arī ir mūziķis un saprot mani. Ceru, ka arī draugi saprot. Tai pašā laikā zinu, ka pēc visa šī skrējiena varēs mazliet atvilkt elpu un priekšplānā atkal nostāsies citas lietas, jo būšu sailgojusies satikt citus cilvēkus. -Kādus vēl pārsteigumus no Astronautiem publika var sagaidīt tuvākajā laikā? -Domāju, ka albuma prezentācijas koncerts Palladium koncertzālē būs lielākais piedzīvojums gan grupai, gan skatītājiem. Mums ir pievienojies lielisks scenogrāfs Roberts Rubīns, pateicoties viņam, koncertu papildinās neparastas formas video ekrāns un projekcijas. Tapis arī video klips dziesmai “Tūlīt”, kuru plānojam nodot publikai reizē ar albumu. Klipā mazi bērni rotaļājas indiāņu, bruņinieku, kļavu lapu, mošķu un dažādos citos tērpos. Likās, ka tas ļoti forši sasaucas ar dziesmu – dzīvesprieks un sajūta, ka tūlīt būsi īsts bruņinieks. Tūlīt, tūlīt – visi pasaku tēli un sapņi kļūs īsti. -Cik svarīgi tev, kā publika novērtēs jauno radošo darbību? -Mūziķim jau vienmēr būtiski tikt sadzirdētam un novērtētam, mēs jau tādēļ muzicējam, lai ar dziesmām uzrunātu cilvēkus. Tai pašā laikā tas, ko mēs pašreiz radām, ir tik ļoti ilgi slīpēts un pārdomāts, lai būtu labākais mūsu iespējamais šī brīža rezultāts, ka mums nav šaubu – albumam jābūt tieši tādam. Mēs ticam, ka tas gūs atbalstu. Bet arī pieļaujam iespēju, ka daļa agrāko klausītāju varētu nesaprast mūsu pārmaiņas, un esam tam gatavi, taču tas neietekmē mūsu lepnumu par padarīto, jo šoreiz mēs tiešām zinājām, ko darām, un atbildam par katru noti. -Kādi ir tavi nākotnes mērķi, ko vēl vēlētos sasniegt un izdarīt? -Patlaban visa mana uzmanība ir jaunajam albumam, pēc tam ceram to izdot angļu valodā un koncertēt kaimiņvalstīs. Mērķi nāk viens pēc otra. Kad kaut ko izdodas paveikt, tikai tad vari skatīties tālāk. Pašreiz pārāk tālu uz priekšu neredzu, jo pēdējos trīs gadus gaidījām, kad iznāks “Lauvas”. Vēlos arī piedalīties meistarklasēs ārzemēs un izkopt vokālu tik tālu, lai varētu strādāt par pedagogu. Domāju, ka tāds brīdis noteikti pienāks, kad jutīšu, ka profesionāli pārvaldu šo savu būtiskāko instrumentu – balsi.
-Ko ieteiktu cilvēkiem, kas rudenī izjūt depresiju? -Uztvert depresiju kā pārejas posmu. Kā kluso posmu, jo depresija nav slikta. Tā ir kā izelpa elpošanā. Pēc tās noteikti nāks ieelpa, jo būsi atbrīvojies no liekā un varēsi novērtēt labo savā dzīvē. Galvenais, neļaut skumjām uzkavēties pārāk ilgi. Jāatceras, ka katram mums ir sava misija un, iespējams, šis pelēkais posms ir paredzēts tieši tam, lai to apdomātu un nospraustu virzības nākamos soļus. Zane Ieviņa
Komentāri