Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Citādā Liepāja

Jānis Gabrāns
08:33
20.07.2017
68
Liepajas Himna 1

Šīs vasaras brauciens uz Liepāju apliecināja, ka par kādu pilsētu, gluži kā arī par cilvēku, nevajag spriest tikai pēc pirmās satikšanās. Ja pērn no šīs pilsētas zem liepām aizbraucām ar zināmu vilšanos, šoreiz par to palicis tikai pozitīvs iespaids.

Pirms gada Liepāju nodēvēju par liepziedu un balto plastmasas logu pilsētu, jo tie grezno vai katru veco namu. Šoreiz jau pie šī skata bijām pieraduši, lai gan atkal un atkal nācās nobrīnīties par cilvēku bagāto izdomu, senās koka mājās saliekot baltos plastmasniekus. Iedomājos, ko par šo risinājumu domā mūsu Koka dienu rīkotāji un restauratori.

Ja pērn viesnīca atradās Vec­liepājā, kur apkārt tikai vēsturiskā apbūve, šoreiz izvēlējāmies citu, pie paša Jūrmalas parka, Rožu ielā. Viesnīca ierīkota vecā savrupmājā, kas pirms kāda laika pilnībā atjaunota. Līdz jūrai kādi pārsimts metru, un no rīta pirms brokastīm var aiziet nopeldēties jūrā, bet viesnīcas lielākā burvība ir tās jaukais, iekoptais dārzs ar lapenēm, kur siltos vasaras vakaros baudīt mieru un dabas tuvumu.

Jau pērn nolēmām, ka derētu pa Liepāju izbraukt ar riteņiem, jo pilsētas infrastruktūra tam ļoti labvēlīga, un jāteic, ka ar to izvilkām pilno lozi. Turpat viesnīcā noīrējām riteņus, no administratores saņēmām karti ar norādēm, kur derētu aizbraukt, un devāmies ceļā. Atšķirībā no Cēsīm Liepāja ir līdzena, tur nevajag daudzātrumu riteņus, pietiek ar pilsētas velosipēdiem ar trim ātrumiem. Liepāja tiešām ir velosipēdistiem ļoti draudzīga pilsēta, iespējams, Latvijā draudzīgākā. Iekārtoti veloceliņi vairāk nekā 40 km garumā, kas ļauj apceļot visu pilsētu. Ir gan apvienotie gājēju un velosipēdistu celiņi, gan tikai velosipēdistiem paredzētās joslas. Dažā ielā pa vienu pusi veloceliņš ved vienā virzienā, bet otrā pusē – uz pretējo. Viss skaidri parādīts gan ar ceļazīmēm, gan norādēm uz paša veloceliņa. Atliek tikai mīties un braukt. Liepājā ražo arī elektrovelosipēdus, un iespējams iznomāt arī tos, bet tik līdzenā pilsētā gluži vai neērti braukt ar tādu, labāk pamīties ar klasisko piedziņu. Pilsētā ierīkoti vairāki velomaršruti – ”Vecliepāja”, ”Noķer vēju jūrmalā!”, ”Karostas valdzinošais skarbums vai skarbais valdzinājums”, “Maršruts putnu vērotājiem”, bet var vienkārši braukt pa paša izvēlētām ielām un objektiem.

Vispirms devāmies pa putnu vērotāju maršrutu uz Liepājas ezeru, kur izbūvēta laipa, kas aizved uz putnu vērošanas torni. Velosipēdi gan jāatstāj ezera krastā, jo pa laipu ar tiem braukt nevar, bet Liepāja padomāts arī par to, jo daudzviet ierīkotas velonovietnes. Vēsturiskajā centrā un pludmalē uzstādītas vienota dizaina velonovietnes, kas pēc skata atgādina divriteņus. Pārsimts metru garās laipas galā atrodas putnu vērošanas tornis, no kura paveras skats gan uz ezeru, gan Liepāju. Putnu vērotāji te var uzkavēties ilgāku laiku, cenšoties pamanīt iespējami vairāk putnu sugu. Mēs, neiedziļinoties sugās, piefiksējām, ka putni ir, un, papriecājušies par lielisko panorāmu, devāmies tālāk.

Pēc viesnīcas administratores ieteikuma devāmies uz Zirgu salu, kur ierīkots vēl viens putnu vērošanas tornis, taču lielāku interesi izraisīja dambis, kas ved tālu ezerā. Uzzinājām, ka sala un tā sauktais Golodova dambis tikai pavisam nesen padarīti par publiski pieejamu vietu. Agrāk tur bijusi izgāztuve, kas slēgta jau padomju gados. Minētais dambis veidojies, kad daudzu gadu garumā ezerā izdedžus bēris nu jau slēgtais uzņēmums “Liepājas metalurgs”. Bijuši lieli strīdi, ko darīt ar uzbērumu. Vieni teikuši, ka izdedži nav videi draudzīgi, tikmēr otri norādījuši, ka, pat ja tā ir taisnība, labāk šo dambi neaiztikt, lai izdedži stāv it kā iekapsulējušies. Rezultātā uzvarējis otrais variants, dambim pa virsu ierīkots kilometru garš gājēju, velosipēdistu ceļš, kas ļauj nokļūt gandrīz līdz ezera vidum.

Papriecājušies par brīnišķīgo skatu uz Liepāju no ezera puses, devāmies atpakaļ uz viesnīcu, izvēloties citu ceļu, kas ved gar koncertzāli “Liepājas dzintars”, pa Kūrmājas prospektu, kur skatāma pilsētas himnai “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” veltītā skulptūru grupa. Var piestāt un nodungot par laivinieku, kas dēli tēš; dzintara latviešiem, kas krogos sēž; telefonistiem, kas stabos; varen varošo vārnu un zemei pieplakušo cilvēku mežu. Šajā rajonā arī interesanta vēsturiskā apbūve, skvēriņi, ielas. Atpakaļ ceļš līdz viesnīcai ved cauri Jūrmalas parkam, arī to caurauž velosipēdistu celiņi, un jāteic, Liepājā riteņbraucēju tiešām netrūkst. Ceļā esam pavadījuši gandrīz divas stundas, iespaidi gūti tikai pozitīvi, un ir skaidrs, ka nākamreiz var izšaut kādu vēl tālāku loku, iepazīstot maršrutu ”Karostas valdzinošais skarbums vai skarbais valdzinājums”. Arī šajā vietā nav būts ļoti sen, droši vien arī Karosta atklāsies pavisam citā skatā.

Vakariņās “Patsnieku mājā” tiek nogaršots pilsētas firmas ēdiens “Liepājas menciņi”, kas pagatavots podiņā no kūpinātas mencas, kartupeļiem, sīpoliem un saldā krējuma pēc senas Dienvid­kurzemes receptes. Nedaudz apskatām vakarīgo Liepāju, atklājot jauku kafejnīcu “Romas dārzs”, kas tiek piefiksēta kā vieta, kur iegriezties nākamajā Liepājas braucienā.

Mājupbraucot secinām, ka šoreiz Liepāja atklājās daudz pievilcīgāka un vēlreiz atbraukt aicinoša.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
300

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
23

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi