Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Augu neredzamā spēka ieguvēja

Līga Eglīte
09:08
21.03.2018
136
Paula Viksna Kopa Ar Kolegem Foto Leglite

Biju pārsteigta uzzinot, ka Vaira Kārkliņa nav vienkārši zāļu sieva, viduslaiku farmācijas fane un eksperimentētāja. Viņa ir Liepājas Universitātes
docente un pedagoģijas zinātņu doktore, ikdienā Dabas un inženierzinātņu fakultātē vada nodarbības matemātikā un tās mācīšanas metodikā topošajiem skolotājiem.

Vasarā Saulgriežu laikā, kad ar augu un ārstniecības zinā­ša­nām liepājniece Vaira Kārkliņa dalījās Āraišos, tur notika ārst­nie­­cības un ēdamo augu se­mi­nārs. Paralēli lietišķajām zināt­nes jo­mām ikdienas darbā, Vaira Kār­­kliņa ieguvusi floras dizai­ne­res un dārza dizaineres kvali­fi­kāciju savam priekam, bet tagad arī zināšanās dalās, vadot ziedu di­zai­na studiju „Liepzars” un kursus floristikā. Liepājniece vada ekskursijas, rīko degustācijas un izdevusi divas grāmatas.

“Esmu eksperimentētāja. Gar­lai­cīgas nodarbes man neder,” atzīstas rosīgā zāļu sieva. “Vēlos visu laiku kaut ko atklāt. Mani interesē dažādi veidi, kā augi var mums palīdzēt, jo vākt tos tikai tējai šķiet pārāk vienkārši. Baudu man sagādā ēst gatavošana tieši dabā, kur blakus viss zied un čalo putni. Kad sāku vadīt šādas nodarbības, studenti jautāja: “Vai es palikšu dzīvs?” Bija arī neiz­pratne – ko tu tādas nezāles piedāvā, kam tas vajadzīgs?”

Meža un pļavas augu izmantošanu pārtikā Vaira Kārkliņa izmēģina kopš 2004. gada un 2016. gadā izdevusi grāmatu “Sav­vaļas augu virtuve” ar 60 pārbaudītām, uzlabotām vai ori­ģi­nālām receptēm un ilustra­tī­viem autores foto.

“Izveidoju receptes visām sezonām,” viņa stāsta. “Savvaļas augu iedarbība ir ļoti spēcīga, tos vajag lietot daudz mazāk nekā kultūraugus. Salātu bļodai pietiek ar sauju pieneņu un gaiļbiksīšu lapiņu, pāris bērza vai cita koka jaunajām lapiņām, dažiem zie­di­ņiem, aptuveni desmit pum­pu­riem. Eksperimentus turpināšu ar savvaļas augu konserviem – ko var skābēt un citādi sagatavot. Vispirms pašai viss jāizmēģina.”
Interese par augiem Vairai sā­kusies ģimenē, jo vecāki no­dar­bo­jušies ar liliju selekciju. “Mums viss dārzs bija lilijās! Vien­mēr domāju, kā saglabāt spēcīgo smaržu,” viņa stāsta. “Izžāvēju ziedus, bet tie ne pēc kā nesmaržoja. Nākošais solis bija iegūt ēteriskās eļļas no savvaļas augiem. Meklēju, kur Eiropā varētu šo procesu apgūt. Francija atkrita, jo nezinu valodu. Aiz­brau­cu mācīties uz Austriju.”
Jau astoņus gadus Vaira Kār­­kliņa eksperimentē. Viņa ieguvusi destilātus jeb hidrolātus no simts dažādiem augiem, tapusi grāmata “Augu

hidrolāti vese­lībai, lab­sa­jūtai un uzturam”. Pagaidām Latvijā tas ir vienīgais izdevums par šo tēmu. Abas grāmatas autore izdevusi par saviem lī­dzek­ļiem. Interesenti tās iegūst, tie­ko­ties ar Vairu Kārkliņu semi­nāros vai uzmeklējot ar interneta starp­nie­cību.
Atbraucot no Austrijas, augu pēt­niece domājusi – nu tik būs, taču vīlusies: “Iegādātais apa­rā­tiņš bija mazs, atklāju, ka veik­­smes gadījumā no augiem var iegūt tikai divus līdz trīs mililitrus ēte­riskās eļļas. Par maz! No­spriedu, ka tā ir izsviesta nauda… Un tomēr! Šķidrums, ko ieguvu, jauki smaržoja. Atkal meklēju in­ter­ne­tā, ko varētu darīt tālāk, un uz­zināju par hidro­lātiem.”

Līdz šim dzirdēts un lasīts par destilātiem, ziedūdeņiem, kok­ū­de­ņiem. Hidrolātu iegūst, laižot karstu tvaiku caur augiem. Tvaiks “paņem līdzi” no augiem bio­lo­ģiski aktīvās vielas, kas ir vieg­lākas nekā ūdens. Kon­den­sējoties rodas šķidrums, ko dēvē par hidrolātu. Izklausās zināt­niski, taču senos laikos iesākumā tam bijis nepieciešams vienkārši katls, jo ar smaržūdeņu ieguvi nodarbojušās sievietes.
Vaira Kārkliņa papildina: “Šajā procesā iegūts destilēts ūdens un vielas no augiem, arī ēteriskās eļļas, organiskās skābes, aldehīdi un ketoni, kas visi kopā hidrolātu iekonservē un ļauj saglabāt ilgāk. Nav jāpievieno nekādas kon­ser­vējošās vielas. Hidrolāti labi glabājas vismaz gadu. Nav jātur ledusskapī.”

Āraišos seminārā dalībnieki izmēģināja dažādus hidrolātus, līdz visus ietina pļavas smaržu mākonis. Izrādās, ka lietošanai ir gandrīz simt veidu. Ne tikai ādas kopšanai, sejas tīrīšanai, izsitumu, kukaiņu kodumu ārstēšanai, arī ūdens dezinficēšanai, lab­sa­jūtai, aromterapijai, garastāvokļa uzlabošanai, pat smaku maz­in­ā­šanai telpās vai skapjos.

Tālākais hidrolātu meistares stāsts sāka atgādināt alķīmiju: “Hidrolātus var izmantot uzturā – marinādēm, dzērieniem, maizei. Visur, kur ēdiena gatavošanai nepieciešams ūdens, var pievienot atbilstošu hidrolātu,”uzsver prak­tiķe. “Nedrīkst pieliet par daudz! Apmēram vienu trešdaļu no mai­zes cepšanai nepieciešamā šķid­ru­ma ņem ķimeņu vai timiāna hidrolātu un iegūst spē­cīgu garšu. Saldējumam var uz­smi­dzināt piparmētru hid­ro­lātu. Redzams nav, bet garšo pēc piparmētrām. Jādarbojas radoši! Var jaukt kopā dažādus hidrolātus un radīt savu aromātu. Tas ir līdzīgi, kā par­fi-mēri rada smar­žas. Es vienmēr saku – augi pa­līdz!”.

Kad raksts jau bija gatavs, internetā atradu, ka Vaira Kār­kliņa rudenī radījusi “Trej­de­vi­ņu au­gu eliksīru”, kura nos­lē­pu­mai­nā un sarežģītā recepte sag­la­bājusies no XI gadsimta alķīmijas grāmatām. Sešus mē­ne­šu noga­ta­vinātajam 27 augu izvilkumam pievienots 23 karātu zelts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
284

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
34
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi