Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+8° C, vējš 6.48 m/s, R-ZR vēja virziens

Provocēt uz radošumu

Anna Kola
11:58
15.10.2024
165
Skolotajs

Māris Bušmanis un CVĢ direktore Ina Gaiķe. FOTO: no albuma

Strādāt atklāti, godīgi un motivēt jauniešus būt izciliem – saruna ar Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) pedagogu MĀRI BUŠMANI.

Viņš ir viens no sešiem Latvijas pedagogiem, kuri šogad saņēma Ata Kronvalda balvu. Viņš ir aizrautīgs sava darba darītājs un spēj viegli rast kopīgu valodu ar jauniešiem.

-Par pieredzi, strādājot skolā. Vai ar mūsdienu jaunie­šiem/bērniem ir viegli strādāt?

-Esmu no tiem, kas teiks, ka mūsdienu jaunieši tādi paši jaunieši vien ir, kādi bijuši vienmēr. Protams, ir ārējie izaicinājumi, kas traucē, bet arī palīdz, – viedierīces.

Jaunieši – tas ir skaistākais skolā, jaunieši, īpaši tad, kad redzam, ka sadarbības rezultātā kaut kas izdodas. Patīkami arī tad, ja atnāk absolvents ar puķi vai satikts grib parunāties. Ir gadījumi, kad to, kas skolā noticis, novērtē tikai pēc laika. No jauniešiem arī uzzini, kas ir aktuāls. Nesen runājāmies par zīmoliem. Tagad zinu, kuri, pēc viņu domām, ir pieprasītākie.

-Dažkārt pedagogi atzīst – ar jauniešiem mūsdienās jāstrādā citādi nekā agrāk. Vai piekrītat? Kāpēc?

-Man šķiet, nekad citādi neesmu strādājis, vienmēr atklāti un godīgi. Un, ja darbā esam patiesi, tad, man liekas, jaunieši skolotāju pieņem.

Ja runājam par to, vai viegli būt jaunam, tad vēl viens izaicinājums, kas novērots pēdējos gados, ir identitātes meklējumi. Gan jau arī kādreiz bija, bet to slēpa. Man lielākais gandarījums CVĢ par jauniešiem, kas atsaucas sadarbībai, un tiem, kur redzi, ka ir jau izveidojusies personība. Kaut viņi spētu savu patstāvību, citādību saglabāt!

-Nesen saņēmāt Ata Kron­valda balvu. Esat viens no sešiem pedagogiem valstī, kas tika godināti par skolēnu motivēšanu sasniegt izcilību.

-Protams, saku paldies ģimnāzijas vadībai par izvirzīšanu, bet šo vai citas balvas ir pelnījuši daudzi skolotāji. Ar balvām, varbūt mazāk ar tām, kas pasniegtas par mūža ieguldījumu, ir tā, ka nozīme ir veiksmei, sakritībai. Arī šoreiz tā bija, lai gan, piemēram, pētnieciskos darbus esmu vadījis visu laiku, kamēr vien strādāju vidusskolā.

-Jūsu pārziņā ir kultūra un māksla kā priekšmets. Vai ir viegli jauniešiem radīt interesi par šīm tēmām?

-Daļa jauniešu šo programmu ir izvēlējušies mērķtiecīgi, lai gan viņu vidū ir arī tādi, kas, visticamāk, ir bēguši no fizikas un ķīmijas, bet, protams, ir arī otrādi – ar mākslas vai mūzikas skolas pamatiem. Cēsīs, kā vēroju, liela nozīme noteikti ir pamatskolai ar mūzikas virziena programmu. Ir daudz vairāk skolēnu nekā parasti, kas guvuši pamatzināšanas un prasmes mūzikā.

Mācoties kultūru un mākslu, noteikti jāatmet uzskats, ka tas ir viegli. Jā, ir skaisti, kad var salīdzināt dažādu virzienu un stilu darbus, bet, gatavojoties eksāmenam, jāzina visa garā notikumu hronoloģija no senajiem laikiem līdz mūsdienām, dažādu mākslu izteiksmes līdzekļi, jāprot tos saskatīt mākslas darbā, un jābūt arī prasmēm interpretēt, argumentēt.
Gribu pieradināt jauniešus dalīties: satiekoties pastāstīt, ieteikt to, ko iepriekšējā nedēļā lasījuši, redzējuši, klausījušies. Tā, lai kultūra kļūst par viņu apzinātu dzīves daļu.

-Kas pedagoga darbā ir visgrūtākais? Kas ir tas, kas dod lielāko gandarījumu?

-Visgrūtākais, manuprāt, vienmēr bijis dažādu birokrātisko normatīvu izpilde. Es ar to lielā mērā tieku galā, bet domāju, ka tas ir “nogalinājis” ne vienu vien radošu skolotāju. Personīgi daudz neesmu jutis, bet šā laika tendence ir arī tā, ka atsevišķos gadījumos vecāki pamāca skolotāju, kā vajag strādāt. Bet mēs taču neejam ne uz policiju, ne slimnīcu vai citu darbavietu un nemācām, ko un kā vajag darīt. Protams, var būt strīdus gadījumi, bet skola ir arī dzīves skola, kurā pašam bērnam, jaunietim vispirms jāmācās šos strīdus risināt. Lielāko gandarījumu rada jauniešu darītie darbi, ja tie ir patstāvīgi, oriģināli. Tad arī, visticamāk, kaut kas izdosies, ja pašam skolēnam būs motivācija. Es uz to, protams, varu provocēt, un to arī daru.

-Par skolotāja darbu. Kā dzīves ceļš aizvedis līdz darbam par skolotāju? Kā nonācāt CVĢ kolektīvā?

-Man jāatvainojas, ka tā īsti jau CVĢ kolektīvā neesmu, jo ģimnāzijā esmu tikai vienu dienu un labi saprotu, ka ikdienas darba smagumu nes visi tie kolēģi, kuri skolā strādā pilnu darba nedēļu. Es to cenšos kompensēt ar citiem darbiem, kas vajadzīgi ģimnāzijai – projektu, zinātniski pētniecisko darbu vadīšanu, ko varu darīt arī attālināti, gatavošanu filozofijas olimpiādei.

Mans darbs CVĢ laikam rāda dzīves apli, jo vidusskolas laikā mācījos Cēsīs, tautā tā sauktajā Alfrēdskolā, diriģentos, bet uz ģimnāziju ataicināja tās direktore Ina Gaiķe. Tā sagadījās, ka bija brīvas kultūras un mākslas stundas, savukārt manis ieteiktā kolēģe bija direktori informējusi, lai uzrunā mani. Tā lielā mērā tas patlaban Latvijā notiek – skolotāju trūkst, tad uzrunājam kolēģus tuvākos, tālākos novados.

Kad Latvijas Universitātē studēju maģistrantūrā, izvēlējos latviešu valodas un literatūras didaktikas apakšprogrammu – gadījumam, ja nāktos reiz nonākt skolā. Tā nonākšana skolā notika ļoti ātri – jau uzreiz pēc studijām Matīšu pamatskolas leģendārā direktore Austra Rušķe piedāvāja iet viņas vietā.

-Ar ko aizraujaties ārpus darba? Noteikti ir kaut kas, ko labprāt darāt brīvajā laikā.

-Atklāti sakot, ar mani ir diezgan traki, jo patiešām daudz laika pavadu darbos, bet varbūt tas ir arī skaisti, jo neveidojas rutīna. Sestdienas pamatā man ir Cēsu dienas, jo tad gatavojos stundām. Cenšos joprojām būt uz “tu” ar mūziku – dziedu kamerkorī. Braucu pats un organizēju braucienus kolēģiem uz teātra izrādēm.

Labprāt ceļoju, un ir citāda sajūta, ja varu ar jauniešiem dalīties un salīdzināt, piemēram, Vīnes operteātri ar Metropolitēna operu, kur esmu skatījies izrādes, vai Ufici galeriju ar mūsu pašu Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kur ekspozīcijas ir pārskatāmi iekārtotas. Dzīvoju privātmājā, tāpēc daudz laika, cik iespējams, tiek pavadīts pie mājas, bet darbs Cēsīs man ir intelektuāls izaicinājums pašam – nākas lasīt, uzzināt daudz jauna.

-Kā vērtējat izglītības nozares situāciju valstī kopumā? Kas, jūsuprāt, ir vislielākā prioritāte, ko būtu nepieciešams sakārtot, uzlabot, mainīt?

-Ja mēs runājam par prioritātēm, tad, manuprāt, lielākā problēma jau tagad ir skolotāju trūkums, bet izglītība šajā ziņā nav vienīgā joma. Protams, to nosaka arī atalgojums un darba slodze, profesijas prestižs.
Skolotājs savā darbā it kā ir pietiekami brīvs, bet tajā pašā laikā tiek mērīts tikai pēc vienas pieejas, kas, iespējams, kaut kad mainīsies. Procesi izglītībā vienmēr būs mainīgi, tāpēc, manuprāt, jādara viss, lai primāri būtu autonomi un gudri skolotāji.

-Sarunu noslēdzot – vai ir kāds novēlējums skolēniem, pedagogiem?

-Es parasti jauniešiem novēlu būt kritiskiem, nebūt daļai no pūļa, bet būt drosmīgiem un patstāvīgiem, lai ar viņiem nevarētu manipulēt. Kolēģiem vēlu rast laiku un gribu sevi cienīt un tādiem doties arī pie jauniešiem.

Droši vien tas nav iespējams katru dienu, bet iesaku veikt “eksperimentu” – salīdzināt atšķirības, kad dodamies uz klasi priecīgi, atvērti un kad drūmi, nospiesti. Tāda būs arī klases reakcija jeb, ja ieklausāmies senču gudrībā: kā mežā sauc, tā atskan.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
14

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
68

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
40

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
26

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
58

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
116

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi