Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Aptauja: 56% kafijas lietotāju dienā izdzer vismaz 2 tasītes

Druva
11:27
28.11.2017
6

Taujāti par to, cik tasītes kafijas dienā izdzer, 56% respondentu norādīja, ka izdzer vismaz 2 tasītes, 32% izdzer 3 līdz 4 tasītes kafijas, savukārt 7% aptaujāto izdzer vairāk nekā 4 tasītes kafijas, liecina VENDEN rīkotā aptauja.

Populārajā latviešu filmā dēvēta par mundruma dzērienu, kafija ir neatņemama ik rīta sastāvdaļa daudziem no mums. Vieni to dzer neierobežotos daudzumus, citi – atļaujas tikai 1 līdz 2 tasītes dienā. Lai noskaidrotu kafijas lietošanas paradumus, kā arī to, kādai kafijai tiek dota priekšroka un kādas ir šī dzēriena īpašības, tika veikta aptauja.

51% kafijas cienītāju norādījuši, ka visbiežāk iegādājas malto kafiju, 27% izvēlas pupiņu kafiju, savukārt 20% dod priekšroku šķīstošajai kafijai.

Respondentiem tika lūgts norādīt arī to, kādu kafiju viņi visvairāk dzer ikdienā – vairums aptaujāto (45%) norādīja, ka dzer kafiju ar pienu. Otrajā vietā (22%) ierindojās melna kafija bez cukura, savukārt 17% kafijas cienītāju to bauda melnu ar cukuru. Aptuveni 10% aptaujāto dod priekšroku caffe latte.

Lielākā daļa respondentu – 62% uzskata, ka kafija nav kaitīga, ja to dzer ar mēru, savukārt 36% norādīja, ka kafijai ir vairāk pozitīvo nekā negatīvo īpašību. Kafija patiešām ir mundruma dzēriens, to apliecina arī aptaujas rezultāti – 95% kafijas cienītāju piekrita vai drīzāk piekrita apgalvojumam, ka kafija sniedz enerģiju. Savukārt 82% aptaujāto piekrita vai drīzāk piekrita apgalvojumam, ka kafija ir bagāta ar antioksidantiem.

Ir ierasts, ka kafija vairāk tiek lietota no rītiem, taču 41% aptaujāto atzina, ka kafiju dzer arī vakaros, un tas netraucē iemigt.

Raugoties uz aptaujas rezultātiem, SIA “Venden” Kafijas biznesa vadītājs Mārcis Mincāns uzsver: “Kafijas baudītāju skaits ar katru gadu strauji pieaug un pārdošanas rezultāti parāda to, ka pieaug pieprasījums tieši pēc kvalitatīvākas, garšīgākas un arī dārgākas kafijas. Tas nozīmē, ka kafijas baudītāju Latvijā kļūst ne tikai vairāk, bet viņi kļūst par “kafijas gardēžiem”. To ņem vērā arī kafijas piegādātāji, paplašinot savu sortimentu ar dažādiem kafijas veidiem. Plašais kafijas piedāvājums ļauj katram atrast savai gaumei vispiemērotāko. Neraugoties uz to, kādam kafijas veidam dodat priekšroku, iesaku izvēlēties kvalitatīvu un svaigu produkciju. Labu kafiju var atpazīt pēc vairākām pazīmēm, piemēram, melnai kafijai bez piedevām būs neliels skābumiņš, jūtama plaša garšu buķete, un, ielejot to tasītē, būs redzama minimāla putu kārtiņa bez burbulīšiem. Vēl noteikti gribētu piebilst, ka stiprai kafijai nav obligāti jābūt rūgtai.”

Aptauja interneta vidē ilga no 10. novembra līdz 22. novembrim, tajā piedalījās 381 respondents.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi