Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Apgleznošana sniedz emocionālu baudu

Kristīne Lāce
12:52
14.07.2020
86
Page 1

Zaubēniete Signe Volkoviča (24) mācās Latvijas Universitātē par pirmsskolas un sākumskolas skolotāju un strādā Montesori bērnudārzā par pedagoģi. Atvaļinājuma laikā Signe labprāt vēlas izpausties radoši – ar dzīvespriecīgiem motīviem apgleznot bērnu sejiņas, zīmēt kādu stāstu uz rokas, kājas, kur nu bērns vēlas un vecāki atļauj.

Par savu aizraušanos Signe stāsta: “Pirms diviem gadiem pieņēmu jaunu izaicinājumu un sāku strādāt uz kruīza kuģa Tallink par bērnu programmas vadītāju. Sākotnējā darba intervijā man izklāstīja galvenos pienākumus – vadīt bērniem spēles, atbildēt par bērnu stūrīti un tamlīdzīgi. Par to, ka būs jāapglezno sejas, uzzināju pirmajā darba dienā. Sākumā tas man nepadevās, nebija priekšzināšanu, prasmes. Jāpiebilst gan, ka esmu absolvējusi mākslas skolu, zīmēt, gleznot vienmēr paticis, saista māksla, abstraktā māksla, bet cilvēku seju un ķermeņa apgleznošanu līdz šim nebiju mēģinājusi. Katru dienu praktizējoties stundu dienā, darbs sāka padoties, dzirdēju labas atsauksmes gan no bērnu vecākiem, gan kolēģiem.”

Uzsākot studijas, Signe no darba uz kruīza kuģa aizgāja un bērnu seju apgleznošanu nolika nos­tāk. Tagad viņa teica, ka ir atnākusi īstā mūza un atkal pievērsusies apgleznošanai. Kāpēc jaunieti saista tieši šāda mākslas izpausme? Signe atbild: “Atminos, ka bērnībā skatījos bērnu grāmatas, man patika pārzīmēt zaķīšus un citus dzīvniekus, pasaku tēlus. Jāteic, ka sejiņu apgleznošana ir sava veida pārzīmēšana. Tā kā mācos un strādāju par pirms­skolas un sākumskolas skolotāju, man ļoti patīk bērni. Tas mazo ķiparu izstarotais prieks un emocijas, kad viņiem uz sejas vai rokas radīts zīmējums, ir neaprakstāms. Viņi tad ļoti iejūtas tēlā, un, manuprāt, bērnība ir tieši tas brīdis, kad vajag ļaut izpausties fantāzijai, ļaut iejusties par kaķīšiem, sunīšiem, zirnekļcilvēkiem un citiem pasaku un filmu varoņiem.”

Signe teic, ka mazajām dāmām iecienīti ir dažādi taureņu un ziedu zīmējumus, bet puiši izvēlas pirāta vai zirnekļcilvēka seju, kautrīgāki zēni – dinozauru zīmējumu uz rokas. “Bērniem ir ļoti daudz dažādu ideju, bet es pat visus aktuālo multeņu varoņus nepārzinu. Tad talkā nāk mūsdienu tehnoloģijas un “māte gugle”, lai redzētu konkrēto tēlu. Jāteic, apgleznošana ir lielisks mākslinieka treniņš. Bērniem nepatīk ilgi sēdēt, jāglezno ātri,” atklāj jauniete.

Signe gleznošanai izmanto tikai profesionālās ķermeņa un sejas krāsas, nepieciešama speciāla otiņa, jo āda ir ļoti jutīga. “Otas ir maigas un patīkamas ādai. Noteikti nedrīkst aizmirst par spoguli, jo bērnam ir svarīgi redzēt rezultātu. Man ir dažādi šab­loni, bērns var izvēlēties, kādā tēlā vēlas iejusties. Priecājos, ja mazulis nāk ar savu iniciatīvu. Dažkārt pat pieaugušā un bērna vēlmes atšķiras, bet beigu beigās vecāki uzspiež savu izvēli.”

Uz jautājumu, kas šajā darbā Signi iedvesmo, viņa atbild: “Tas ir prieks bērnu acīs. Vēl lielāks prieks ir tad, ja bērns ar sajūsmu savas emocijas parāda vecākiem – tā es ķeru laimes mirkļus un atgriezenisko saiti. Man patīk tas brīdis. Manuprāt, apgleznošana ir viens no veidiem, kā var iegūt garīgo baudu no procesa un rezultāta. Iedvesma ir ikreiz sevi izaicināt un realizēt savus sapņus”.

Jauniete vērtē, ka vaļasprieks varētu pārtapt arī par nopietnāku nodarbošanos. “Jo vairāk praktizējos, jo labākus un acīm tīkamākus rezultātus gūstu. Ja ietrenēto roku, zināšanas par kompozīcijas veidošanu un komunikāciju ar bērniem neliek lietā, visas šīs iemaņas ar laiku izzūd. Es nelecu vēl augstu gaisā, bet pilnveidoju un attīstu sevi. Iespējams, ar apgleznošanu nākotnē varētu nodarboties arī profesionālāk,” atklāj Signe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
260

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
97
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi