Varam jau sajust vasaras tuvošanos, tāpēc jāsāk kalt plāni, kur aizbraukt, ko apskatīt. Pirmās Latvijas laikā populārs bija aicinājums – apceļo savu dzimto zemi, un patiesībā arī tagad tas nav zaudējis savu aktualitāti. Tieši te vajadzētu sākt savu ceļotāja pieredzi.
To iesaka arī Raunas tūrisma un transporta aģentūras “Balt-Go” direktore Līga Pommere: “Manuprāt, ir nepareizi, ja cilvēki sāk apceļot pasauli, neapskatot Latviju. Viņi nolaupa sev prieku atklāt mūsu zemi, pēc tam grūti ieraudzīt to bagātību, ko sniedz Latvija. Ceļojot pa pasauli, emocijas nedaudz notrulinās. Tie, kuri sāk ar Latviju, pasauli pēc tam ierauga pavisam citādu. Jāmāk priecāties arī par ziedu, ja to neproti, ikdiena kļūst garlaicīga.”
Līga, pati mūsu valsti izbraukusi krustām šķērsām, atzīst, ka Latvijā piedāvājums kļūst arvien plašāks, kvalitatīvāks, sagaida profesionāli cilvēki, vietējie gidi ir arvien interesantāki. Attīstība notiek lielā ātrumā, visur, kur brauc, ir ko redzēt. Labi piemēri neesot jāmeklē tālu.
“Kaut vai tepat, manā dzimtajā Līgatnē. Kādreiz likās, kas tur ko redzēt – papīrfabrika, dabas takas. Tagad ir ko skatīt dienām – alas, pastaigu takas, amatnieki, vīna darītava un vēl un vēl. Un tā jebkurā vietā. Var droši teikt, ka Latvijā ir vēl tik daudz neapgūtā,” atzīst ceļotāja.
Viņa stāsta, ka skatāmo var iedalīt vairākās daļās. Galvenā pamatvērtība ir Latvijas brīnumjaukā daba, kas it visur spēj iepriecināt un pārsteigt. Šobrīd arvien vairāk cilvēki vēloties ceļojuma laikā baudu ne tikai acīm. Arī paši tūrisma pakalpojumu sniedzēji to apzinās, piedāvājot visdažādākās degustācijas. Vēl ceļotājiem vajag arī kaut ko dvēselei, un to spēj sniegt satiktie cilvēki.
“Madonā aizbraucām skatīt zemeņu laukus. Viena lieta zemenes – acīm, vēderam, bet cilvēkiem ļoti patika saimnieces stāstījums par sevi, savu ģimeni, kā viņi dzīvo, saimnieko. Šādi stāsti ir iedvesmojoši. Nav nepieciešamas nekādas zvaigznes, vienkāršs cilvēks var sniegt pat vairāk,” uzsver Līga Pommere.
Iepazīstot Latviju arvien vairāk un vairāk, jūtams, ka katram kultūrvēsturiskajam novadam ir savs šarms. Latgale paņem ar sirsnīgumu, kurzemnieki ir lepni, tā bijis vienmēr, bet tur profesionālāks piedāvājums. Viņi tūrismā strādā ļoti mērķtiecīgi, piedāvājot plašu degustācijas ekskursiju klāstu. Kā smejot saka Līga – kā kāp ārā no autobusa, tā kaut ko ēd vai
dzer: “Taču tās nav vienkārši degustācijas, daudzviet tas ir vesels pasākums ar stāstiem, demonstrācijām, atbraukušo iesaistīšanu dažādās izdarībās, sacensībās.”
Strādājot arī par gidi, Līga novērojusi, ka ceļotāji iedalās vairākās grupās. Ir tādi, kuri grib iegūt maksimāli daudz informācijas, vēlas, lai viņiem visu ceļu kaut ko stāsta. Arī maršrutā Cēsis – Rīga esot gana stāstāmā. Klausoties Līgas teikto, iedomājos, ka, lai arī šis ceļš mērots bieži, ar gidu uz Rīgu tiešām nav braukts. Te ir tā vienkāršā patiesība – mēs nezinām, kas mums tepat blakus, bet gribam Āfrikas tuksnešus un Amazones mūžamežus.
Nereti gida stāstījums saplūst ar realitāti, radot neaizmirstamas atmiņas.
“Mūsu gide Dace veda grupu uz maizes muzeju Aglonā. Pa ceļam ir apdzīvota vieta Anspoki. Izskatās pamesta vieta, bet tā ir pazīstamā Jāņa Streiča dzimtā puse, un Dace par to pastāsta braucējiem. Maizes muzejā grupai pasaka, ka kopā ar viņiem būšot vēl daži cilvēki. Veras durvis un nāk iekšā … Jānis Streičs ar draugiem. Mūsējie tikko kā runājuši par viņu, un te pats klāt, gluži kā noorganizēts. Ar režisoru izveidojusies sirsnīga saruna, un tā vienā braucienā divi guvumi – maizes muzejs un tikšanās ar Jāni Streiču. Tagad šī grupa piesacījusies uz citu ekskursiju, sākam domāt, kā noorganizēt ko līdzīgu. Ir nepieciešams, lai cilvēkus dvēseliski aizskartu,” saka L. Pommere.
Ņemot vērā, ka ceļojumi tiek piedāvāti katru gadu, vienmēr nākas meklēt ko jaunu, bet tā neesot problēma. Piedāvājuma netrūkst, jau tagad zināms, kur aizbraukt, ko redzēt nākotnē. Latvijas iespējas vēl nav izsmeltas, katru gadu parādās jauni piedāvājumi. Jautāju, vai pati vienmēr vispirms apskata vietu, pirms to iekļaut piedāvājumā? Līga stāsta, ka visur nevar fiziski paspēt, tāpēc ar piedāvājumu iepazīstas tūrisma gadatirgū, ņem vērā tūrisma informācijas centru ieteikumus, internetā atrodamo informāciju.
Līgas stāstītais liek uz pozitīvo pusi mainīt domas par mūsu
valsts tūrisma potenciālu. Visos līmeņos jau runā, ka tūrisms ir viena no svarīgākajām Latvijas nozarēm, jūtams, ka cilvēki tiešām šajā nozarē strādā.
“Jāņem gan vērā, ka Latvijā uzsvars ir uz kultūrvēsturisko un gastronomisko tūrismu. Varam orientēties uz tiem, kuri grib kaut ko redzēt, dzirdēt, sagaršot, nevis visu dienu gulēt pludmalē pie programmas “viss iekļauts”. Šiem otrajiem Latvijā būs grūti, jo te jāmāk ieraudzīt. Mums, piemēram, ir Raunas Staburags, kas pašiem šķiet jauka vieta. Turcijā ir Pamukale, kas savā būtībā arī ir staburags, jo abi veidojušies pēc viena principa, tikai atšķirīgos lielumos. Ja te viss miniatūrs, tur – daudzstāvu mājas augstumā. Tie, kuri pabijuši Pamukalē, nonākot pie Raunas Staburaga, skatās uz koku galotnēm, prasot – kur ir tas staburags? Līdzīgi ar muižām un pilīm, kas Latvijā ir lielā skaitā, bet nav tik grandiozas kā citviet. Aizbraucot uz Versaļu, pat Rundāle liksies maza un bāla. Latvijā jāmāk ieraudzīt, bet šo spēju var uztrenēt,” mierina L. Pommere.
Viņa stāsta, ka ceļotājus ved arī uz Lietuvu, Igauniju, un mūsu valsts piedāvājums uz kopējā fona izskatoties itin labi. Katrā ir kaut kas īpašāks, un tas ir labi. Piemēram, Igaunija apsteigusi ar kūrortu piedāvājumu.
Kas Līgai pašai Latvijā patīk vislabāk, kurp gatava braukt atkal un atkal?
“Laikam pirmajā vietā ir Latvijas daba. Mums ir nenovērtējama bagātība – jūra. Ir lieliski izbrīvēt vienu dienu, lai ietu gar jūru. Tā ir tik dažāda, izcili palīdz atpūsties, sakārtot sevi. Ja gribētu apiet visu Latvijas piekrasti, vajadzētu daudz laika, bet Latvija ir jābauda lēni, sajūtot, izgaršojot. Man patīk, ka Latvijā ir iespējas atpūsties gan kompānijā, gan vienatnē atrast klusas, brīnišķīgas vietas. Latvija atvērta visiem. Patīk Latgales vienkāršība, kādas nav citur. Un, kā jau minēju, vienmēr var braukt uz Līgatni. Tā patiešām ir unikāla vieta ar savām alām, gravām, mežiem. Tur brīnumi uz katra soļa. Līgatne ir vieta, kur var braukt visos gadalaikos,” atzīst Līga Pommere. Jānis Gabrāns
Komentāri