Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Amatniekam mūsdienās jābūt ar vienu roku darbnīcā, ar otru – internetā

Druva
09:43
15.06.2017
16

Lai gan uzņēmējdarbība mūsdienās vairs nav nodalāma no digitālajām tehnoloģijām, par to sniegtajām priekšrocībām gan produkcijas pārdošanā, gan popularizēšanā ir zinošs vien retais Latvijas amatu meistars. Aicinot tautas amatu meistarus pieteikties dalībai Dziesmu un deju svētku lieldrauga Swedbank projektā “Meistars 21. gadsimtā”, pieredzējuši amatu pratēji un projekta vēstneši – modes māksliniece Dace Krieviņa-Bahmane, keramiķes Dace Draveniece un Jūlija Podziņa, kalējs Jānis Nīmanis – dalās pieredzē, cik svarīgas mūsdienās ir digitālās prasmes savu izstrādājumu konkurētspējas celšanā.

Mūsdienu meistars = izcils sava aroda un digitālo tehnoloģiju pratējs

“Mūsdienu meistaram ir jābūt daudzpusīgam – ne tikai izcili jāprot savs arods, bet arī jāizmanto visas 21. gadsimta sniegtās priekšrocības, lai sasniegtu daudz efektīvāku rezultātu,” ir pārliecināta projekta vēstnese un latviešu modes māksliniece Dace Krieviņa-Bahmane. “Digitālo vidi var izmantot gan sava zīmola atpazīstamības celšanā, gan arī praktiskā ziņā, es, piemēram, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, varu digitāli konstruēt piegrieznes apģērbiem. Lielu lomu, manuprāt “spēlē” arī mājaslapa, kas ir kā zīmola un meistara vizītkarte, kur klients var iegūt svarīgāko informāciju.”

Keramiķi un veikala “Muhamors” īpašnieci Daci Dravenieci priecē, ka ir lietas, kas laika gaitā nav mainījušās, – meistari vēl aizvien ir ir cilvēki, kuri dara to, ko mīl. “Tirdziņos un gadatirgos redzams, cik dzīves prieka pilni viņi ir, un pirmdienās viņi raujas uz savām darbnīcām. Tajā pašā laikā amatnieki nevar ignorēt digitālās tehnoloģijas, jo ir ļoti daudz iespēju, ko izmantot savā labā, un ir vērts ar tām iepazīties, tikai jāprot tās

sabalansēt ar ierasto darbu un neapjukt piedāvājumā. Labā ziņa ir tā, ka daudzus digitālos rīkus var izmantot bez maksas – nekad agrāk tā nav bijis, kad reklāma ir pieejama par brīvu. Pēc pieredzes varu teikt, ka idejas bez budžeta reizēm nostrāda daudz efektīvāk.”

Internets – lielākais gadatirgus, kur satikt savus klientus

Porcelāna meistare Jūlija Podziņa teic: “Mūsdienās meistars var strādāt un dzīvot jebkur uz uz pasaules, ja vien viņam ir pieejams internets un sociālie tīkli, kas ir ļoti ērti.” Tam piekrīt arī kalējs un “Autine Tools Company” īpašnieks Jānis Nīmanis, piebilstot, ka internets un sociālie tīkli ir efektīvs veids, kā iepazīstināt sabiedrību ar sevi, savu produkciju un atrast domubiedrus. “Pielāgošanās mainīgajiem laikiem un tehnoloģijām, to attīstībai – viens no pamatnoteikumiem, kas jāievēro meistaram 21. gadsimtā.”

Projektā “Meistars 21. gadsimtā” astoņi konkursa kārtībā izvēlēti tautas amatu meistari četrus mēnešus lekcijās un praktiskās nodarbībās pie digitālās prasmes apguvušiem, veiksmīgiem Latvijas uzņēmējiem, sava aroda meistariem, un sociālo tīklu un bankas ekspertiem apgūs saziņai un pārdošanai nepieciešamās digitālās prasmes. Iedvesmojošie lektori stāstīs, kā padarīt darbus redzamus pēc iespējas plašākam pircēju lokam internetā un izcelt tos uz konkurentu fona, kā komunicēt ar pircējiem digitālajā vidē, kā izveidot savu internetveikalu mājaslapā un kā lietot mobilos norēķinu termināļus.

Projektam “Meistars 21. gadsimtā” amatnieki var pieteikties līdz 25. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu vietnē www.latvijasmeistari.lv.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
300

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
23

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi