Katram cilvēkam mēdz būt savs vaļasprieks. Vienam patīk rokdarbi, otram zīmēt, bet trešam kaut ko krāt. Tas piepilda brīvo laiku, sagādā gandarījumu un prieku gan pašam, gan apkārtējiem. Jaunpiebaldzēns Salvis Ozoliņš aizraujas ar jumta skaidu gatavošanu.
Interese par skaidu plēšanu jaunietim bijusi jau bērnībā. Salvis redzējis, kā strādā vectēvs, un ēvelēšana viņu ieinteresējusi tik tālu, ka kādudien Salvis sēdies pie ēveles pats.
Patlaban Salvis vairāk laika velta uzņēmējdarbības loģistikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē. Savam vaļaspriekam atliek vien brīvdienas. „Vasarā darbnīcā varu pavadīt stundām ilgi. Viegli nav, pēc vairāku stundu darba mugura liek par sevi manīt. Ar ēveli jāprot sadarboties. Visvairāk jāuzmana pirksti,” saka S.Ozoliņš. Par darbnīcu Salvis sauc nojumi vecātēva mājas pagalmā, kur atrodas galvenais darba rīks – jau gadiem ilgi kalpojusī ēvele, kas joprojām darbojas. Tā savulaik pārjaukta un restaurēta. “Visu cieņu vectēvam, kurš ēveli sataisīja. Tagad tai ir liela vērtība, gan vēsturiska, gan praktiska,” piebilst Salvis. Jaunietis zina stāstīt, ka jumta skaidas parasti gatavo no apses. ”Izmantotajiem kokmateriāliem jābūt bez zariem un iegūtiem pareizajā laikā. Vispirms baļķi tiek sagarināti klučos, tad tos ar ķīļiem sašķeļ un ēvelē. Iegūtajām skaidām līdzina malas – atdala mizu un skabargas, tad sašķiro un atlasa brāķi. Pēc tam skaidas var klāt uz jumta, tas jādara pēc iespējas ātrāk, jo ilgāk turētas skaidas izžūst un tās ir grūtāk naglot,” paskaidro S.Ozoliņš. Arī Salvja vectēvs Juris Rubenis ir prasmīgs meistars. Nav jābrīnās, ka arods Salvim rokā no viņa. „Vectēvs kolhoza laikā strādāja par SCO būvdarbu vadītāju, savulaik bijis arī Jaunpiebalgas būvdarbu iecirkņa vadītājs, pēc tam nostrādājis kā celtnieks un padomdevējs celtniecības jautājumos. Īsts sava aroda meistars Arī tagad aktīvi darbojas,” ar J.Rubeni iepazīstina Salvis un turpina: „Pie vectēva jūtos kā muzejā. Viņam ir saglabājušies dažādi seni amatniecības darba rīki, piemēram, biezumēvele. Tādu ēveli tuvākajā apkārtnē nesameklēt. Ir arī rihtēvele, garināmais ar maināmiem leņķiem un ātrumu, urbjmašīna, capojamais (horizontālais urbis), frēzers, zeimeris, regulējamais zeimeris, rihtēvele un caurlaide, jumta skaidu ēvele un gateris. Viss darba kārtībā. Pie vectēva laukos arī iepazinos ar skaidu ēveli. Viņš pamācīja ar to rīkoties. Tas ieinteresēja, tagad tā ir mana sirdslieta,” domās dalās S.Ozoliņš. Savulaik Salvis gājis arī
uzņēmējdarbības kursos pie Ginta Barkovska. „Nodarbības aizrāva. Nolēmu, ka gribu studēt ko līdzīgu. Izvēlējos loģistiku,” viņš saka un domā, ka studijas paplašina redzesloku, tāpēc, domājot par nākotni, jaunietis apsver iespēju savu aizraušanos ar laiku pārvērst par biznesu. ”Mani klasesbiedri devušies, kur nu kurš pasaulē. Tikai daļa palikusi Latvijā, taču ne visiem izdodas atrast savu vietu. Neviens nezina, kā dzīve iegrozīsies, taču mans mērķis ir atrast laukos savu nišu, un kāpēc tā nevarētu būt jumta skaidu ražošana,” spriež Salvis. Pieprasījums pēc skaidām noteikti būtu. Pērn Salvis paguvis izgatavot vien tik daudz skaidu, cik radiem un paziņām. „Cilvēki izsaka atzinības vārdus par skaidu kvalitāti. Tas iepriecina. Patīkami, ka hobijs sagādā arī prieku. Es gribētu nopietnāk pievērsties uzņēmējdarbībai. Lai to darītu, vajag kādu pamatu. Vai ieceri izdosies īstenot, to rādīs laiks. Tas būtu labākais variants, ja cilvēks ar to, ko patīk darīt, var arī pelnīt,” uzskata S.Ozoliņš. Viņš domā, ka pavasaris varētu būt rosīgs darba laiks. „Cilvēki grib atjaunot vecās ēkas un bieži izvēlas skaidu jumtu. Varbūt līdzīgu amatu pratēju netrūkst, taču ne visi spēj piedāvāt kvalitatīvu materiālu. Ja darbu dara ar aizraušanos un atbildību, tad kļūdīties nav iespējams,” domā S.Ozoliņš. Ilze Fedotova
Komentāri