Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Zīmols “Priekuļu tehnikums”

Aleksandrs Lingarts
09:03
11.02.2019
110

“Druva” 16.janvāra numurā lasītājus pārsteidza ar ziņu par kārtējo profesionālo mācību iestāžu apvienošanu. Ar 15.janvāra Ministru kabineta rīkojumu Priekuļu tehnikumam tiek pievienota Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola, mainot apvienotās mācību iestādes nosaukumu uz “Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums”.

2011. gadā Priekuļu tehnikumam tika pievienota Jāņmui­žas Profesionālā vidusskola, apvienotajai mācību iestādei dodot nosaukumu “Priekuļu un Jāņmui­žas Valsts tehnikums”. Jāizsaka atzinība tā laika ministrijas ierēdņiem, kuri saprata nosaukuma spēku, jo kā viena tā otra mācību iestāde bija valstī ļoti atpazīstama. 2015.gadā tehnikumam pievienoja arī Ērgļu Profesionālo vidusskolu, atstājot pēc apvienošanas iepriekšējo tehnikuma nosaukumu.

Ko Latvijas iedzīvotājiem izteic Priekuļu tehnikuma nosaukums?

Tas jau vairāk nekā simts gadus ir lauksaimniecības izglītības centrs Vidzemes reģionā.
Nevienam nav morālu tiesību no skolas nosaukuma izņemt vārdu “Priekuļi”, jo Priekuļu lauksaimniecības skola uzcelta par visas tautas ziedoto naudu, no skolas celtniecības izmaksu summas 127 956 zelta rubļiem 51 209 rubļi tika saziedoti. Kopš 1913.gada mainīgus nosaukumus pārdzīvojušo skolu beiguši ap piecpa­dsmit tūkstošiem absolventu.
Skola spējusi pārciest divus pasaules karus, pastāvēt dažādu varu uzspiestos laikos un spējusi dot izglītību jaunajai lauksaimnieku paaudzei, sekojot līdzi nepieciešamajām izmaiņām mācību saturā visām tām izglītības programmām, kurās notiek mācības atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.

Visu tehnikuma izglītības programmu absolvējušie speciālisti atrod darbu ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās tautsaimniecības sfērās.

Vēlos uzsvērt, ka jaunās paaudzes profesionālajā izglītošanā noteicoša loma ir ģimenei, savai atvasei palīdzot izvēlēties profesionālo mācību iestādi.

Neizpratni rada tas, ka Priekuļu tehnikuma nosaukumu paredz mainīt uz Cēsu skolai nesen iedoto nosaukumu. Cēsu pašvaldība patstāvīgi uzturēt šo skolu diemžēl nebija spējīga. Var piekrist, ka abu iestāžu apvienošana nodrošinās optimālu profesionālās izglītības iestāžu skaitu reģionā, kā teikusi ministrijas pārstāve I.Bēr­ziņa, bet nosaukumā abi ietvertie vārdi – tehnoloģijas un dizaina ir vistīrākā tukšvārdība. Pārgudrs skolas nosaukums jau nav noteicošs faktors profesionālās izglītības izcilības veicināšanā. Skolas prestižu nosaka apmācāmo skaits, kas Priekuļu tehnikumā ir gandrīz 500, bet Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolai tikai zem 200, neskatoties uz nesen iedoto izsmalcināto skolas nosaukumu.

Profesionālās izglītības mācību iestāžu nosaukumu mainīšana liecina, ka netiek novērtēts tās līdzšinējais profesionālais veikums. Sava pozitīvā vēsture neapšaubāmi bija gan Jāņmuižas, gan Ērgļu un arī Cēsu Profesionālajai vidusskolai. Ar Cēsu skolas nosaukuma maiņu no 2018.gada 1.janvāra diemžēl nepalielinājās skolas patstāvīga dzīvotspēja apmācāmo trūkuma dēļ.

Neatkarīgas Latvijas Republikas gandrīz 30 pastāvēšanas gados valdības realizētā politika ir novedusi pie iedzīvotāju jaunās paaudzes masveida došanās uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos. Tā rezultātā Latvijā sāk trūkt skolēnu visām esošajām profesionālajām skolām, bet situāciju neuzlabos skolu nosaukumu pārgudra modernizēšana .
Neizprotami ir arī, ka par gatavošanos šo divu skolu apvienošanai Izglītības un zinātnes ministrija neinformēja ne Priekuļu tehnikuma administrāciju, ne arī Prie­kuļu novada domi, kuras teritorijā atrodas tehnikums. Esmu pārliecināts, ka nāksies uzzināt vēl kādas jaunas varbūt savtīgu interešu nianses, kas izrietēs no abu mācību iestāžu apvienošanas procesa.
Lai arī kāds būtu zemteksts šādam pusslepenam darījumam, to rādīs laiks, jo abu mācību iestāžu apvienošana jau ir izlemts jautājums.

Vēlētos dzirdēt Priekuļu tehnikuma absolventu viedokli, vai ir pamatots iemesls no tehnikuma turpmākā nosaukuma izmest vārdu “Priekuļi”, to aizvietojot ar vārdu “Vidzeme”.
___________________________

Redakcijas piebilde. Iepazīties ar skolas izaugsmi un darbību laika gaitā, kā arī gūt informāciju par pasniedzēju un absolventu dzīvi un darbību iespējams skolas muzejā, kura veidošanu 1990.gadā sabiedriskā kārtā pēc savas iniciatīvas uzņēmās skolotājs Aleksandrs Lingarts. Novērtējot šo iniciatīvu, pēc Cēsu rajona Tautsaim­nieku kluba un Cēsu rajona Agronomu biedrības ierosinājuma 1996.gadā skolas muzeja izveidotāju apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Muzejā iesākts veidot arī priekuliešu dzimtu sarakstu, tajā iekļauti absolventi, kurus saista radnieciskas attiecības. Sarakstā iekļauto dzimtu skaits jau pārsniedz tūkstoti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
21

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi