Par ziemu bieži mēdz teikt, ka tā, kā bija mūsu bērnībā, tā gan vairs nav. Kādreiz visi bija ārā, slēpoja, slidoja, slidinājās pa kalniņu, neviens mājās nesēdēja. Bet, lūk, laikā, kad nedrīkst notikt klātienes pulciņi, nav koncertu, kas piepildītu vakarus, arī kafejnīcas slēgtas, pat ciemoties viens pie otra nevaram, ikviens, kam ikdiena paiet mājās pie datora vai pat darbā klātienē, pēc darba vēlas pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārā. Un, pat neskatoties uz to, ka piedzīvojām arī liela sala dienas, cilvēki staigāja, nūjoja, aizsalušās ūdenstilpes bija pilnas ar slidotājiem un hokejistiem, nogāzes tikpat pilnas ar bērniem, kas no tām brauca ar ragaviņām, dažādām veikalā pirktām vai pielāgotām slidināšanās ierīcēm. Šļūca no kalna kā manos skolas laikos. Skaists ir skats uz ezera, uz kura ledus vieta ir gan slēpotājiem, gan slidotājiem, gan zemledus makšķerniekiem un ziemas peldes cienītājiem. Un izrādās, ka arī mūsdienās nebūt nav tā, ka visi grib tikai sēdēt internetā, pie datoriem vai telefoniem, jo redzams, ka sniegotajās dienās ārā ir lieli un mazi.
Pateicoties zemajai temperatūrai un Raunas vidusskolas spelgoņa izaicinājumam, kurā pārbaudīt, kā tikko uzvārīts ūdens, izliets gaisā no krūzītes, pagūst momentā pārvērsties ledus kristālos, arī es beidzot piedzīvoju šo eksperimentu un priecājos kā bērns. Tikai noteikti jāuzmanās, temperatūrai ārā jābūt pietiekami zemai, lai karstais ūdens tiešām piedzīvotu pārvērtības. Nelielos mīnusos šis eksperiments neizdosies. Aukstajā laikā vēl nepaguvu ārā uzpūst ziepju burbuļus, lai novērotu, kā tos pārņem leduspuķes. Tas vēl uzdevums nākamajām dienām, kad temperatūra atkal noslīdēs vairāk zem nulles.
Pasaule joprojām ir tik aizraujoša un brīnumu pilna. Ir tik daudz ideju, ko šādās skaistās ziemas dienās vēl izdarīt – nūjotāji izbauda “zaļos dzelzceļus” ziemas baltumā, tāpat slēpotāji slēpo ne tikai uz kalniem, bet visur, kur vien slēpju ceļi aizved. Vecāki kopā ar bērniem ceļ ne tikai sniegavīrus, bet arī sniega cietokšņus, pikojas, sasaldē ūdeni spaiņos vai mucās un pēc tam veido ledus laternas ar gaismiņām, ziņkārīgie pēta dzīvnieku pēdas sniegā. Daba radījusi arī skaistus dabas veidojumus – leduskritumus; tāpat atbilstošā temperatūrā mežos uz koku stumbriem un zariem vērojama tāda parādība kā ledusmati, bet var pētīt arī neatkārtojamos leduspuķu rakstus logu rūtīs, arī to daudzveidība ir pārsteidzoša. Un var arī vienkārši pa draugam savam ceļa biedram uzpurināt no koka sniegu vai izveidot eņģelīti sniegā. Iespējams ir viss. Lai tik snieg!
Komentāri