Laikam jau tas ir sācies. Tiesa, daudz ātrāk, nekā daudzi bija iedomājušies un cerējuši. Un tas, kas daudzviet jau notiek, ir – gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. Tās gan tikai nākamgad 3.jūnijā, bet spriedze kā veselīgā tējas sēne burkā sāk augt. Tējas sēnei barībai vajag tēju un cukuru, priekšvēlēšanu gaisotnes radīšana var sākties bez skaitļu vētīšanas, reālu kļūdu meklēšanas un racionālām domām.
Šķiet, tai nevajag pat kādu īpašu smaržu vai ziedus noformējumā kā, piemēram, tulpes Sieviešu dienā. Šo gaisotni rada vārdi, kas veido stāstus. Bieži vien no fantastikas vai fantāzijas pasaules, jo tie labāk iederas, lai “celtu gaismā” pagātnes (parasti gadus trīs, dažkārt arī 25 un pat 70 vecus) notikumus, kurus saprātīgs cilvēks šodien nevar mainīt. Tikpat labi der nākotnes paredzēšana, jo sapņošana taču atklāj bagātu dvēseli, prasmi reālo padarīt sirreālu. Latvieši visos laikos bijuši ideālisti, sapņotāji, viņiem patīk pasakas. Īpaši tās no brīnumu sērijas. Nereālās pasaules patikšanas gēns tik viegli nezūd, lai kādi vēji pūtuši.
Ja gribi uzzināt par sevi patiesību, mēģini iet politikā, pretendē uz kādu amatu, un nevajadzēs lauzīt galvu. Līdzcilvēki cits caur citu visu pateiks, un gan arī stāsta varonis reiz to uzzinās. Pamazām vien, pat lēnāk nekā drīkst braukt pilsētas māju iekšpagalmos, informācijas druskas lidinās pa pagastiem un pilsētām. Nevajag pat bezvēju, lai tās nosēstos.
Lūk, viena novada vadītājs izrādās ļoti ieinteresēts, lai mazajā pagastā strādā tieši tas uzņēmējs, kurš kaimiņiem nepatīk, jo ātri brauc un rada putekļus. Viņš, saprotams, arī izkalpina cilvēkus, liek strādāt, neļauj pat uzpīpēt. Zinātājs informē, ja novada vadītājs neko nebūtu saņēmis, šajā vietā viss būtu citādi. Galvenais – darbs un lielākas algas.
Darbs un algas visticamāk arī būs tas, ko vēlētāji gribēs dzirdēt solījumos. Jau tagad dažā pagastā dažs aktīvists, kura vārds noteikti būs deputātu kandidātu sarakstā, cenšas patraucēt kaimiņa uzņēmējdarbību, lai būtu redzams pierādījums, ka dome jau neko nokārtot nespēj.
Maldināšanai labi noder arī stāsts, ka tagadējais novada vadītājs noteikti te nestrādās, ka jau sarunāts darbs kaut kur Rīgā vai Parīzē, ka droši zināms, ka par priekšnieku novadā neies. Jādomā, kuru gudro galvu likt vietā, jo tā strādāt kā līdz šim vairs nedrīkst. Laupīts un zagts, izsaimniekots! Lai stāsts izklausītos pret vēlētājiem vardarbīgāks, labi iederas kādi konkrēti nosaukumi – piemēram, māja Baltezerā, “Toyota RAV4”, atpūta Malaizijā, bērni studē ārzemēs…
Smieklīgas fantāzijas? Nē! Tā runā. Un traģiskākais, ka teiktajā ieklausās un stāsta tālāk. Kā lai netic, ja kaimiņiene, kura vienmēr visu zina, teica un viņai to kāds no domes pačukstējis. Runājot šīs neķītrības gan kā pants slepenos Ministru kabineta noteikumos tiek nodeklamēts: “Tālāk nestāsti!” vai arī gluži otrādi: “Tas cilvēkiem ir jāstāsta. Redz, kā mēģina aizmālēt acis!”
Dilentantisms, dzīvošana pagātnē, arī nezināšana un lietu kārtības neizpratne daudziem liedz reāli, atvērtām acīm paskatīties un arī ieraudzīt, kur pats dzīvo, atcerēties, kā bija pirms gadiem. Noliedzot, noniecinot visu, ko citi izdarījuši, ievērības cienīgs būsi tikai starp tādiem pašiem kā pats. Sabiedrībai ar saprašanu viss ir kārtībā. Vismaz tā gribas domāt. Bet pasakas, fantastikas un fantāzijas stāstus labāk izdot grāmatā, lai nākamajām paaudzēm ir, ko palasīties. Ja gadās detektīvs – gan jau būs izmeklētāji un tiesa pateiks patiesību. Ne to, ko perspektīvais deputāta kandidāts par sevi nezina.
Līdz pašvaldību vēlēšanām gads un divas dienas. Kādam varbūt jāsāk strādāt!
Komentāri