Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Viss ir tepat

Sarmīte Feldmane
07:52
23.04.2019
18

Pasaules griežas aizvien ātrāk. Ar to, ka to saprotam, ir par maz, jo uz vietas tur pieredze, paša dzīves patiesības. Par globālo sasilšanu, klimata izmaiņām runā katru dienu. Kāds baida, cits mēģina pierādīt sekas, vēl cits skaidro cilvēku pašu vainu. Nu un tad, es jau viens neko nodarīt nespēju, tie citi. Bet pasaulei vienalga, tā griežas savā izraudzītā ātrumā.

Gadsimtu gaitā, mainoties tehnoloģijām, mainījies arī cilvēku dzīvesveids. Sabāzti daudzstāvu kastītēs, cilvēki bauda dzīvi, kurā ir pasargāti no dabas pāridarījumiem. Vismaz no maziem – sala, lietus -, bet no vētrām, plūdiem aizvien nav spējīgi izsargāties. Dabai savi likumi un arī noteikumi. Tā nedzird ne vaimanas, ne slavas dziesmas. Piemēram, lietainai vai karstai un saulainai vasarai.

Lai gan aprīlis vēsturiski saistās ar pavasara paliem, tie jau aizskrēja pirms mēneša. Meteorologi vēsta, ka patlaban ūdens līmenis upēs ir krietni zemāks par normu. Tas vēl aizvien saistīts arī ar pagājušajā gadā piedzīvoto sausumu. Un lēna ūdens līmeņa pazemināšanās turpināsies.

Te ietekme redzama uzreiz – bija pārāk sauss, un daba tik ātri neatdzeras -, sekas jūtamas ne tikai dienas un mēnešus. Kā būs šovasar, pat meteorologi nesteidz prognozēt.

Jācer, mūs negaida kas līdzīgs kā Uzbekistānā. No kādreizējā pasaules ceturtā lielākā ezera – Arāla jūras – pāri palicis vien rēgs. Ezers samazinājies par 90 procentiem, kad to apgādājošas upes tika novirzītas, lai dod ūdeni kokvilnas laukiem. Jūrai izgarojot, vējš līdz pat Skandināvijai un Japānai aiznes sāļas smiltis. Lai novērstu cilvēka izraisītās ekoloģiskās katastrofas sekas un apturētu pārtuksnešošanos, valdība cenšas izžuvušo jūras gultni pārvērst auglīgā augsnē. Lai uzlabotu vides situāciju, sākta kādreizējās jūras gultnes miljons hektāros, kas ir trešdaļa no tagadējā tuksneša, apstrādāšana. Tiek stādītas plūmes, vīnogulāji, ābeles, aprikozes, ķirši.

Cilvēkam patīk būt ņēmējam, patīk, ka tam kalpo, ka var pakļaut, ka daba darīs pēc viņa prāta. Bet tā nenotiek. Daba prot cilvēku padarīt par muļķi. Kaut vai apmaldināt mežā, kā notika ar 56 gadus vecu vīru Kandavas pusē. Viņš aizgājis uz desmit kilometrus attālo kaimiņciemu un nopircis kazu. Iegājis mežā un aizmidzis, kad pamodies, nesapratis, kurp jāiet. Labi, ka sazinājās ar meitu, iesaistījās policija un vīrieti atrada. Izrādās, baltā kaza palīdzējusi, jo bijusi redzama pa gabalu.

Esam paši par sevi, esam lieli, diži. Bet tepat līdzās ir kas varenāks, spēcīgāks un ātrāks. Vairs neprotam atrast ceļu uz mājām, slavējam to, kas priecē šodien, bet var atnest neizlabojamas sekas.

Sākas pavasaris, daba dara brīnumus. Tā pelnījusi, lai uzgavilējam pumpuriem, ziediem, upītes straujtecei, pasaule taču griežas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi