Pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kad sāka runāt, ka arī Latvijā jābūt iespējai rīkot pašvaldību referendumus. Pie likumprojekta politiķi ik pa laikam atgriezās, bet tā arī neizdevās vienoties.
Galvenokārt jau par to – ko tad referendumos apspriest. Tagad var teikt, ka Saeimā jautājums, lai gan lēnām, tomēr iegūst noteiktas aprises. Kad likums par referendumiem varētu stāties spēkā, gan nav skaidrs.
Arī portālā “Mana balss” tiek vāktas balsis, lai rosinātu Saeimu pieņemt likumu par pašvaldību referendumiem. No vajadzīgajām desmit tūkstoš balsīm diezgan ilgā laikā savāktas tikai nedaudz vairāk par pusotru tūkstoti.
“LR Satversmes 101. pantā ir noteikts, ka ikviens Latvijas pilsonis likumā paredzētajā veidā var piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību referendums veicinātu šī Satversmes panta iedzīvināšanu praksē, jo pašlaik iedzīvotāji pašvaldības darbu var ietekmēt, tikai piedaloties pašvaldību vēlēšanās. Ar šo iniciatīvu es vēlos uzlabot iedzīvotāju lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos,” uzsvēruši iniciatīvas ierosinātāji, atgādinot arī, ka “ caur pašvaldību referendumu varētu risināt jebkādus jautājumus, kas skar pašvaldību, rosināt domes atsaukšanu. Lai rosinātu pašvaldību referendumu, būtu nepieciešams savākt desmit procentus no iepriekšējo pašvaldību vēlēšanās nobalsojušo vēlētāju skaita attiecīgajā pašvaldībā”. Vēl arī piebilsts, ka pašvaldību referendumi veicinātu lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos pašvaldības politikas veidošanā, pārvaldes struktūra kļūtu demokrātiskāka.
Par referendumiem skeptiski ir pašvaldību vadītāji. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins: “Referendumā dome var noskaidrot sabiedrības viedokli. Un tas ir labi. Taču tautas balss arī var apstādināt attīstības projektus. Sabiedrisko telpu viegli var ietekmēt daži cilvēki. Var iznākt, ka kādu jautājumu ir izvērtējuši zinātnieki, profesionāļi un risinājums tiek virzīts, lai to īstenotu, bet daži domas līderi, kuriem, ļoti iespējams, personīgu apsvērumu dēļ tas nepatīk, uzjundī citus. Vai tie, kuri iebilst, ir iedziļinājušies jautājuma būtībā?
Gudrā sabiedrībā viedokļu dažādībā tiek atrasts labākais risinājums. Vai tādi esam? Vai mākam paspert soli pretī citam viedoklim, nolikt malā ambīcijas un intereses?
Spilgts piemērs ir māju siltināšana. Ir jāgūst 51 procenta mājas iedzīvotāju piekrišana, lai to darītu. Cik daudzās mājās atrodas kāds populists, kurš prot pārliecināt citus, cik būs slikti, ja to darīs! Pārliecināt par pretējo ir ļoti sarežģīti, jo argumenti un fakti šos cilvēkus neinteresē.
Ar katru gadu aizvien vairāk jūtams, kā cilvēki atsvešinās no vietas, kur dzīvo, no sava pagasta, novada, pilsētas. Cilvēki nejūtas piederīgi kopienai, aizvien biežāk svarīgākais ir tikai viens – lai man būtu labi, ērti, izdevīgi. Dziedot korī, taču ieklausāmies blakus dziedātāja balsī, jo tikai kopā dziesma skanēs. Jābūt kopības sajūtai, tad arī uz problēmām paskatīsimies citādi. Latvijā nopietni jādomā, kā saliedēt sabiedrību. Ar svētkiem vien ir par maz.
Mazos novados jau dome labi zina gan iedzīvotāju vēlmes, gan to, kas daudziem nebūtu pieņemams. Par to, ko pašvaldība dara, vietējie tiek informēti. Tiek rīkotas publiskās apspriešanas, un ir prieks, kad izskan kāds ierosinājums, viedoklis. Sabiedrība ir neaktīva. Bieži vien atmostas, kad lēmums jau pieņemts, lai gan pirms tam par to daudz runāts.
Būtiski – kādus jautājumus lemt referendumā. Ja domes darbs neapmierina, reizi četros gados katram iespēja kaut ko mainīt.”
Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs: “Vispirms jau tie nedrīkst būt visatļautības referendumi. Ja nebūs skaidri pateikts, par kādiem jautājumiem drīkst lemt referendumā, var gadīties, ka tiek nobalsots par loģikai pretējiem risinājumiem. Pašvaldība regulāri aicina iedzīvotājus iesaistīties, paust viedokli par dažādiem novada attīstībai svarīgiem jautājumiem. Interese? Diemžēl… Kad lēmums pieņemts, gadās, ka kādam ir iebildumi, jo tas skar viņu personīgi. Kaut vai, piemēram, iela izbūvēta pārāk tuvu viņa mājas žogam. Tas nekas, ka tā tur bijusi vienmēr.
Bieži aizmirstam, ka, lai kaut izdarītu, nepietiek tikai ar mērķi un vēlēšanos. Ir jābūt zināšanām un arī naudai. Bet, kad sāk runāt par naudu, tad viedokļu netrūkst un tas deķītis vienkārši izšķīst. Arī referendumi taču nemaz nebūs tik lēti. Vienmēr būs jautājumi, kurus vietējā vara līdz niansēm apspriedīs ar iedzīvotājiem, bet, domājot par vairākuma interesēm, vienmēr kāds paliks neapmierināts.”
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents: “Arī tagad iedzīvotājiem ir iespēja paust savu viedokli. Likums par pašvaldību referendumiem tikai sagrozīs galvas. Lielās pilsētās cilvēki ir aktīvāki, nelielas grupas uzņemas paust daudzu viedokli, parasti kaut ko aizstāvot vai esot pret kaut ko. Bet bieži vien tas tiek pārspīlēts, pārprasts, ne īsti objektīvi iztulkots. Daudzas labas ieceres diemžēl ir sadragātas pret kādu zemūdens akmeni, par kuru pat neviens nav iedomājies. Sākotnēja doma bijusi pavisam cita, bet publiskajā telpā izskan kas pilnīgi cits. Kāpēc cilvēki aktīvi iebilst pret kādu domes ieceri? Diemžēl nereti savu ambīciju un interešu vadīti, nevar noliegt, ka varbūt ir arī kāds pasūtījums.
Ir sabiedrībā cilvēki, kuri aktīvi, kuriem ir pareizs viedoklis visos jautājumos. Galvenais, lai ir tēma un varētu būt pret. Protams, prieks, ka ir aktīvi cilvēki, kuri argumentēti aizstāv savu viedokli, piedāvā risinājumus, bet viņus diezin vai referendumā sadzirdēs. Vai jāizdomā kas jauns, ja nemākam izmantot to, ko jau likumi paredz?”
Komentāri