Jau vairākus gadus ik palaikam izskan runas, cik videi kaitīgi ir plastmasas maisiņi. To arī neviens nenoliedz, taču tie ir tik ērti, ka uzreiz pat grūti iedomāties, kā varēs iepirkties, ja mazo vai lielo plastmasas maisiņu nebūs.
2015.gada 18. maijā stājās spēkā ES direktīva, kas paredz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu. Šis direktīvas normu pārņemšanas termiņš nacionālajā likumdošanā ir šā gada novembris. Valstis ir tiesīgas izvēlēties savus pasākumus mērķa sasniegšanai. Pieņemtā direktīva paredz, ka līdz 2017.gadam uz pusi jāsamazina vienreizējai lietošanai paredzēto plastmasas maisiņu daudzums, līdz 2019.gadam to lietojumam jāsarūk jau par 80 procentiem. Katrā valstī izlietoto plastmasas maisiņu daudzums, atkarībā no iepirkšanās paradumiem, ir atšķirīgs. Lielākais patēriņš ir Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Bulgārijā – 460 maisiņi uz vienu cilvēku gadā, bet mazākais Dānijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē un Luksemburgā – aptuveni 100. Latvijā vidēji tiek izlietoti 190 maisiņi gadā uz vienu cilvēku.
Eiropas valstu iedzīvotāji patērē aptuveni 100 miljardus plastmasas maisiņu gadā. Tie ikdienā, iepērkoties veikalos arī Latvijā, jau gadu desmitiem kļuvuši par neatņemamu iepakojuma sastāvdaļu. Kur gan likt tomātu, divus sīpolus, sveramās konfektes, trauciņu ar krējumu? Un vēl daudz ko citu? Protams, plastmasas maisiņā. Cik to tiek patērēts, pēc tam izmests, ir neaptverami saprast. Tikai Vidusjūrā vien peldot apmēram 250 miljardi plastmasas daļiņu, kuru kopsvars sasniedz 500 tonnu. Jūras iemītnieki ar šīm daļiņām var aizrīties, tās norijot nejauši vai noturot par barību. Plastmasa sadalās sīkos gabaliņos, un tā var piesārņot augsni un ūdensceļus, jo ražotāji tai mēdz pievienot, piemēram, noturīgus organiskos piesārņotājus. Par kaitīgumu viss ir zināms ne tikai zinātniekiem, vides aktīvistiem, arī teju katram, kurš to izmanto. Protams, bija jāpaiet laikam, lai saprastu, ka plastmasas maisiņu nav prāta darbs dedzināt krāsnī vai ugunskurā. Bet pienāca brīdis, kad lielākā daļa sabiedrības tomēr saprata.
Lai samazinātu plastmasas maisiņu patēriņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus tirdzniecības vietās. Vienlaikus VARAM atbalsta Latvijas Tirgotāju asociācijas ierosinājumu, ka jāsaglabā vienīgi iespēja izsniegt ļoti vieglās plastmasas maisiņus gadījumos, kad tie nepieciešami higiēnas ievērošanai vai sveramu pārtikas preču iesaiņošanai.
Latvijas Tirgotāju asociācijas padomes loceklis Mārtiņš Šablovkis atgādinājis, ka plastmasas maisiņus reāli par brīvu tirgotāji nedod jau sen, bet bez maksas ir tikai pavisam plānie, kur ielikt augļus, dārzeņus vai, piemēram, saldos sieriņus. Ja šie maisiņi vairs nebūs par brīvu, tad lielie tīkli pelnīs vēl vairāk, prasot par katru kaut vai vienu centu. Protams, ir jāatšķir maisiņš, kas ir domāts preces pārnešanai, no tā, kas ir paredzēts iepakošanai, jo tas materiāls ir ierēķināts preces cenā.
To, kas sagādā ērtības, ātri pieņemam un slavējam. Bet ērtais un parocīgais izrādās videi un tātad arī pašam kaitīgs. Atteikties no ierastā nav viegli. Eiropas Komisijas vides komisārs Janušs Potočniks uzsvēris: “Pirms 50 gadiem par vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņiem nebijām pat dzirdējuši. Bet tagad tos lietojam dažas minūtes un piesārņojam vidi uz vairākiem desmitiem gadu. Tomēr patlaban sabiedrība aktīvi vēlas šo situāciju mainīt. Lai panāktu šī jautājuma politisko virzību, kas palīdzēs pārtraukt smacēt dabu, mums ir vajadzīgi pēc iespējas daudzu cilvēku viedokļi.”
Pastāv vairāki piedāvājumi, kā risināt šo plastmasas atkritumu problēmu. Iespējama ir papildu samaksa par maisiņu lietošanu vai pat nodokļa uzlikšana. Varbūt pārāk maz tiek popularizēts iepakojums, kurš noārdās bioloģiski.
Cilvēks ātri pierod pie visa. Gan tad, kad viņam izskaidro, ka tas nav labi un prātīgi, gan tad, kad vienkārši kaut kā vienu dienu vairs nav.
Komentāri