Klausos un brīnos, par ko tik cilvēki ”cepas”, kas tik viņiem nav rūpju un raižu iemesls. Nereti, meklējot informāciju, cilvēki uzsvēruši – tikai nelasi komentārus, nebojā garastāvokli, taču, ja dota iespēja izteikties, tad kāpēc lai to neizmantotu?
Daudziem tūkstošiem cilvēku tagad liela smeldze pēc Pasaules kausa izcīņas pirmās pusfināla spēles, kas beidzās ar sabiedrību šokējošu Brazīlijas zaudējumu Vācijai 1:7, taču manā izpratnē tas nav nekas pārsteidzošs, jo spēle ir spēle, jārēķinās, ka iznākums tāpat būs par labu tikai vienam. Ja jau mēs vienmēr zinātu – paredzētu, kurš būs uzvarētājs, tad jau pavisam zustu sacensību jēga.
Šajā sakarā izskanējis, ka tieši Vācijas un Brazīlijas spēle šā gada Pasaules čempionāta pusfinālā futbolā ir labojusi ne tikai sportiskos, bet arī sociālos rekordus. Spēles laikā, 90 minūtēs, līdzjutēji nosūtīja apmēram 35,6 miljonus ”tvītu”, kas ir absolūts sporta notikuma rekords Twitter sociālajā vietnē. Saprotams, ka daudziem gribas izteikties, izkliegt savu sāpi. Un šis ir tas spilgtākais piemērs, kā cilvēkiem pievērst sev plašāku uzmanību, jo katrs domā – mans viedoklis ir svarīgs un vērā ņemams. Novēroju, ka starp vaimanātājiem netrūkst arī tādu, kas par šo notikumu pajoko, sakot, ka tagad Brazīlijā aizliegts sakāmvārds ”Septiņas reizes nomēri, vienreiz nogriez”. Arī es labprāt pasmaidu par to, jo laikam esmu pavisam tālu no futbola kaislībām Brazīlījā.
Cilvēki ”cepas” arī lokālā mērogā. Domāju, vēl ilgi nerims diskusijas par ieceri Gaujas nacionālajā parkā atjaunot meža biotopus, cērtot un dedzinot. Arī tur ir savi plusi – cilvēkiem būs, ar ko nodarbināt prātus, bet medijiem, ko darīt.
Aizdomājos, kas tad mani tā no sirds satrauc? Patiesi skumdina fakts, ka konkursā ”Sējējs 2014” starp izvērtējamām saimniecībām nav vēsturiskā Cēsu rajona lauksaimnieku, kaut gan zinu, ka arī mums netrūkst ievērības cienīgu zemnieku, kas lauku darbos ir ar maksimālu atdevi, kas būtu pelnījuši, lai viņu darbs tiek vismaz pamanīts. Lai nu kā, bet konkursam tomēr sekošu – mans favorīts būs SIA „Nagi un ragi” no Balviem, jo nosaukums vien ir tā vērts!
Tāpat varu “cepties” arī par to, ka uz ielas mani aptur kāda sieviete un pārmet kaķu nepieskatīšanā – atstāšanā dzīvoklī bez uzraudzības, bet man ir jāpasmaida, nevis jājūtas vainīgai, jo mājdzīvnieku man Cēsīs vispār nav. Kā izrādījās, mani sajauca ar kādu citu kaimiņieni. Kā saka – ja tevi sajauc ar kādu, tad būsi bagāts! Kaut nu tā būtu! Un kas vēl? Ļoti vēlos aiziet uz kino (jo Cēsīs tas taču ir!), bet, kopš kinoteātra atvēršanas, cik man zināms, tur ir bijis klusums. Pameklēju informāciju internetā – no nedēļas beigām kinoteātris tomēr būs atvērts. Vismaz trīs filmas tuvākajā laikā tiks izrādītas. Uz vienu varētu aiziet gan, bet man gribas piebilst, ka, piemēram, “Kino Gaisma” Valmierā tādā pašā laika periodā piedāvā plašāku repertuāru. Tas nozīmē, ka Cēsīm vēl ir, kur augt!
Tā nu cilvēka dabā ir iekārtots, kāds noklusē savu sāpi, cits ir gatavs to paust skaļi. Viedokļu dažādība tomēr padara dzīvi
interesantu, tas nu gan ir skaidrs. Ilze Fedotova
Komentāri