Tā par laika apstākļiem saka tie, kuri darbojas tūrisma biznesā, jo jau sen visiem skaidrs, ka Latvijā tūrisma un aktīvā tūrisma jomu tie ietekmē ļoti jūtami. Ziemā bez sniega un aukstuma nevar darboties slēpošanas kompleksi, vasarā bez siltuma tukšāks un klusāks ir kempingos, bet upēs, ezeros redzams mazāk laivotāju.
Aptaujātie tūrisma pakalpojumu sniedzēji atzīst, ka nosacītā sezona tā īsti vēl nav sākusies. Kempinga – laivu bāzes “Žagarkalns” pārstāvis Vadims Kameņevs stāsta, ka šobrīd kempingā iegriežas tie ārzemnieki, kuri jau kādu laiku ir ceļā, kuriem nākas samierināties ar laika apstākļiem: “Protams, vietējo atpūtnieku plānus aukstais laiks jūtami ietekmē, neviens negrib gulēt teltī. Arī braukt ar laivām šādā laikā cilvēki īsti nevēlas. Jāatzīmē arī , ka siltums maijā iestājās ļoti vēlu, cilvēki steidza paveikt darbus piemājas dārziņos, tāpēc mums pirmās karstās dienas bija mierīgas.”
Taču, neraugoties uz laika apstākļiem, komanda ir gatava darbam, tiek domāts arī par attīstību. Jau ierasto laivu un plostu nomu papildinājis jauns piedāvājums – SUP dēļu noma, kas Latvijā kļuvusi par tādu modīgu nodarbi.
“Par šo piedāvājumu sākām domāt jau pirms dažiem gadiem, kad tie tikko parādījās Latvijā, taču bijām mazliet piesardzīgi. Tagad, redzot, ka SUP dēļi ieguvuši lielu popularitāti, iekļāvām tos arī savā piedāvājumā, tad jau redzēs, kāda būs interese.
Grupām, kur cilvēkiem nav lielas pieredzes supošanā, piedāvājam dēļus nogādāt Raiskuma ezerā, lai viņi varētu braukt tur, bet pieredzējušākie var izmēģināt braucienu pa Gauju, piemēram, posmā no Jāņarāmja līdz Cēsīm, kas ir mierīgs un ļoti gleznains. Paši izbraucām, pārbaudījām, problēmu nav, ir interesanti, un ceram, ka arī cilvēkiem patiks,” saka V. Kameņevs un piebilst, ka pēdējos gados jūnijs nav pārāk lutinājis uzņēmumus, kas piedāvā aktīvo atpūtu uz ūdens. Īstā sezona ir jūlijs, augusts.
Tiem ārzemju ceļotājiem, kuri apceļo Eiropu kemperos, svešs nav kempings “Apaļkalns” Raiskuma ezera krastā. Kempinga īpašnieks Juris Leimanis bieži piedalās tūrisma izstādēs, lai reklamētu ne tikai sevi, bet Latviju kopumā, un šis darbs sāk nest augļus, tiesa, arī tos šogad ietekmē laika apstākļi. Tie, kuri braukā pa Latviju, būs pamanījuši, ka kemperu uz ceļiem maz, arī Cēsīs tie redzami nedaudz.
J. Leimanis atzīst, ka arī vietējie tūristu atpūtas iespējas izmantojuši maksimums divās nedēļas nogales, kad laiks bija siltāks: “Šajā pavasarī vēss laiks bija visā Eiropā, tas ietekmējis arī ārzemju tūristu skaitu. Manuprāt, liela daļa ceļotāju gaida silto laiku, lai dotos ieplānotajos braucienos. Jāsaprot, ka šajā pasaulē viss ir mainīgs, tāpēc jāpieņem situācija tāda, kāda tā ir. Laika apstākļus nav iespējams prognozēt tālākā periodā, un, kā saku atbraucējiem, kuri arī sūdzas par slikto laiku, tas ir vienīgais, ko nevaru ietekmēt un mainīt.
Taču nevienam jau nav jaunums, ka Baltijā laika apstākļi jūtami iespaido tūrisma biznesu. Ar to jārēķinās gluži kā lauksaimniekiem, kuriem laiks ražu var ietekmēt vēl vairāk nekā mums.
Protams, tas liek vēl un vēl pārdomāt par veicamajām investīcijām. Lai darbotos un investētu, šim darbam no sirds jāpatīk, to nevar uztvert tikai kā biznesu. Tajā jābūt iekšā līdz galam, un man patīk šī lieta. Bet attīstībai jābūt nemitīgi, uz vietas palikt nevar, ar maziem solīšiem jāiet uz priekšu.”
Arī atpūtas kompleksa “Chillup”, kas atrodas Alauksta ezera krastā, īpašnieks Uvis Avens neslēpj, ka šis gads pagaidām neiepriecina: “Līdz šim pie mums piestāj tikai kemperi caurbraucot, lai pārnakšņotu, bet atpūtnieku, kuri brauktu makšķerēt, peldēties, braukt ar supiem, laivām, nodarbotos ar veikbordu, nav. Aizvadītās nedēļas nogalē pat makšķernieku ezerā tikpat kā nebija, jo lielais vējš nevilināja doties Alaukstā. Ja pilsētā to vēju varbūt tik ļoti nejūt, pie ezera tas ir īpaši nemīlīgs.
Šobrīd var teikt, ka turpinām gaidīt sezonu, bet, jo tā vairāk attālinās, jo lielāks risks atpelnīt veiktās investīcijas. Tāpēc var teikt, ka esam novilkuši rokas bremzi, lai redzētu, kā viss attīstīsies. Sezonai sākoties, uzturēšanas izmaksas jau veidojas, bet ieņēmumi vēl ne. Taču uz vasaru skatāmies cerīgi, jo kaut kad taču laikam vajadzētu iegriezties vasarā. Lai gūtu lielāku atpazīstamību, esam iestājušies Latvijas Kempingu asociācijā, mūsu kempings ir Baltijas kartē, un jau esam pārliecinājušies, ka kemperu braucēji mūs atrod. Atliek gaidīt un cerēt, ka vasara tomēr atnāks.”
Komentāri