Tas jau sen zināms, ka nav nevienas valsts pasaulē, kur iedzīvotāji slavētu vai vismaz būtu apmierināti ar nodokļu sistēmu. Protams, daudz kas atkarīgs no audzināšanas. Ja ieaudzināta izpratne, ka nodokļi, lai arī kādi tie ir un cik muļķīgi šķiet, ir jāmaksā, tad sabiedrības loceklis dara to, kas jādara, – maksā. Pie mums laikam tikai slavas kārs jūtūbers atļausies paslavēt nodokļu sistēmu, jo zina, ka daudzi paudīs viedokli, ka teiktais aizkaitinās.
Par nodokļiem un ēnu ekonomiku tiek rīkotas konferences, izstrādāti pētījumi, notiek diskusijas. Pēc pēdējiem pētnieku mērījumiem Latvijas ēnu ekonomikas indekss ir 23,9%. Jau trešo gadu tas ir gandrīz nemainīgs un neuzrāda tendenci izkustēties no stagnācijas. Kopš 2009. gada lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis 2010. gadā – 38,1% no IKP –, mazākais 2016. gadā – 20,7%. Nākamajos divos gados ēnu ekonomika atkal pieauga, un 2019. gadā tā saruka tikai nedaudz.
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā ēnu ekonomika pērn samazinājusies par 0,5 procentpunktiem – līdz 18,2%, bet Igaunijā – par 2,4 procentpunktiem līdz 14,3%, liecina jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”.
Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka paudis viedokli, ka tas, ka Latvijas ekonomikā, kura kopš 2016. gada ir augusi, ēnu ekonomika tikpat kā nav cietusi zaudējumus, nav labs signāls. Ēnu ekonomikai vajadzēja mazināties – uzņēmējiem kļūst labāk, iedzīvotāji it kā labāk dzīvo. “Ja nespējām ēnu ekonomiku samazināt, kad ekonomika attīstījās, tagad to izdarīt būs ļoti grūti, ja ne neiespējami,” secina pētnieks un domā, ka 2020., 2021. un varbūt arī 2022. gadā būs diezgan slikti rādītāji.
Lielākā problēma Latvijā joprojām ir aplokšņu algas. Nelegālā nauda un aplokšņu algas veido 44,1% no ēnu ekonomikas. Aplokšņu algu maksājumi kaimiņvalstīs 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, ir samazinājušies – Igaunijā par 5,2 procentpunktiem, Lietuvā par 1,4 procentpunktiem –, taču Latvijā tie pieauguši par 0,8 procentpunktiem.
Ārkārtējā situācija arī parādīja, cik daudzi nemaksā nodokļus vai maksā no minimālās algas un lepojas, ka pārējo saņem aploksnē un tātad nopelna vairāk. Viendienīšu domāšana un patērētāja filozofija. Man pienākas, citiem mani jāuztur! Pats kopējā valsts kasē nav gatavs iemaksāt vai arī tikai tik, lai skandētu: “Es taču maksāju nodokļus!”
SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs uzskata: “Ja objektīvi salīdzinām, kas veido uzņēmumu konkurētspēju, Latvijas problēma, kāpēc atpaliekam no igauņiem un lietuviešiem, nav nodokļu likmes. Problēma sākas tur, kur kāds uzņēmējs maksā nodokļus un kāds nemaksā.” Nav jau runa par to, cik lieli vai mazi ir nodokļi, bet gan to, ka par nodokļu nemaksāšanu pienākas sods. Svarīgi, lai visi maksātu nodokļus.
K.Danēvičs vēl piebildis, ka tāpat ir būtiska godīga vide, kurā uzņēmējs konkurē ar savu talantu, nevis labiem sakariem, zināšanām, kam iedot kukuli, kā nesamaksāt nodokļus.
Bez nodokļiem labāk nedzīvosim. Valsts attīstību nevērtē pēc miljonāru skaita. Tikai godīgu cilvēku valsts var būt turīga.
Komentāri