Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Viegli būt laimīgam

Sarmīte Feldmane
07:20
29.03.2018
25

Prieks, kur rodies, laime, kur kavējies? Nekā skaista apkārt, ja nu vienīgi dubļi un sāls uz ceļiem. Vien nīgrums, neapmierinātība cilvēku sejās un brīžam līdzīgi smaidam savilktas lūpas: “Lai jums jauka diena!” Beigu beigās, vai tad ir slikti? Citiem klājas vēl sliktāk. Bet patiesībā, kāda man daļa par citiem, dzīvoju šodien un te.

Un tāds krēslains noskaņojums neliek mieru. Vajag tikai pamurmināt, cik slikta dzīve, bet skaidrs – labāka un gaišāka tā nekļūs. Tomēr kopumā vidējam latvietim tā vis nav. Šogad Latvija Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) veidotajā pasaules laimes indeksā ieņem 53.vietu no 156 vērtētajām valstīm. Pērn bijām 54., vēl pirms gada 68.vietā. Vai tas slikts rādītājs, zinot, ka ar prieku neplātāmies, par laimi skaļi nerunājam? Vai jau teikt, ka eksperti, kuri izdarīja šādus secinājumus, man personīgi nepajautāja, bet tas taču situāciju nemaina. Mērot cilvēku personīgo apmierinātību, dzīvi valstī, veselības datus, iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, paredzamo veselīgas dzīves ilgumu, pastāvošo sociālā atbalsta sistēmu, korupcijas līmeņa uztveri un vēl daudz ko citu, esam ierindoti ne jau saraksta lejasgalā. Un mums blakus ir Japāna.

Noteikti ne vienam vien ir pārsteigums, ka Igaunija pasaules laimes indeksa rindā ir 63.vietā. Jocīgi, jo kaimiņos taču viss ir labāk, sakārtotāk, ja nu vienīgi alkohols dārgāks. Lietuvieši iemanījušies būt 50.vietā. Tas gan turpat vien ir, taču skaidrs, ka viņi kaut ko māk labāk un dzīvo laimīgāk.
Cik nav dzirdēts, ka Latvijā dzīve depresīva, jo trūkst saules, laiks gada lielāko daļu pelēks. Cik gan laimīgs var būt cilvēks, ja citur pasaulē silts un saulains, bet pie mums drēgns un slapjš? Taču gluži pretējās domās ir somi un pārējo Ziemeļvalstu iedzīvotāji. Laimes indeksā pirmajā vietā ir Somija, tai seko kaimiņvalstis. Pērn pirmajā vietā bija Norvēģija.Vai nav jauki – mums kaimiņos, tepat aiz jūras, dzīvo laimīgākie cilvēki. Somi augstu novērtējuši labu piekļuvi dabai, izglītības sistēmu un drošību. Somijai laimes ziņā pa pēdām seko Norvēģija, Dānija, Islande un Šveice. Laimīgāko valstu desmitniekā iekļuvusi arī Nīderlande, Kanāda, Jaunzēlande, Zviedrija un Austrālija. Dānija, Norvēģija un Zviedrija regulāri nokļūst pētnieku uzmanības lokā – izrādās, vairākos pētījumos šīs zemes tiek uzskatītas par pašām laimīgākajām. Kas tad šo valstu iedzīvotājus dara tik laimīgus? Pētnieki atzinuši, ka tas ir ne tikai augstais dzīves līmenis, bet arī noteikti principi, kuri ļauj priecāties par dzīvi.

Lai gan finansiālajai stabilitātei ir liela nozīme pasaules iedzīvotāju laimes izjūtā, pētījuma autori norāda, ka laimes sajūtas galvenais faktors nav valsts un viņu personīgā finansiālā situācija, jo, piemēram, ASV ienākumi pakāpeniski pieaug, bet cilvēku laimes izjūta sarūk.
Tāda nu ir tā laime. Ne to izmērīt naudā, ne saules gaišumā pie debesīm. Vienīgi attieksmē. Pret visu, kas apkārt. Un sevi!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
21

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi