Administratīvi teritoriālā reforma viļņo Latviju. Gluži kā februāra vēji reforma vietām pieņemas spēkā ar spēcīgām brāzmām.
Vakar, kad Saeimas deputātu Administratīvi teritoriālās reformas komisijā sprieda par Latvijas nākotnes administratīvo karti, Strenču novada, Beverīnas novada Trikātas un Ēveles pagastu lauksaimnieki un uzņēmēji ar smago tehniku sabrauca Strenču tranzītielā, protestējot pret pievienošanu Valkai. Februāra sākumā Saulkrastos, nepiekrītot atsevišķa Saulkrastu novada izveidei, protestēja vairāki simti iedzīvotāju. Komisija palika pie sava – jaunajā novadā būs Saulkrastu pilsēta, Saulkrastu pagasts, Sējas novads, Krimuldas novada Lēdurgas pagasts, Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagasti. Neapmierināti ventspilnieki, jelgavnieki, arī Latgalē vietējās pašvaldības iebilst pret piedāvāto novadu un pagastu apvienošanu, kas notiek pretēji viņu vēlmēm.
Pašvaldības atsaucas uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka novadi tiek veidoti, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka tikai dome var lemt par administratīvās teritorijas robežu grozīšanu. Taču ministrijas un Saeimas rokās ir loģisks arguments – novadā jābūt attīstības centram. Un tāda nenoliedzami ir pilsēta.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja savu piedāvājumu. To vētī Saeimas komisija, atgādinot, ka reformas galvenais mērķis ir nodrošināt vienmērīgu valsts attīstību un vienlīdz kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Komisijā ir iespēja sava novada viedokli paust vietvaru vadītājiem. Tikai nedaudzu, arī Līgatnes novadu vadītājs, to nedarīja. Vieni tāpēc, ka ar jauno novadu modeli ir apmierināti, bet citi netic, ka viņu viedoklis tiks ņemts vērā, tāpēc nav vērts tērēt laiku.
Latvijas Pašvaldību savienība nesamierinās ar ministrijas un Saeimas komisijas uzskatiem. Pērn iepazīties ar ATR uz Latviju bija atbraukuši Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti. Viņi konstatējuši vietējās demokrātijas pārkāpumus reformas īstenošanā un iesaka Saeimai atlikt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma un tam pievienotās kartes pieņemšanu līdz brīdim, kad būs notikušas godīgas un efektīvas konsultācijas ar pašvaldībām. Monitoringa komitejas sākotnējā ziņojumā, kas martā vēl jāapstiprina kongresā, starptautiskie eksperti ir secinājuši, ka LPS iesniegtie argumenti ir pietiekami nopietni, lai situāciju Latvijā īpaši uzraudzītu. VARAM ministrs Juris Pūce kā allaž bijis lietišķs – viņš, respektējot organizācijas viedokli, iepazīsies ar ziņojumu, bet nesola izpildīt Eiropas ekspertu ieteikumus. Ministrs arī atgādinājis, ka Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir Eiropas Padomes dalībvalstu pašvaldību organizāciju veidota lobiju asociācija, kas aizstāv savu biedru, arī Latvijas Pašvaldību savienības viedokli. Un tas taču saprotams, un tāds ir katras organizācijas uzdevums – aizstāvēt savējos un norādīt, ja kas notiek pretēji viņu interesēm, un atrast robus likumos. “Nevienam nevar rasties šaubas, ka pašvaldībām ir iespēja paust savu viedokli. Cits jautājums, vai to ņem vērā. Taču pašvaldību viedokļi bieži vien ir pretrunīgi, un visus ņemt vērā nemaz nav iespējams,” teicis ministrs. Arī tam nevar nepiekrist. Katrs taču savu nākotni un tātad iespējas redz citā virzienā. Tikai skumjākais, nav samanāms, ka kāds redzētu visu Latviju kopumā.
Mūspusē ATR ir tikai klusās ikdienas sarunās. Vieni saka – būs labi, citi ķer galvu – kā nu būs. Katrām pārmaiņām ir piekritēji un noliedzēji. Pirmie parasti ir klusāki, viņi necenšas iebilst apgalvojumiem, ka pēc ATR viss patiešām būs slikti. Un tāpēc ir fakti, lai katrs tos varētu pagriezt savā virzienā. Un atkal – tāda ir cilvēka daba, ieraudzīt negatīvo, visu nepateikt.
Cēsu pašvaldība savā feisbuka lapā uzsākusi informatīvu sēriju “Cēsniek, neuzķeries!”, atklājot dažādas runas kā viltus ziņas. Kaut vai – Cēsu novadā iznīks lauksaimniecība, jo tā nav Cēsu attīstības prioritāte. Skaidrojums – jau esošajā Cēsu novada attīstības ilgtermiņa stratēģijā 2030.gadam lauksaimniecība ir perspektīvā ekonomikas nozare, kā arī tiek definētas attīstības perspektīvas lauku teritorijām. Apgalvojums – Cēsis ir bankrotējušas. Skaidrojums – mēs ne vien ik gadu pieņemam bezdeficīta budžeta, bet Cēsu novada budžeta ieņēmumi pērn pārsniedza plānotos par 1,1 miljonu eiro. Kopumā uz 2020.gada budžetu tika papildus pārnests 7,2 miljonu eiro atlikums. Cēsu kredītsaistību apjoms, 12 procenti, ir sabalansēts, krietni zem pieļaujamā daudzuma un līdzvērtīgs citu attīstības centru saistībām.
Kāda izskatīsies Latvijas karte, vajadzētu būt skaidram maijā. Saeima lems, cik tad beigu beigās Latvijā būs novadu. Tagad ir 110 novadi un deviņas republikas nozīmes pilsētas, paredzēja, ka būs 35 novadi, tad 39. Un nav zināms, cik būs pilsētu.
Komentāri