Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vēstures mācības

Jānis Gabrāns
06:08
07.04.2022
20

Pasaule vairs nebūs tāda, kāda tā bija. Šos vārdus tagad bieži dzird ikdienas sarunās, kuras, gribam vai negribam, neizbēgami skar arī karu Ukrainā. Pieļauju, līdzīgi vārdi skanēja arī pēc Otrā pasaules kara, kas mainīja tik ļoti daudzas dzīves.    Līdz tam karam Eiropa bija dzīvojusi mierā tikai pāris desmitgades, bet karu starplaikā bija izveidojušās jaunas, neatkarīgas valstis, kuras attīstījās un ar lielām cerībām skatījās nākotnē. Taču divi asinskāri vadoņi bija nolēmuši pārdalīt Eiropu, un visas cerības tika ieslaucītas vēstures mēslainē.

Tagad nākas secināt, ka vēsture iet nevis pa spirāli, bet tomēr pa apli. Un redzam, ka vienmēr atradīsies kāds, kurš negribēs, lai citiem klājas labāk, lai valdītu miers, lai būtu attīstība un plaukstošas cerības. Kāds, kurš būs gatavs upurēt visu un visus, lai tikai apmierinātu savas iegribas. Diemžēl    vēstures mācība, ka neviena impērija, lai cik tā liela un šķietami varena, agri vai vēlu sabrūk, jo nav veidojusies dabīgi, bet veidota mākslīgi, uzspiežot savu kārtību, tādām personām pagājusi garām. Tā vietā, lai mācītos no vēstures, šie vadoņi cenšas to pārrakstīt sev izdevīgi. Vai tiešām cer, ka izdosies apiet vēstures mācību? Taču tā nenotiek, vēstures stundas parāda, ka no sekām neaizbēgt.

Iespējams, pasaule nekad neuzzinās, kas īsti pamudināja Purinu sākt šo asiņaino, bezjēdzīgo karu, kura gaita viņam laikam    nerādījās ne visbriesmīgākajos sapņos. Tā vietā, lai kļūtu par uzvarētāju, viņš panācis, ka no Krievijas novērsusies visa demokrātiskā pasaule, un ir skaidrs, ka atpakaļ process nebūs viegls un ātrs. Tā vietā, lai diktētu noteikumus, nākas nemitīgi melīgi skaidrot, ka – tie jau ne mēs, tie jau viņi paši. Gluži kā bērns, kuram vaigi nosmērēti ar šokolādi, cenšas stāstīt, ka viņš nav to aizticis, bet šokolāde pati apēdās. Ar katru dienu arvien vairāk zūd jebkāda loģika. Vai Krievija tiešām turpina domāt, ka pasaule noticēs, ka ukraiņi vairāk nekā mēnesi bombardē savas pilsētas, nogalina savus iedzīvotājus, lai tikai diskreditētu vareno Krievijas armiju, kura nāca Ukrainai nest atbrīvošanu, gaismu? Vai tiešām ir ticība, ka patiesību par Krievijas armiju, kas slepkavo civiliedzīvotājus, sagrauj dzemdību namus, slimnīcas un skolas, izdosies tā sagrozīt, ka pasaule noticēs Putinam? Kā raksta sociālajos tīklos, pat fašistiskajai Vācijai, kurā arī pāri visam bija propaganda, neienāca prātā apgalvot, ka ebreji paši sevi dzina gāzes kamerās, lai tikai diskreditētu labo un taisnīgo Trešo reihu, kurš pasaulei nāca nest mieru.

Par to, ka Krievijas pasaules uztverē nekas nav mainījies, labi liecina vēstures piemēri. 1944. gada 8. jūlijā laikraksts “Cīņa” rakstīja: “Drīz uzausīs gaišā Padomju Latvijas atbrīves stunda. Draudzīgo padomju tautu pulkā latvieši sāks atkal laimīgu sociālistisku dzīvi.” Pilnīgi droši, ka ar tādiem pašiem lozungiem Krievija vēlējās atbrīvot Uk­rainu, taču uzkāpa uz pamatīga grābekļa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi