Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vēstures mācības

Jānis Gabrāns
06:08
07.04.2022
8

Pasaule vairs nebūs tāda, kāda tā bija. Šos vārdus tagad bieži dzird ikdienas sarunās, kuras, gribam vai negribam, neizbēgami skar arī karu Ukrainā. Pieļauju, līdzīgi vārdi skanēja arī pēc Otrā pasaules kara, kas mainīja tik ļoti daudzas dzīves.    Līdz tam karam Eiropa bija dzīvojusi mierā tikai pāris desmitgades, bet karu starplaikā bija izveidojušās jaunas, neatkarīgas valstis, kuras attīstījās un ar lielām cerībām skatījās nākotnē. Taču divi asinskāri vadoņi bija nolēmuši pārdalīt Eiropu, un visas cerības tika ieslaucītas vēstures mēslainē.

Tagad nākas secināt, ka vēsture iet nevis pa spirāli, bet tomēr pa apli. Un redzam, ka vienmēr atradīsies kāds, kurš negribēs, lai citiem klājas labāk, lai valdītu miers, lai būtu attīstība un plaukstošas cerības. Kāds, kurš būs gatavs upurēt visu un visus, lai tikai apmierinātu savas iegribas. Diemžēl    vēstures mācība, ka neviena impērija, lai cik tā liela un šķietami varena, agri vai vēlu sabrūk, jo nav veidojusies dabīgi, bet veidota mākslīgi, uzspiežot savu kārtību, tādām personām pagājusi garām. Tā vietā, lai mācītos no vēstures, šie vadoņi cenšas to pārrakstīt sev izdevīgi. Vai tiešām cer, ka izdosies apiet vēstures mācību? Taču tā nenotiek, vēstures stundas parāda, ka no sekām neaizbēgt.

Iespējams, pasaule nekad neuzzinās, kas īsti pamudināja Purinu sākt šo asiņaino, bezjēdzīgo karu, kura gaita viņam laikam    nerādījās ne visbriesmīgākajos sapņos. Tā vietā, lai kļūtu par uzvarētāju, viņš panācis, ka no Krievijas novērsusies visa demokrātiskā pasaule, un ir skaidrs, ka atpakaļ process nebūs viegls un ātrs. Tā vietā, lai diktētu noteikumus, nākas nemitīgi melīgi skaidrot, ka – tie jau ne mēs, tie jau viņi paši. Gluži kā bērns, kuram vaigi nosmērēti ar šokolādi, cenšas stāstīt, ka viņš nav to aizticis, bet šokolāde pati apēdās. Ar katru dienu arvien vairāk zūd jebkāda loģika. Vai Krievija tiešām turpina domāt, ka pasaule noticēs, ka ukraiņi vairāk nekā mēnesi bombardē savas pilsētas, nogalina savus iedzīvotājus, lai tikai diskreditētu vareno Krievijas armiju, kura nāca Ukrainai nest atbrīvošanu, gaismu? Vai tiešām ir ticība, ka patiesību par Krievijas armiju, kas slepkavo civiliedzīvotājus, sagrauj dzemdību namus, slimnīcas un skolas, izdosies tā sagrozīt, ka pasaule noticēs Putinam? Kā raksta sociālajos tīklos, pat fašistiskajai Vācijai, kurā arī pāri visam bija propaganda, neienāca prātā apgalvot, ka ebreji paši sevi dzina gāzes kamerās, lai tikai diskreditētu labo un taisnīgo Trešo reihu, kurš pasaulei nāca nest mieru.

Par to, ka Krievijas pasaules uztverē nekas nav mainījies, labi liecina vēstures piemēri. 1944. gada 8. jūlijā laikraksts “Cīņa” rakstīja: “Drīz uzausīs gaišā Padomju Latvijas atbrīves stunda. Draudzīgo padomju tautu pulkā latvieši sāks atkal laimīgu sociālistisku dzīvi.” Pilnīgi droši, ka ar tādiem pašiem lozungiem Krievija vēlējās atbrīvot Uk­rainu, taču uzkāpa uz pamatīga grābekļa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi